Mācos valodas

15.jūlijs, 2010

Otrais gads noslēdzies

Ja kaut kas mani dara priecīgu un pat drusku laimīgu šajās karstuma un dažādu nepatikšanu pilnajās dienās, tad tie ir daži mierīgi brīži un franču valoda. Otrdien no privātstundas gandrīz visu ceļu no mājām nogāju kājām, ik pa brīdim smaidīdama. Franču valodas stunda izvērtās garāka nekā parasti, un tajā apspriedām ļoti daudz – sākot no piņķerīgiem gramatikas jautājumiem un beidzot ar vēsturi un politiku. Diemžēl nākošnedēļ būs pēdējā privātstunda, un iznāk, ka kopā būs bijušas tikai piecas. Bet ļoti vērtīgas! Un atlikušajā laikā līdz septembrim ceru saņemties un strādāt pati.

Jūlijs man ir kļuvis par kopsavilkuma mēnesi, jo tieši pirms diviem gadiem atsāku mācīties franču valodu un, kaut arī man vēl daudz jāuzzina un jāiemācās, domāju, ka esmu paveikusi pietiekami. Šeit “atskaite” par pēdējo gadu.

Pagājušā gada vasarā tikos ar franciski runāt gribošiem cilvēkiem nelielā pulciņā reizi nedēļā. Rudenī tikšanās turpinājās, taču kļuva arvien retākas, un pirms Ziemassvētkiem tikāmies pēdējoreiz. Bez pulciņa un šad tad nelielas gatavošanās tikšanās reizēm franču valodā darīju diezgan maz. Tomēr, tā kā rudenī iestājos Ventspils augstskolas tulkošanas un terminoloģijas maģistratūrā, mācībām tulkoju dažādus tekstus no franču valodas.

Ap jauno gadu sapratu, ka franču valodas man ir par maz un pieteicos kursos Francijas kultūras centrā (FKC). Mans lielākais sasniegums bija papildu pārbaudes nokārtošana un pārlekšana vienam līmenim. Tātad februārī jau devos uz kursiem kā avancé jeb advancēta franču valodas pratēja (rudenī tomēr dažreiz biju ieskatījusies arī mācību grāmatā un man bija dažas privātstundas – gribēju pati un ar privātskolotāja palīdzību apgūt viena kursa vielu). Turklāt papildus gāju vēl uz lietišķo franču valodu, kur uzzināju šo to par Francijas uzņēmumiem, to veidiem, nosaukumiem, kā arī vēl dažas interesantas lietas, taču pats noderīgākais, šķiet, bija lietišķu vēstuļu analizēšana un rakstīšana.

Ventspils augstskolā pavasarī nācās tulkot diezgan daudz – gan no angļu, gan franču valodas. Vēl iemācījos izmantot tulkošanas programmu “Trados” – vērtīga lieta, ja vēlas strādāt kādā tulkošanas birojā vai tulkot tehniskus tekstus. Un vēl jauki, ka Ventspilī bija latviešu valodas un terminoloģijas kurss – tulkotājam ļoti noderīgi.

Februārī sāku pilnveidot arī savu rakstītprasmi krieviski, un, kaut pārāk daudz mācībstundu man nav bijis, tomēr tās bijušas interesantas un esmu kaut ko iemācījusies.

Esmu pieteikusies vairākās darbavietās, kur varētu izmantot franču valodas vai tulkošanas prasmi. Pašlaik mans otrais darbs ir tulkošana no franču valodas kādam birojam. Ko lai saku – pirmkārt, tas nav viegli, otrkārt, darba procesā daudz ko iemācos. Uzskatu par lielu panākumu to, ka izturēju konkursu un tiku pieņemta šajā darbā.

Ak jā, un joprojām turpinu mācīties! Privātstundas jau pieminēju, augustā mācīšos pati, bet rudenī, iespējams, atkal pieteikšos FKC. Tātad – šajā gadā pārāk daudz slinkojusi neesmu un pašlaik varu sevi uzskatīt par īpaši čaklu. Par to tad šodien iedzeru alus glāzi. A votre santé!

