Mācos valodas

26.marts, 2009

(Ne)mācīšanās, grāmatas un bibliotēkas

Pagājušonedēļ biju tiktāl aizrāvusies ar emuāra rakstīšanu, ka atstāju novārtā pašas svešvalodas mācīšanos. Šonedēļ toties atguvu nokavēto ar uzviju – apzinīguma un vainas apziņas mocīta, katru dienu mācījos: klausījos ierakstus (gan dziesmas, gan dialogus), pabeidzu lasīt grāmatu Apprendre à traduire: Typologie d’exercices de traduction (Mācīties tulkot: Tulkošanas vingrinājumu tipoloģija) – svešvalodu mācoties, esot jālasa tas, kas ļoti interesē -, kā arī lasīju sev skaļi priekšā tekstu fragmentus franču valodā.

Turklāt paguvu aizskriet arī līdz bibliotēkai, kuru nebiju apmeklējusi kopš vidusskolas, – Svešvalodu bibliotēkai Kongresu namā. Pirms tam piezvanīju, jautājot, vai varēšu atrast grāmatas par valodu mācīšanās metodēm un par bilingvismu. (Esmu drusku aizrāvusies ar šīm tēmām, tomēr sev stingri piekodinājusi, ka franču valodas mācībām jābūt pirmajā vietā.) Bibliotēkā mani gaidīja Vilšanās kundze. Tur, protams, var atrast kaudzēm daiļliteratūras, īpaši angļu valodā (tas man bija palicis spilgtā atmiņā), diemžēl mazāk franciski un citās valodās. Taču vēl jo bēdīgāk ir tas, ka neatradu gandrīz neko no cerētā par valodu mācīšanās (īpaši pašmācības) metodēm un bilingvismu. Ir šis tas par angļu valodas mācīšanu, bet… Gribējās kaut ko tādu: Brown, D. Principles of Language Learning and Teaching; Lightbrown, P. How Languages Are Learned; Farber, B. How to Learn Any Language: Quickly, Easily, Inexpensively, Enjoyably and on Your Own; James, G. The Complete Guide to Learning a Language; Tokuhama-Espinosa, T. Raising Multilingual Children: Foreign Language Acquisition and Children. Diemžēl šāda veida literatūras nav arī Nacionālajā bibliotēkā. Būs laikam vismaz kāda no šīm grāmatām jāpasūta amazon.com

WordPress.com blogs.