Mācos valodas

9.februāris, 2012

Ideālie apstākļi, problēmas un zīmolotie mācību materiāli

No franču valodas pilnveides viedokļa tagad esmu ideālā situācijā! Le français partout. Kāda kolēģe teica, ka, lai kaut ko uzzinātu, iepazītu un iemācītos, ir vajadzīgas problēmas, kas jārisina. Tas, protams, nav vienīgais veids, taču ļoti iedarbīgs – tad nav, kur sprukt. Man tāds bija dzīvokļa jautājums. Lai noīrētu dzīvokli, nācās daudz komunicēt – gan pa telefonu, gan “dzīvajā”. Uzdot jautājumus, apspriest variantus, slēgt līgumu, sazināties pa e-pastu… Tā es trenēju savu runātprasmi un rakstītprasmi (rakstot e-pastus, varēju atsaukt atmiņā lietišķās franču valodas kursu, ko kādreiz apmeklēju Francijas kultūras centrā).

Te ir ļoti laba valodu mācību bibliotēka, un es, protams, esmu tur iegriezusies. Plauktos ir materiāli – grāmatas, diski, videokasetes – un te var redzēt nosaukumus, kurus līdz šim manīju tikai internetā, interesējoties par dažādām valodu apguves metodēm: Pimsleur, Rosetta Stone, Berlitz… Paņēmu Pimsleur – un vīlos. Materiālā ir tikai diski, ko klausīties. Ap pusstundu garā “mācībstunda” ir veidota tā: vispirms noklausāmies dialogu, tad tas tiek “preparēts” un klausītājam tiek lūgts kaut ko atkārtot vai pārtulkot (no angļu valodas franču valodā). Vienu “stundu” izturēju, otru līdz pusei, tad izmetu to visu ārā atdevu diskus bibliotēkā. Biju aizkaitināta.

Šī metode noteikti nav domāta man, kaut man ir paticis klausīties, atkārtot, iztulkot kādu frāzi, atbildēt uz jautājumiem, ko es jau esmu pieredzējusi, izmantojot citu materiālu (Breakthrough French). Bet! Pimsleur nepiedāvā gandrīz neko uzrakstītu (ir tikai mazs bukletiņš, kurā ir pamatfrāzes), un es pāris reizes ķēros pie vārdnīcas, lai atrastu kādu vārdu un redzētu, kā tas izskatās. Man vārda “izskats” šķiet ļoti būtisks, un tā tam, manuprāt, vajadzētu būt, ja cilvēks vēlas vārdu atpazīt lasot un to pareizi uzrakstīt.

Noteikti pamēģināšu vēl kādu citu materiālu ar pazīstamu zīmolu. Taču pašlaik man visvairāk patīk mans B2 līmeņa materiāls, kas paredzēts, lai gatavotos DELF/DALF eksāmenam.

Advertisements

9.jūnijs, 2010

Mīkstinātais r

Filed under: Latviešu valoda — Birkas:, — macosvalodas @ 18:50

Atradu interesantu argumentu par labu mīkstinātajam “r” latviešu valodā. Te fragments no Ilmāra Lazovska raksta “Nacionālā terminoloģija un politika” (“LZA Vēstis”, 1997, 1./2. nr., 155. lpp.):

“Valodai jāspēj arī elastīgi attīstīties līdz ar laikmeta norisēm zinātnē, mākslā, kultūrā, politikā, nezaudējot savu struktūru un skaidrību. Es gribētu uzsvērt vārdu “skaidrība”, lai mēs pašu lietotos vārdus varētu viegli atšķirt gan runā, gan rakstos. Es piederu pie tiem, kas uzskata, ka, piemēram, mīkstinātā ŗ un skaņas ch zaudējums padomju valodnieku spiediena ietekmē ir vērtējams kā trieciens latviešu valodas skaidrībai, no kā mēs vēl joprojām neesam spējuši atkopties un kas vēl arvien rada pārpratumus tulkotājiem un arī mums pašiem. (..) Palūkosimies (..) dažos piemēros. Veras logs (veŗas logs vai Veras logs?), Asaru ezers (zivju – asaŗu – ezers vai gauži pieraudāts asaru ezers?), dodu zeltu, dodu varu (vai vaŗa bungām vai valsts varu?). Pat tautas dziesmas kļūst nesaprotamas: “Kalnā kāpu skatīties, /Kas ar manu tēvu zemi?” (vai kas noticis vai arī manu tēvu zemi kāds ar arklu aŗ?) Tādi piemēri atrodami ik uz soļa, un ar ŗ atmešanu latviešu valodai vairs lāgā nepiestāv apzīmējums “dzidra un labskanīga”.”

WordPress.com blogs.