Advertisements

25.jūnijs, 2010

Daudz un labi

Apmēram trīs nedēļas atpūtos no eksāmeniem (VeA un FKC), pa vidam piedaloties visādos citos pārbaudījumos un, protams, strādājot. Bet pagājušonedēļ saņēmos un piezvanīju jaunajai privātskolotājai – francūzietei (man tomēr vēl ir jāsaņemas, lai runātu pa telefonu franciski, īpaši ar mazpazīstamu cilvēku), un šonedēļ sarunājām privātstundu. Man atkal ir plāns – tāpat kā pagājušovasar mēģināt tikt galā ar franču valodas mācību grāmatas (šoreiz “Édito“) daļu un pārlekt vienam līmenim FKC. Redzēs, vai izdosies, bet process man jau patīk. Satiksimies reizi nedēļā līdz jūlija beigām, bet pārējo laiku es darbošos pati – lasīšu, klausīšos mācību disku, rakstīšu sacerējumus… Uff, lielāko daļu no šonedēļ lasāmā jau pieveicu – ļoti laba sajūta!

Šonedēļ dabūju arī jauku dāvanu – žurnālu “Emma” vācu valodā. Protams, sāku to lasīt. Īpaši tālu vēl neesmu tikusi, bet vienu rakstu (par seksualitāti, hehe) gandrīz esmu pabeigusi. Drusku izmantoju vārdnīcu, bet lielākoties rakstītais ir saprotams arī tad, ja kāds vārds man nav zināms. Gan žurnāls interesants, gan prieks par to, ka vācu valodas zināšanas, kaut padzisušas, pavisam zudušas nav.

Vēl tulkoju dažādus mazus tekstiņus no franču valodas. Šonakt pabeidzu vēl vienu. Nesen iemācījos rīkoties ar programmu “Trados”, nu jau redzu tās priekšrocības.

Savukārt rīt (jāsaka jau būtu – šodien) došos ceļojumā uz Tallinu. Pēdējā laikā pirms retajiem ceļojumiem pat nevaru lāga aizmigt. Uz galda kaudzītē stāv dažas līdzņemamās lietas: kartes, Umberto Eko “Pateikt gandrīz to pašu” (krieviski) un kasete, ko klausīties mašīnā, – Jules Verne “Autour de la lune”.

12.janvāris, 2010

Tulkotāja darbs

Filed under: Tulkošana — Birkas: — macosvalodas @ 12:22

Lūk, kā tulkotāja darbu apraksta Pīters Ņūmārks (Peter Newmark, A Textbook of Translation, London: Phoenix, 1995). Viņam izdevies skaisti un precīzi pateikt to, kas tulkošanā patīk arī man.

“Tulkotājam, iespējams, vairāk nekā jebkuram citam kādas profesijas pārstāvim ir nepārtraukti jāizdara izvēle (..). Personiskā bauda, kas tiek gūta no tulkošanas, ir azarts, mēģinot atrisināt tūkstoš mazu problēmu vienas lielas problēmas kontekstā. Noslēpums, atjautības uzdevums, spēle, kaleidoskops, labirints, mīkla, šūpošanās šurpu turpu, žonglēšanas triki – šīs metaforas ietver tulkošanas “spēles” elementu, nepieminot tās nopietnību. (Bet bauda ir tieši spēlē, nevis nopietnībā.) Pēdu dzīšana vārdiem un faktiem notiek nemitīgi, un tai vajadzīga iztēle. Bezgala saistoša ir pareizā vārda meklēšana, kurš nav sasniedzams, semantiskā plaisa starp divām valodām, kuras pārvarēšanai jāizšķirsta vārdnīcas. Atvieglojums, to atrodot, “vīpsna” pēc trāpīšanas uz pareizo vārdu, kamēr citi joprojām klibo, ir īsta balva – nesamērīga, ja iztēlojas gandarījumu pēc visas ainas rekonstruēšanas, bet konkrētāka. Baudas lielums atspoguļo pastāvīgo saspīlējumu starp teikumu un vārdu.” (8. lpp.)

