Mācos valodas

18.Decembris, 2015

Gada noslēgums

Filed under: No manas pieredzes — macosvalodas @ 22:20

Pēdējā laikā ir daudz visādu pienākumu, tāpēc diemžēl nesanāk mācīties tik daudz, cik gribētos. Iepriekšējās nedēļās piespiedu sevi atkal vairāk nodarboties ar franču valodu, jo bija jānokārto franču valodas kursa tests (kurss par vēstuļu un e-pastu rakstīšanu; šķiet, tas varētu būt mans pēdējais sistemātiskais franču valodas kurss; turpmāk gribēšu iet uz atsevišķām lekcijām vai priekšlasījumiem – dažus jau esmu ieplānojusi jaunajā gadā) un jāatdod filmu diski, ko biju aizņēmusies. Vēl nodarbojos ar sportu: eju uz pašaizsardzības kursiem un peldēšanu – abos gadījumos dominē franču valoda.

Šonedēļ bija šā gada pēdējā nodarbība ivritā. Domāju, ka mana izvēle atkārtot iepriekšējā līmeņa kursu bija pareiza – visu (gan iepriekš labi, gan ne visai labi apgūto) varu atkārtot, un spriedzes par to, ka jāmācās, nav laika un atkal kaut kas aizmirsies, vairs nav.

Pirms dažām nedēļām nokārtoju līmeņa noteikšanas testu vācu valodā (tiku līmenī, kurš laikam skaitās “lower intermediate”), un nākamgad grasos atkal padziļinātāk pievērsties deutsche Sprache – man ir šāda iespēja, un es to izmantošu. Mans mērķis ir pilnveidot lasīšanas un saprašanas prasmi; būšu priecīga, ja varēšu kaut ko pateikt vidēji labā līmenī (elementārā jau kaut ko runāju tad, kad esmu Vācijā).

Advertisements

12.novembris, 2015

Atkal mazliet par ivritu

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , , , — macosvalodas @ 13:18

Te viens labs raksts par valodu mācīšanos un par to, ko nozīmē runāt kādā valodā: Timothy Doner “Why I taught myself 20 languages – and what I learned about myself in the process“. Mani tas iedvesmoja pievērsties jūtūbē pieejamā repa un hiphopa mūzikas izpētei ivritā. Iepazinos ar vairāku grupu daiļradi, un ir šis tas, ko es varētu klausīties. Raksts “atradās” īstajā laikā, jo kādu brīdi ivritam pārāk daudz nesanāca pievērsties – vairāk laika aizņēma franču valoda un dažādas citas lietas. Un šādos gadījumos “ieiet” atpakaļ valodā, kurā, šķiet, viss jau ir aizmirsies (parasti jau nav, bet sajūta ir šausmīga), palīdz impulss no ārpuses – dažreiz tas ir nejaušs, bet dažreiz (laikam visbiežāk) es mēģinu to sev radīt pati.

Līdz šim vienmēr esmu gribējusi iekļūt mācību grupās, kur līmenis ir nedaudz augstāks par manējo. Šogad ir otrādi – esmu “pazeminājusi” ivrita kursu līmeni, jo iepriekšējā grupā vairs netiku līdzi – domāju, daļēji tāpēc, ka abi mani kursabiedri regulāri dodas uz Izraēlu, regulāri mācās un atrod ebreju valodas praktizēšanas iespējas. Tomēr tieši man un tieši šoreiz (ar lielu laika trūkumu pēdējā laikā) šāda stratēģija ir vislabākā – jaunajā kursā atkārtoju to, ko esmu mācījusies iepriekš, un, protams, iemācos daudz jauna, bet relaksētākā veidā. Ir vieglāk, un tieši tas mudina pašai atkal ķerties pie ivrita katru dienu. Pārskatu savas kartītes, klausos mācību ierakstus, dziesmas jūtūbē, (retāk, bet tomēr) skatos filmas (nesen noskatījos “7 dienas” jeb “שבעה” – ļoti laba filma, varu ieteikt).

