Mācos valodas

26.aprīlis, 2014

Par dažiem ivrita mācību materiāliem

Filed under: Mācīšanās veidi — Birkas:, , , — macosvalodas @ 14:55

Esmu savākusi vairākus ivrita mācību materiālus, un šonedēļ pamatīgāk un sistemātiskāk iepazinos ar to ievadiem un pirmajām nodaļām. Materiāli ir šādi: “Colloquial Hebrew” (pamata valoda – angļu), “Manuel d’hébreu”, “Hébreu sans peine” (pamata valoda – franču), “Hébreu pour les nuls” (angļu valodā “Hebrew for dummies”; man pieejams franču valodā). Visi šie materiāli sastāv no grāmatas un viena vai vairākiem diskiem.

“Colloquial Hebrew” (Z. Lyttleton and T. Wang, London: Routledge, 2009) metode ir izstrādāta īstā britu stilā (par stilu gan spriežu pēc franču valodas mācību materiāla, no kura kaut kad sen mācījos; metode bija līdzīga un manām vajadzībām ļoti piemērota). Autori sāk ar pavisam vienkāršām lietām, jau pirmajās nodaļās ir vairāki dialogi, un ierakstos jau no sākuma tiek piedāvāti uzdevumi, kurus var veikt bez mācību grāmatas – tikai klausoties un, piemēram, atbildot uz jautājumiem vai papildinot dialogu. Ievadā paskaidrots, ka sākumā var lasīt mācību grāmatu un klausīties ierakstus, bet vēlāk vajadzētu pietikt tikai ar ierakstiem (materiāls vairāk orientēts uz prasmi sarunāties ivritā). Dialogi jau pašā sākumā ir ierunāti diezgan ātrā tempā, laikam lai pieradinātu ivrita apguvēju pie sarunu ātruma Izraēlā. Ebreju valoda tiek raksturota šādi: “Ivrits ir loģiska, eleganta un viegli apgūstama valoda”, un, izmantojot angļu valodu, asprātīgā veidā ir paskaidrots, kā šī valoda izpaužas praksē: “I’m cnfsd alrdy; pls cn I lrn Frnch instd?”. Autori jau pašā sākumā izvairās no patskaņu zīmju lietošanas (izņemot dažus gadījumus), kas iesācējam, iespējams, varētu nedaudz apgrūtināt mācīšanos.

“Manuel d’hébreu” (S. Barzilaï un M. Hadas-Lebel; Paris: L’Asiathèque, 2013) ir vienīgā no četrām šeit aplūkotajām grāmatām, kura lasāma izraēliešiem ierastā veidā – no kreisās uz labo pusi. Tāpat kā “Colloquial Hebrew”, arī šajā grāmatā mazliet pastāstīts par ivrita vēsturi – par to, ka senebreju valoda nav bijusi runāta valoda aptuveni kopš 200. gada, tad ilgu laiku pastāvējusi tikai rakstu valodas formā un izmantota reliģijas vajadzībām, savukārt 19. gadsimta otrajā pusē atdzimusi E. Ben-Jehudas pūliņu dēļ. Taču tieši no “Manuel d’hébreu” uzzinu, ka 1904. gadā sāka darboties Ivrita valodas komiteja, kas ierosināja saglabāt senebreju valodā pastāvējušo izrunas atšķirību starp burtiem alef un ayn, het un khaf, kaf un qof, tet un tav, bet atšķirīgā izruna mūsdienu valodā nav ieviesusies. Šajā mācību materiālā katra nodaļa sākas ar dialogu vai nelielu tekstiņu, kuru var noklausīties arī diskā, tad seko uzdevumi, kas ir tikai grāmatā (it kā viegli, bet ļoti palīdz trenēt rakstītprasmi). Klausāmie tekstiņi un dialogi tiek runāti ļoti skaidri un diezgan lēni. Patskaņu zīmes rakstītajā tekstā tiek lietotas, pirmo reizi iepazīstinot ar vārdu; kad vārds parādās tekstā nākamreiz, tas tiek rakstīts bez patskaņu zīmēm.