8.janvāris, 2010

Slinkums pārvarēts

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , , — macosvalodas @ 20:00

Beidzot! Atkal esmu čakls cilvēks ar cerībām kļūt vēl čaklākai. Slinkums pārvarējās pats no sevis, kad sāku lasīt Hemingveja romānu “Ardievas ieročiem” angļu valodā, kura divus latviešu tulkojumus (Dz. Soduma un T. Jarmolinskas) izvēlējos salīdzināt starpkultūru komunikācijas kursā Ventspils augstskolā. Romāns ir lielisks, un abu tulkojumu analīzes process ir aizraujošs, pat ar dažiem negaidītiem pārsteigumiem.

Turpinu pieteikties darbā dažādās interesantās vietās, arī tulkošanas birojos. Šonedēļ atsūtīti kārtējie pārbaudes darbi – šoreiz diezgan sarežģīti – nu man atkal būs treniņš tulkošanā no abām valodām. Grūti, bet patīkami. Tulkošanas mācību darbi gan visi par laimi izdarīti.

Šogad esmu ieplānojusi pilnveidot franču valodu (ja pieteiksies pietiekams cilvēku skaits, domāju atkal apmeklēt kursus Francijas kultūras centrā). Vēl man ir jau pavisam konkrēts plāns uzlabot krievu valodas gramatikas zināšanas un rakstītprasmi. Arī ar šo lietu man ir laimējies – meklēju skolotāju un atradu ļoti kompetentu cilvēku, kurš apmaiņā pret krievu valodas gramatiku vēlas runāt latviski. Manuprāt, tāda apmaiņa ir bezgala jauka. Sāksim mācīties janvāra beigās.

20.novembris, 2009

Lēni un grūti

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , — macosvalodas @ 01:48

Šodien mocījos ar mācību darbu – līguma tulkošanu no franču valodas. Grūti, jo bez lielās franču-latviešu vārdnīcas, kas arī nav perfekta, vairs nekādu jēdzīgu vārdnīcu nav. Labi, ka internetā ir daudz paralēlo franču un latviešu tekstu par Eiropas lietām – ļoti noder tādam iesācējam kā man. Secinu arī, ka ar svešvalodu pēc iespējas ātrāk jāsāk kaut kas darīt (piemēram, lasīt, skatīties filmas, runāt, arī tulkot) – tad tā dabiski iekļaujas ikdienā un dažādas vajadzīgas frāzes paliek prātā bez īpašas mācīšanās.

Pēdējā laikā man ir sanācis ik pa brīdim šur tur redzēt tekstus vācu valodā, kas liek prātot par to, vai nākošgad nevajadzētu atsākt nopietni mācīties vācu valodu. Ai, un pēc tam vajadzētu leišu valodu (lai izlasītu, piemēram, Arvīda Jozaiša grāmatu).

Taču pagaidām atgriežos pie franču valodas. Rīt – pulciņa tikšanās, sestdienai ieplānota neliela grāmatiņa par franču lietvārdu artikuliem, bet nākošnedēļ privātstundas un cīņas turpinājums ar līguma tulkojumu.

28.Septembris, 2009

Skandalozā tulkošana

Filed under: Tulkošana — Birkas:, — macosvalodas @ 20:46

Izlasīju Lorensa Venuti (Lawrence Venuti) grāmatu The Scandals of Translation: Towards an Ethics of Difference (Routledge, 1998). Ļoti vērtīga grāmata katram, kas tulko vai lasa tulkojumus. Amerikā, kuras kontekstā grāmata ir uzrakstīta, tulkotās grāmatas veido salīdzinoši mazu daļu no publicētajām. Savukārt pie mums – precīzus skaitļus nezinu, un tomēr – izdoto tulkotās literatūras darbu daudzums krietni pārsniedz vietējo rakstnieku grāmatu skaitu.

Venuti analizē vairākus tulkojumus un ļauj ieskatīties arī savā tulkotāja darba “virtuvē”, kritizējot tulkojuma “pieradināšanu” (domestication) jeb “ierakstīšanu” esošajos valodas un kultūras normu standartos un pieņēmumos. Viņaprāt, tulkojumam jābūt “minoritizējošam” jeb tajā jābūt redzamām tām kultūras, vērtību, valodas normu, žanra atšķirībām, kas ir tulkotajā darbā. Tulkojumam jāizskatās pēc tulkojuma, tam nav jārada ilūzija, ka darbs nav tulkots, ka tas rakstīts attiecīgajā valodā. Tulkojums nav tieša, caurredzama (transparent) teksta pārnešana citā valodā.