Lai skaists un darbīgs rudens!
Marina Maksimiliana Blumina “Es eju”
(מארינה מקסימיליאן בלומין – אני הולכת )

26.Oktobris, 2015

Otrā nedēļa Tūrā (noslēgums)

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , , — macosvalodas @ 17:46

Divas nedēļas var šķist ļoti īss laiks mācību kursiem. Tomēr manā gadījumā tas bija ideāls laika sprīdis: kursi bija intensīvi, jāstrādā bija daudz, centos izdarīt vēl vairāk, un ir pilnīgi skaidrs, ka atbraukt uz šejieni bija pareizs lēmums un esmu daudz ieguvusi. Ja mācās tādā tempā kā šeit, ilgākā laikā noteikti ir iespējams sasniegt galvu reibinošas virsotnes. Mana paziņa amerikāniete CLE mācīsies desmit nedēļas, austrāliete – sešas, bet anglis – četras. Taču ir diezgan daudz arī tādu studentu kā es, kuri atbrauc uz pāris nedēļām.

Otrajā nedēļā nodarbībās strādājām pie šādām tēmām: emociju paušana un subjonctif, “plus” izruna dažādos kontekstos un izteicienos, pauzes teikumos un dažu vārdu savienošana jeb liaisons. Piedalījos arī grupu darbā – četrās papildu nodarbībās, kurās bija vairāk (dažādu līmeņu mācību grupu) cilvēku. Noskatījos trīs filmas: “Sur mes levres”, “Le diner de cons”, “Le chat du rabbin”. Izlasīju detektīvstāstu komiksa/grafiskā stāsta formā: Fred Vargas/Baudoin “Les quatres fleuves” – noteikti varu rekomendēt! Tajā ir arī ļoti daudz sarunvalodā lietojamu izteicienu un vārdu.

Abu nedēļu rezultāts ir liels nogurums un spēja brīvāk runāt franciski. Esmu salāpījusi dažus caurumus zināšanās un atkal saņēmusi pozitīvu grūdienu darīt vairāk franču valodā ikdienā (kas principā arī būtu vajadzīgs, lai nezaudētu šajās divās nedēļās iegūto un uztrenēto).

18.Oktobris, 2015

Daži secinājumi – joprojām Tūrā

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , , , — macosvalodas @ 11:48

Ko esmu iemācījusies šīs nedēļas laikā? Trenējos vietniekvārdu (me, le, y, en) un darbības vārdu ar prepozīcijām “à” un “de” lietošanā. Ja teikumā ir divi minētie vietniekvārdi, passé composé un teikums ir noliedzošs, man ir ļoti jāsakoncentrējas, lai visu pateiktu pareizi, kaut arī teorētiski labi zinu, kas jādara. Līdzīgi ar darbības vārdiem: tā kā tiem sekojošās prepozīcijas ir vienkārši jāiemācās, reizēm neesmu droša, vai lietot “à” vai “de”. Šķiet, ka pareiza lietošana lielā mērā ir ieraduma un treniņa jautājums, un vienā brīdī – pēc pietiekami ilgas prakses – tai nevajadzēs īpašu piepūli.

Vēl esmu iemācījusies diezgan daudz ikdienā izmantojamu izteicienu un frāžu. Ir noderīgi saraksta veidā tos aplūkot uz lapas vai tekstā nodarbībā, taču daudz lietderīgāka un produktīvāka ir izteicienu lietošana praksē, dzīvojot ģimenē, un franču valodas pētnieces pozīcijas ieņemšana pārējās situācijās, piemēram, atrodoties kafejnīcā. Es klausos un vēroju, un šo to iemācos, vienkārši esot šajā pilsētā. Reizēm gadās situācijas, kad pilnīgi nepazīstami cilvēki vēlas aprunāties. Kafejnīcā pie manis pienāca kāds sirms kungs, kurš gribēja izstāstīt, ka ir rakstnieks un ir uzrakstījis grāmatu, kuru Francijas izdevniecība atsakās publicēt. Parunājām par viņa grāmatu, par manām mācībām, par Francijas un Latvijas politisko dzīvi.

Nodarbībās ir liels uzsvars arī uz pareizu izrunu (citos kursos tas nez kāpēc nekad tik ļoti netika uzsvērts) – piemēram, atšķirībām starp “de” un “des”, “le” un “les” izrunu, līdzskaņu izrunāšanu vai neizrunāšanu vārda beigās tad, ja nākamais vārds sākas ar patskani (tas, ko sauc par liaison). Man patīk mērķtiecīgi pievērsties ļoti konkrētām lietām, un labiem skolotājiem šajā procesā ir nenovērtējama nozīme.