“Hébreu sans peine” (S. Jacquet-Svironi un R. Jacquet; Chennevières-sur-Marne: Assimil, 2010) pieeja ir ļoti pakāpeniska – katrā nodaļā ir mazs dialogs, kuram seko rūpīga analīze: pamazām notiek iepazīstināšana ar burtiem, gramatiku, kultūru un valodas vēsturi. Pirmajām nodaļām dialogi diskā ir ierunāti divreiz – sākumā lēni, tad parastas sarunas ātrumā (sākumā gan arī tas, manuprāt, ir diezgan lēns). Materiāls ir labi sakārtots, vispusīgs, temps nav pārāk ātrs. Ievadā ebreju valodas gramatika raksturota kā vienkāršāka un “strukturētāka” nekā franču. Pieminēts, ka darbības vārdiem ir tikai trīs laiki: tagadne, pagātne un nākotne. “Assimil” metode balstās uz regularitāti un pakāpenisku virzīšanos uz priekšu. Ieteikts katru dienu šim materiālam veltīt pusstundu (ja nav tik daudz laika, tad mazāk, bet noteikti katru dienu). Grāmatā šad tad tiek tīri jauki pajokots – piemēram, ebreju burtu un skaitļu slēpto nozīmju meklēšana esot nacionālais sports. Patskaņu zīmes tiek lietotas pamattekstā, bet ne uzdevumos. Sākumā uzdevumi ir divu veidu: vai nu jātulko no ivrita savā valodā, vai jāievieto frāzēs trūkstošie burti (šādu uzdevumu veidu līdz šim neesmu sastapusi – ļoti labi palīdz atcerēties, kurš burts jāizmanto, ja, pēc izrunas spriežot, ir divi varianti).

“Hébreu pour les nuls” (J. S. Jacobs un S. Jacquet-Svironi; Paris: Éditions First-Gründ, 2010; tulkots no angļu valodas, izdots “for dummies” sērijā) mērķauditorija raksturota kā tāda, kas nevēlas iekalt garus vārdu sarakstus vai visu gramatikas likumu kopumu. Tomēr grāmatas pirmās nodaļas rada priekšstatu, ka tieši šāda metode tiks izmantota – divās pirmajās nodaļās tiek izklāstīts tāds kā gramatikas pamatu apkopojums un piedāvāti vairāki diezgan gari vārdu saraksti. Pirmais saraksts, ko var aplūkot, ir skaitļi no 1 līdz 10 vīriešu un sieviešu dzimtē, nākamie saraksti – visi pārējie skaitļi un skaitīšanas sistēmas skaidrojums. Tikai pēc tam seko iepazīstināšana ar alfabētu un patskaņu zīmēm. Turklāt pat ar manām niecīgajām zināšanām ir redzams, ka daži saraksti ir pilnīgi nederīgi (piemēram, tā saucamo garo patskaņu sarakstā ir tikai to nosaukumi, pašas patskaņu zīmes nav iekļautas!). Patskaņu zīmes grāmatas tekstā vispār netiek izmantotas. Skaidrojumi nereti ir tādi, ka bez iepriekšējām zināšanām tos saprast nav iespējams (kaut materiāls it kā domāts pilnīgiem iesācējiem). Dialogi, kas ierakstīti arī diskā, sākas 3. nodaļā, un tie jau sākumā šķiet diezgan sarežģīti. Vietām grāmatā ir iekļauta diezgan interesanta informācija par Izraēlas kultūru, taču tad, kad viss pārējais lasītāju jau aizkaitinājis, tas ir vājš mierinājums (to varbūt var izlasīt atsevišķi). Vienvārdsakot – šo mācību materiālu es neizmantošu.