Aizraujošākie šīs grāmatas fragmenti ir tieši Venuti analizētie piemēri. Dzimtes “pieslīpēšana” Šekspīra dzejas tulkojumos, priekšstata (kultūras identitātes) radīšana par japāņiem un itāliešiem ar tulkoto darbu palīdzību pēc II Pasaules kara, patriarhālās vērtības Lūisa “Bilitis dziesmās”, kuras viņš uzdeva par tulkojumu, ierasto vārdu maiņa dažādos Bībeles tulkojumos, izraisot un pamatojot jaunus kristietības virzienus. Autors analizē bestselleru tapšanu un filozofisku darbu tulkojumus.

Kas tad ir “skandalozais” Venuti analīzē? Viņš runā par vairākiem “skandāliem” jeb apkaunojošiem notikumiem vai apstākļiem. Viens no galvenajiem skandāliem ir tulkošanas un tulkotāja marginalizētais stāvoklis situācijā, kad tulkojumi balsta korporatīvo pasauli, globālo kultūras ekonomiju, kad ar tulkojumu palīdzību tiek uzturēta esošā vērtību sistēma. Potenciāls skandāla avots ir kultūras identitāšu veidošana ar tulkojumu palīdzību (noteiktā veidā attēlojot citas kultūras). Vēl – tas, ka ar tulkojumu palīdzību var radīt atšķirīgas kultūras vērtības un rīcību vietā, kur darbs ir iztulkots.

Tādēļ, viņaprāt, ir svarīgi ņemt vērā kultūras kontekstu, kurā tulkojamais darbs ir radies, neizdzēst atšķirības un neizlikties, ka tas nav tulkojums, kā to dara daudzās mācību iestādēs, piemēram, apgūstot klasiskus grieķu tekstus. Tieši otrādi – lasot šos tekstus, jāpievērš uzmanība tulkojumam un tam, kādas vērtības tulks, iespējams, “ietulkojis” attiecīgajā darbā un ko veiksmīgi vai neveiksmīgi (un kā) pārtulkojis attiecīgā laika kontekstā.

Man šķiet, Venuti grāmata var “atvērt acis” tiem, kam liekas, ka tulkošana ir neitrāla nodarbe. Turklāt piemēru analīzes dēļ tā ir aizraujoša lasāmviela. Viena būtiska lieta, par ko Venuti ticis kritizēts, ir – paužot atšķirības ievērošanas un minoritizēšanas ētiskos ideālus, viņš tomēr balstās Rietumu postmodernā “establišmenta” (jeb valdošās elites) teorijās. Tas, protams, tā arī ir: Delēzs un Gvatari, Bhabha, Lauklau un Mufa ir bieži citēti autori šai grāmatā. Tomēr, manuprāt, tieši te tiem, ja tā var teikt, atrasts ļoti labs pielietojums jeb to teorijas ir pavērstas un par pamatojumu ņemtas nozarē, kurā, izmantojot Venuti formulējumu, joprojām ir izplatīta “netraucēta komunikatīva akta” ilūzija.

26.Septembris, 2009

Rudens: skrienu, lasu, mācos…

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 16:26

Iepriekšējās nedēļas esmu priecīgi nostrādājusies, nodarbodamās gan ar angļu, gan franču valodu. Man patīk atkal mācīties! No skolas tiek sūtīti teksti, kurus tulkoju un analizēju, un komentēju ar vislielāko rūpību, tomēr nebaidoties kļūdīties. Atkal lasu visādu interesantu literatūru par valodu un tulkošanu. Atkal skrienu uz Nacionālo bibliotēku, kur neesmu bijusi jau ilgāku laiku. Un atkal iepērku mācību literatūru.

Ir atsākušās privātstundas – tagad nu jau divreiz nedēļā (kas beidzot ir krietni nopietnāk nekā iepriekš) mācos franču valodu un mācu latviešu valodu. Lasu Āfrikas tautu pasakas franciski. Uzzinu šo to jaunu par Āfriku un tās kultūru. (Saprotu, ka manas zināšanas par šo kontinentu ir ļoti nabadzīgas.) Lasu grāmatu par franču valodas izcelsmi un situāciju dažādos laikos. Un mēģinu iztulkot kādu latviešu pasaku franciski.