16.Oktobris, 2015

Franču valoda Tūrā (pirmās nedēļas beigas)

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , , — macosvalodas @ 22:32

Savādā kārtā pirmā mācību nedēļa Tūrā ir gandrīz beigusies. Tā pagāja neticami ātri. Katru dienu privātstundas ar ļoti labu skrējiena tempu – sajūta, ka neviena minūte netika zaudēta (forši, ka pasniedzējiem ir tāda attieksme). Gramatika, klausāmais teksts, lasāmais teksts, izteicieni, mana prezentācija. Dienas otrajā pusē – filma un mājasdarbi. Sarunas franciski brokastu, pusdienu un vakariņu laikā. Viena vairāk nekā stundu gara ekskursija un šodien Pjēra de Fenuala (tā, pēc manas viesģimenes domām, esot jāizrunā Pierre de Fenoÿl) fotoizstāde Tūras pilī. Rīt – ekskursija pa apkārtnes pilīm.

Trešajā dienā pret vakaru man iestājās krīze – bija sajūta, ka nez vai vispār vairs spēšu parunāt franciski, viss ķērās, pieļāvu muļķīgas kļūdas. Ceturtajā dienā bija sajūta, ka tūlīt pāriešu kaut kādā citā līmenī (lai kāds tas būtu) un sākšu domāt franciski. Šodien – piektajā dienā – situācija ir normalizējusies, varu atkal mierīgi un diezgan raiti runāt, franciski vēl nedomāju, tātad viss ir kārtībā.

Šonedēļ esmu noskatījusies gandrīz četras franču filmas (“Les herbes folles”, “Amour”, “Le prénom” un pagaidām pusi no “Quai d’Orsy”), neesmu izlasījusi nevienu lappusi līdzpaņemtajā Fredas Vargasas grāmatā “L’armée furieuse” (priecājos, ka nepaņēmu līdzi citas grāmatas) un neesmu neko izdarījusi ivrita labā (ivrita materiālus paņēmu līdzi un joprojām ceru, ka izdarīšu vismaz kaut ko no iecerētā). Toties franču valoda acīmredzami uzlabojas visos aspektos!

14.Oktobris, 2015

Je reviens, je reviens encore une fois

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , , — macosvalodas @ 22:38

(Es atgriežos, es atkal atgriežos)

Šī ir reportāža no Tūras pilsētas Luāras ielejā, Francijā. Esmu šeit franču valodas kursos. Divas nedēļas pavadīšu, mācoties un runājot franču valodā ar pilnīgi visiem. Izvēlējos CLE kā mācību vietu, jo tā ir neliela un internetā par to var atrast daudz labu atsauksmju. Turklāt šajā Francijas reģionā līdz šim nebiju bijusi – arī tas bija viens no iemesliem manai izvēlei. Šādos kursos nereti tiek piedāvāta iespēja dzīvot ģimenē, un es to izmantoju. Dzīvoju pie aptuveni 60 gadus veca pāra, un viņi ir vairāk nekā jauki. Katras sarunas laikā (tās parasti notiek brokastīs un vakariņās) es kaut ko iemācos. Man šķiet, viņi bieži ar nolūku lieto dažādus interesantus izteicienus, lai paplašinātu manu vārdu krājumu. Turklāt viņi ārkārtīgi labi gatavo!

Pirms kursiem man pašai bija jānovērtē savs līmenis, taču pirmajā kursu dienā tika sarīkots tests, un līmenis tika noteikts “objektīvi”. Tātad objektīvais līmenis ir C1, un šonedēļ CLE nav neviena cita studenta, kurš varētu ar mani veidot grupu (vairāk cilvēku ir A2, B1, B2 līmenī). Skola šajā gadījumā piedāvā privātstundas – tas, protams, ir ļoti labi. Koncentrējamies uz tām lietām, kas man sagādā grūtības. Nākamnedēļ ieradīšoties kāds, kas, iespējams, būs ar mani vienā (ļoti mazā) grupā. Taču pagaidām baudu brīvību darīt to, kas interesē tikai mani. Piemēram, uz šodienu uzrakstīju darbu par Alēna Renē filmu “Les herbes folles”, ko vakar noskatījos mediatēkā. Papildus tam bija jāsagatavo diezgan daudz gramatikas uzdevumu.