Advertisements

4.augusts, 2013

Mācības vasarā

…šogad nemaz tik labi neiet. Jūnija beigās izveidoju sev nelielu tabulu, kurā pierakstīt, kad kaut ko daru senebreju vai franču valodas labā. Par franču valodu vairs statistika nesanāk, jo gandrīz katru dienu tajā kaut ko izlasu vai drusku parunāju, bet tādām pamatīgākām mācībām, piemēram, gramatikas padziļinātai izpētei, vasarā nudien nav laika. Savukārt senebreju valodai kopš tabulas ieviešanas esmu pievērsusies aptuveni reizi sešās dienās, sākot no 10 minūtēm līdz stundai. Maz! Atpazīt burtus un izlasīt rakstīto gan, par laimi, vēl spēju.

Vakar vakarā lasīju “The Cambridge Introduction to Biblical Hebrew” (autors: Brian L. Webster, grāmatu izdevusi Cambridge University Press 2009. gadā). Interesanti, ka šajā grāmatā ir dažas atšķirības, salīdzinot ar to, kas un kā mums mācīts nodarbībās. Turklāt izmantots arī cits skatpunkts – piemēram, gan skaidrojumos, gan piemēros veikti salīdzinājumi ar angļu valodu. Man gan bieži vien vairāk gribas salīdzināt ar krievu valodu: vai nav fantastisks vārds חכמה [hokhmā], gluži kā hohma? Tas nozīmē “gudrība”. Vai הראש [hārōš] – “gads”? Tāpat kā krievu valodā tiek teikts “es ceļotāja”, nevis “es esmu ceļotāja”.

Tagad man droši vien būs vairāki mīļākie vārdi senebreju valodā vai ivritā. Līdz šim man īpaši patika viens: לילה [lailā], kas nozīmē “nakts”. Izrādās, tas šķiet viens no skaistākajiem ivritā arī izraēliešu rakstniekam Amosam Ozam (sk. jūlija “Rīgas Laiku”, kurā publicēta intervija ar Ozu).

9.februāris, 2012

Ideālie apstākļi, problēmas un zīmolotie mācību materiāli

No franču valodas pilnveides viedokļa tagad esmu ideālā situācijā! Le français partout. Kāda kolēģe teica, ka, lai kaut ko uzzinātu, iepazītu un iemācītos, ir vajadzīgas problēmas, kas jārisina. Tas, protams, nav vienīgais veids, taču ļoti iedarbīgs – tad nav, kur sprukt. Man tāds bija dzīvokļa jautājums. Lai noīrētu dzīvokli, nācās daudz komunicēt – gan pa telefonu, gan “dzīvajā”. Uzdot jautājumus, apspriest variantus, slēgt līgumu, sazināties pa e-pastu… Tā es trenēju savu runātprasmi un rakstītprasmi (rakstot e-pastus, varēju atsaukt atmiņā lietišķās franču valodas kursu, ko kādreiz apmeklēju Francijas kultūras centrā).

Te ir ļoti laba valodu mācību bibliotēka, un es, protams, esmu tur iegriezusies. Plauktos ir materiāli – grāmatas, diski, videokasetes – un te var redzēt nosaukumus, kurus līdz šim manīju tikai internetā, interesējoties par dažādām valodu apguves metodēm: Pimsleur, Rosetta Stone, Berlitz… Paņēmu Pimsleur – un vīlos. Materiālā ir tikai diski, ko klausīties. Ap pusstundu garā “mācībstunda” ir veidota tā: vispirms noklausāmies dialogu, tad tas tiek “preparēts” un klausītājam tiek lūgts kaut ko atkārtot vai pārtulkot (no angļu valodas franču valodā). Vienu “stundu” izturēju, otru līdz pusei, tad izmetu to visu ārā atdevu diskus bibliotēkā. Biju aizkaitināta.