31.augusts, 2009

Sāku jaunu dzīvi!

Rīt 1. septembris. Bērns sāks iet bērnudārzā, es – atkal skolā. Iestājos Ventspils augstskolas maģistra programmā “Tulkošana un terminoloģija” (angļu un franču valoda) – tās ir neklātienes studijas ar tālmācības elementiem. Man ir jauns darbs, un ir mainījušies arī franču valodas mācību plāni. Rudenī dažādu iemeslu dēļ neiešu uz kursiem Francijas kultūras centrā (FKC), kurus tomēr ceru kādreiz atsākt. Taču esmu apņēmusies pievērsties franču valodai krietni intensīvāk nekā vasarā. Cerams, atjaunosies privātstundas (kurās varētu izmantot Campus2 – FKC kursos iesākto grāmatu). Esmu pierakstījusies uz pāris blogiem franču valodā un par to; pašlaik katru dienu saņemu arī viena franču vārda sūtījumus. Grasos atsākt FKC bibliotēkas apmeklējumus (tur reizēm var dabūt par brīvu vecus žurnālus un, protams, centīšos lasīt grāmatas). Ak jā, pulciņš reizi nedēļā – šķiet, ka entuziastu grupiņa, kaut drusku sarukusi, joprojām ir tīri enerģiska un motivēta regulāri pļāpāt franciski. Un vēl tulkošana augstskolā. Lūk.

Saistībā ar jaunas dzīves sākšanu ielūkojos franču-latviešu vārdnīcā, lai papētītu izteicienus par dzīves (la vie) tēmu. Te daži.

Ainsi va la vie. Tā dzīve rit.
Quelle vie! Kas tā par dzīvi!
Ça c’est la vie! Tā tik ir dzīve!

29.marts, 2009

Mācīties tulkot un tulkojot mācīties

Filed under: Tulkošana — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 19:25

Nezinu, kā tagad, bet vismaz padomju gados skolēni izbaudīja šādu svešvalodu mācību metodi: lasīt tekstu pa teikumam un tulkot latviešu valodā. Fransuāza Greijē (Françoise Grellet) grāmatā Mācīties tulkot: Tulkošanas vingrinājumu tipoloģija (Apprendre à traduire: Typologie d’exercices de traduction, Presses Universitaires de Nancy, 1991) raksta, ka “mācību tulkojums”, iespējams, nav labākā metode – mērķis ir noskaidrot, vai skolēns saprot tekstu, bet iztulkot var arī bez izpratnes. Viņa atzīst, ka mūsdienās izplatītākās ir audio un runas metodes, kas pamatoti aizstājušas lasīšanas un tulkošanas senās metodes. Tomēr, viņasprāt, kaut arī no tulkošanas varbūt var atteikties kā no valodas apgūšanas līdzekļa, tulkošanas prasme pati par sevi var kļūt par mērķi valodas mācīšanās procesā. Turklāt profesionālās tulkošanas gadījumā (pretstatā “mācību tulkojumam”) tulkojums nav iespējams bez ļoti labas teksta (un arī konteksta) izpratnes. Grāmatā var atrast dažādus uzdevumus gan darbam individuāli, gan grupās. Man liekas, tā varētu būt jauks palīglīdzeklis kādam pedagogam. Daži uzdevumu piemēri: salīdzināt divus tulkojumus bez oriģināla, pēc tam salīdzināt ar oriģinālu un apspriest; pārrakstīt iztulkoto tekstu, pārveidojot stilu, teksta garumu utt., bet saglabājot galveno domu; “prāta vētrā” atrast iespējami daudz veidu, kā pārformulēt kādu jēdzienu.

Uzzināju arī dažus interesantus faktus pr franču valodu salīdzinājumā ar angļu valodu. Franču valodā vairāk tiek lietotas substantivētas (jeb ar lietvārdu saistītas) formas situācijās, kurās angļu valodā tiek lietots darbības vārds  (Did you computerize the new data? / Avez vous mis les nouvelles données sur ordinateur?), īpašības vārds (He is a hopeless case. / Son cas est sans espoir.) vai prepozīcija (From: J.A. Smith / Expediteur: J.A. Smith).

WordPress.com blogs.