Esmu iepazinusies ar vairākām citām studentēm – antropoloģi no Melburnas, datorspeciālisti no Sanfrancisko un skolnieci no Diseldorfas. Vairākkārt esam pusdienojušas kopā – tā arī ir laba sarunvalodas izmantošanas prakse, turklāt var uzzināt daudz interesanta par viņu pārstāvētajām valstīm.

Savukārt šodien biju privātā ekskursijā pa Tūru – šeit ir brīvprātīgi cilvēki, kas vada šādas ekskursijas. Bija paredzēti arī citi dalībnieki, taču viņi neieradās. Ekskursija bija brīnišķīga – aptuveni pusotru stundu garš, diezgan detalizēts stāstījums par Tūras vēsturi. Turklāt ar paskaidrojumiem par nepazīstamiem vārdiem (piemēram, nezināju, kā franciski sauc dažādus arhitektūras elementus). Vienvārdsakot – patiesa “iegremdēšanās” franču valodā un Luāras ielejas kultūrā!

11.jūlijs, 2014

Kas kuram visgrūtākais

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 17:30

Iepazinos ar kādu grieķieti, kura prot daudzas valodas, ieskaitot krievu. Mēs kārtīgi izrunājāmies krieviski; viņa runā ļoti labi, gandrīz bez akcenta, un tikai reizēm pieļauj nelielas kļūdas. Esot sākusi mācīties krievu valodu pusaudža gados, kad viņai iepaticies kāds krievu sportists. Viņa gribēja iegūt sportista autogrāfu, bet sportists nav runājis nevienā valodā, izņemot krievu. Tā viņa sāka mācīties krievu valodu. Līdzīga motivācija viņai bija arī somu valodas mācībām. Kā bija ar citām, es nezinu. Jautāju, kura no tām valodām, ko viņa ir mācījusies, ir bijusi visgrūtākā. Mana grieķu paziņa teica, ka ivrits – viņa iesākusi to mācīties, bet apmēram pēc gada pametusi nodarbības, jo nav spējusi atcerēties vārdus un gramatiskās formas, tāpēc ka nav varējusi atrast nekādu saikni ar sev zināmajām valodām, viņai nav veidojušās asociācijas. Man tas šķita pārsteidzoši. Ebreju valoda, protams, nav viegla – katrā ziņā tā ļoti atšķiras no tām valodām, kuras es zinu. Tomēr man rodas visdažādākās asociācijas un vārdus un frāzes atcerēties nav pārāk grūti (tikai bieži jāatkārto un vēl jāpiefiksē, kā tieši raksta). Man interesantā kārtā ivrita vārdi diezgan bieži saistās ar krievu vārdiem. Piemēram, “(viņš) ceļo” ivritā ir נוסע [noseā], un tas man liek domāt par degunu, un ceļot var, piemēram, tajā virzienā, kur rāda deguns. “Sirds” ivritā ir לב [lev], un šis vārds man saistās ar Lauvassirdi. Savukārt תקוה [tikvā] ir “cerība” – atliek vien atrast saikni starp ķirbi un cerību.

8.jūlijs, 2014

Vasaras mācību plāns

Esmu iecerējusi jūlijā un augustā veltīt ivritam vismaz pusstundu dienā un katru dienu iemācīties vismaz 3 jaunus vārdus. Sāku to darīt jau sestdien. Pašlaik izmantoju “Manuel d’hébreu”, lasu, klausos dialogus, pildu uzdevumus. Plānoju atkārtot visu, kas iemācīts (vai daļēji iemācīts) kopš septembra. Pasniedzēja ieteica izveidot savu vārdnīcu, kurā ierakstīt līdz šim redzētos ivrita vārdus un frāzes ar tulkojumu; to beidzot vajadzētu izdarīt. Tas varētu būt arī labs atkārtošanas veids.