Šī metode noteikti nav domāta man, kaut man ir paticis klausīties, atkārtot, iztulkot kādu frāzi, atbildēt uz jautājumiem, ko es jau esmu pieredzējusi, izmantojot citu materiālu (Breakthrough French). Bet! Pimsleur nepiedāvā gandrīz neko uzrakstītu (ir tikai mazs bukletiņš, kurā ir pamatfrāzes), un es pāris reizes ķēros pie vārdnīcas, lai atrastu kādu vārdu un redzētu, kā tas izskatās. Man vārda “izskats” šķiet ļoti būtisks, un tā tam, manuprāt, vajadzētu būt, ja cilvēks vēlas vārdu atpazīt lasot un to pareizi uzrakstīt.

Noteikti pamēģināšu vēl kādu citu materiālu ar pazīstamu zīmolu. Taču pašlaik man visvairāk patīk mans B2 līmeņa materiāls, kas paredzēts, lai gatavotos DELF/DALF eksāmenam.

21.februāris, 2010

Marksisms un Francija

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 21:58

Lietišķās franču valodas kursa mācību grāmatā ir šāds teikums: “Dans une économie capitaliste, les salariés sont propriétaires des biens de production.” (“Kapitālistiskā ekonomikā algotiem strādniekiem pieder ražošanas līdzekļi.”) Tā, protams, nav taisnība (uzdevumā jāatzīmē, vai tā ir vai nav). Interesanti, ka teikums (ja vien to pārveido nolieguma formā) ir gluži kā no Marksa rakstiem.

Otrajā mācību grāmatā lasu, ka Francijā ir šādas galvenās partijas. Kreisie: Le Parti Socialiste, Le Parti communiste français, Les Verts (“zaļie”), La Ligue communiste révolutionnaire, Lutte Ouvriere (“Strādnieku cīņa”). Labējie: L’Union pour un mouvement populaire, L’Union pour la démocratie française (Francijas demokrātiskā savienība), Le Front National. Kāds kreiso partiju pārsvars šajā uzskaitījumā un kādi nosaukumi!

Savukārt Žakam Prevēram ir šāds dzejolis:

Le temps perdu

Devant la porte de l’usine
le travailleur soudain s’arrête
le beau temps l’a tiré par la veste
et comme il se retourne
et regarde le soleil
tout rouge tout rond
souriant dans son ciel de plomb
il cligne de l’oeil
familièrement
Dis donc camarade Soleil
tu ne trouves pas
que c’est plutôt con
de donner une journée pareille
à un patron?

6.jūnijs, 2009

Mācību grāmatas

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , — macosvalodas @ 14:11

Vai esat aizdomājušies, kādas tēmas un kāpēc ir izvēlētas apspriešanai svešvalodu mācību grāmatās? Kādi attēli un kāpēc tieši tādi? Piemēram, franču valodas mācību grāmatā “Campus 2” (autori: Jacky Girardet, Jacques Pecheur) diezgan daudz aplūkota dabas aizsardzības, vides un ekoloģijas tēma, ir iekļauts teksts par etnisko daudzveidību Francijā, kā arī tieši un netieši ir skarta dzimumu līdztiesība. Ir piedomāts pie aptuveni līdzīga attēloto sieviešu un vīriešu skaita, kāds teksts veltīts zinātniecei Marijai Kirī, un, piemēram, izglītības tēmai atlasīti šādi attēli: vīrietis bērnudārza grupiņā, sieviete klases priekšā skolā.

Atceros, kādā krievu valodas mācību grāmatā mamma bija attēlota darbojamies virtuvē, tētis spēlējam šahu ar dēlu, bet par bērniem bija aptuveni šāds teksts: “Девочка слабая. Ей трудно поднять чемодан. Мальчик сильный. Ему легко это сделать.”

Savukārt grāmatā “Breakthrough French 1” (autore Stephanie Rybak) kādas sievietes sacītajam par nākotnes plāniem – viņa grasījās atrast kādu, kas viņu apprecēs, un nokārtot eksāmenu – ir šāds virsraksts: “The not-so-liberated woman’s ambitions”.

Create a free website or blog at WordPress.com.