Ir arī franču valodas plāns. Noskatīties pēc iespējas daudz filmu franciski (sāku vakardien), izlasīt vairākas Fredas Vargasas grāmatas un pievērsties kulinārajai terminoloģijai. Kulinārā terminoloģija ir mana vājā vieta, t.i., šajā jautājumā derētu pilnveidoties. Tāpēc iegādājos divas pavārgrāmatas franciski un tās pamazām pētu. Nenāktu par sliktu iedziļināties dažās franču valodā rakstītās ēdienkartēs, kas pieejamas internetā. Nopirku jauno “Le Nouvel Observateur”, kas veltīts franču virtuvei. Vienvārdsakot – grasos nodarboties ar novērošanu kulinārijas jomā.

4.jūlijs, 2014

Mācību gada beigas

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , — macosvalodas @ 13:44

Šonedēļ bija pēdējā franču valodas nodarbība, kurā saņēmām eksāmena rezultātus (labi!) un spēlējām “Taboo” franču valodā (uz kartītes rakstīts vārds, kuru viens komandas dalībnieks skaidro otram, neizmantojot piecus citus vārdus, kuri rakstīti zemāk un kurus parasti lieto, skaidrojot pirmo vārdu; otrais dalībnieks mēģina uzminēt skaidroto vārdu). Bija arī lielisks pasākums kopā ar tiem, kas šeit mācās ivritu (izgājām nelielā pastaigā pa pilsētu un pēc tam kopā ēdām vakariņas). Iepazinos ar vairākiem cilvēkiem, kas mācās ivritu tikai aiz mīlestības pret šo valodu. Šodien jau otro dienu prātā viens ivrita vārds, kura nozīmi neatceros. Paskatījos vārdnīcā – למשל – ‘piemēram’. Piemēram, brīnišķīga piektdiena (jeb sestā diena) – יום שישי יפה.

27.novembris, 2013

Oktobris un novembris

Oktobrī man bija mazliet vairāk laika nekā parasti, tāpēc nolēmu sevi disciplinēt un katru dienu darīt kaut ko franču valodas vai ivrita labā. Izveidoju tabulu, kurā pierakstīju, cik laika un kam esmu veltījusi. Lūk, rezultāti. Gandrīz katru dienu tas man ir izdevies (ja dažas dienas nav bijis darīts kaut kas ivritā, tad ar uzviju ir darīts franču valodā). Pavisam nobumbulētas (t. i., nekas nav darīts nevienā no valodām) tikai 5 dienas. “Darīšanā” ieskaitu arī piecas dienas Marseļā, kad, protams, komunicēju tikai franču valodā. Lai statistikas pārskats būtu pilnīgs, pieminēšu, ka oktobrī kopumā ivritam un senebreju valodai tika veltītas 16 dienas (pirms skaitīju, šķita, ka vairāk…). Ieskaitu arī dienas, kad biju kursos. Franču valodai veltīju vairāk – 20 dienas. Izlasīju vienu Fredas Vargasas grāmatu un noskatījos vienu franču filmu.

Turpretī novembrī man bija ļoti maz laika mācībām; biju priecīga, ja varēju aiziet uz kursiem un izpildīt mājasdarbus. Lai sevi neapbēdinātu, nekādas tabulas neveidoju un padarīto nepierakstīju. Ivritā ir izpildīti visi mājasdarbi, bet franču valodā ir daži parādi. Toties šomēnes arī paguvu noskatīties vienu franču filmu (“Buffet froid”). Šodienas nodarbībā pabeidzām mācīties alfabētu – aplūkojām pēdējo burtu ת. Var svinēt mazus svētkus! Tagad tikai sāksies pats grūtākais. Tomēr, mācoties burtus, esmu “neviļus” paguvusi apgūt arī šo to citu: varu pajautāt gan sievietei, gan vīrietim “kā tev iet?” (jautājums nedaudz atšķiras atkarībā no dzimtes), zinu, kā ivritā ir “laiks”, “lūdzu”, “paldies”, “tieši tā”, “uz veselību!” Varu sasveicināties un atsveicināties. Un varu sev pateikt “lēnām, lēnām”: לְאַט לְאַט.

Older Posts »

WordPress.com blogs.