Mācos valodas

2.aprīlis, 2012

Piecgadnieks mācās ceturto valodu

Filed under: Bērni un valodas — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 23:24

Man šķiet, nav slikti šādam gadu skaitam! Vakar pirms aizmigšanas mums bija šāda saruna. Meita jautāja, kā franciski ir “burkāns”, tad konstatēja – ā, līdzīgs angļu vārdam. Franču une lampe līdzinoties latviešu “lampai”, bet une girafe – krievu жираф. Tad viņa mani iztaujāja, kā franciski ir “aizkari”, “māja” (šie gan nelīdzinās zināmo valodu vārdiem) un citi vārdi. Nu jau trešo nedēļu no rītiem viņa mācās skoliņā, kur galvenā valoda ir angļu, un otro dienas pusi pavada pieskatītavā jeb bērnudārzā, kur runā tikai franciski. Mazliet, protams, uztraucos, vai nebūs par daudz un arī grūti – stresa dēļ, ka maz ko saprot. Tomēr pagaidām neiet slikti. Audzinātāja teica, ka nekādas papildu nodarbības nav vajadzīgas – iemācīšoties saprast un spēt kaut ko pateikt franciski pāris mēnešos.

Advertisements

29.marts, 2009

Mācīties tulkot un tulkojot mācīties

Filed under: Tulkošana — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 19:25

Nezinu, kā tagad, bet vismaz padomju gados skolēni izbaudīja šādu svešvalodu mācību metodi: lasīt tekstu pa teikumam un tulkot latviešu valodā. Fransuāza Greijē (Françoise Grellet) grāmatā Mācīties tulkot: Tulkošanas vingrinājumu tipoloģija (Apprendre à traduire: Typologie d’exercices de traduction, Presses Universitaires de Nancy, 1991) raksta, ka “mācību tulkojums”, iespējams, nav labākā metode – mērķis ir noskaidrot, vai skolēns saprot tekstu, bet iztulkot var arī bez izpratnes. Viņa atzīst, ka mūsdienās izplatītākās ir audio un runas metodes, kas pamatoti aizstājušas lasīšanas un tulkošanas senās metodes. Tomēr, viņasprāt, kaut arī no tulkošanas varbūt var atteikties kā no valodas apgūšanas līdzekļa, tulkošanas prasme pati par sevi var kļūt par mērķi valodas mācīšanās procesā. Turklāt profesionālās tulkošanas gadījumā (pretstatā “mācību tulkojumam”) tulkojums nav iespējams bez ļoti labas teksta (un arī konteksta) izpratnes. Grāmatā var atrast dažādus uzdevumus gan darbam individuāli, gan grupās. Man liekas, tā varētu būt jauks palīglīdzeklis kādam pedagogam. Daži uzdevumu piemēri: salīdzināt divus tulkojumus bez oriģināla, pēc tam salīdzināt ar oriģinālu un apspriest; pārrakstīt iztulkoto tekstu, pārveidojot stilu, teksta garumu utt., bet saglabājot galveno domu; “prāta vētrā” atrast iespējami daudz veidu, kā pārformulēt kādu jēdzienu.

Uzzināju arī dažus interesantus faktus pr franču valodu salīdzinājumā ar angļu valodu. Franču valodā vairāk tiek lietotas substantivētas (jeb ar lietvārdu saistītas) formas situācijās, kurās angļu valodā tiek lietots darbības vārds  (Did you computerize the new data? / Avez vous mis les nouvelles données sur ordinateur?), īpašības vārds (He is a hopeless case. / Son cas est sans espoir.) vai prepozīcija (From: J.A. Smith / Expediteur: J.A. Smith).

26.marts, 2009

(Ne)mācīšanās, grāmatas un bibliotēkas

Pagājušonedēļ biju tiktāl aizrāvusies ar emuāra rakstīšanu, ka atstāju novārtā pašas svešvalodas mācīšanos. Šonedēļ toties atguvu nokavēto ar uzviju – apzinīguma un vainas apziņas mocīta, katru dienu mācījos: klausījos ierakstus (gan dziesmas, gan dialogus), pabeidzu lasīt grāmatu Apprendre à traduire: Typologie d’exercices de traduction (Mācīties tulkot: Tulkošanas vingrinājumu tipoloģija) – svešvalodu mācoties, esot jālasa tas, kas ļoti interesē -, kā arī lasīju sev skaļi priekšā tekstu fragmentus franču valodā.

Turklāt paguvu aizskriet arī līdz bibliotēkai, kuru nebiju apmeklējusi kopš vidusskolas, – Svešvalodu bibliotēkai Kongresu namā. Pirms tam piezvanīju, jautājot, vai varēšu atrast grāmatas par valodu mācīšanās metodēm un par bilingvismu. (Esmu drusku aizrāvusies ar šīm tēmām, tomēr sev stingri piekodinājusi, ka franču valodas mācībām jābūt pirmajā vietā.) Bibliotēkā mani gaidīja Vilšanās kundze. Tur, protams, var atrast kaudzēm daiļliteratūras, īpaši angļu valodā (tas man bija palicis spilgtā atmiņā), diemžēl mazāk franciski un citās valodās. Taču vēl jo bēdīgāk ir tas, ka neatradu gandrīz neko no cerētā par valodu mācīšanās (īpaši pašmācības) metodēm un bilingvismu. Ir šis tas par angļu valodas mācīšanu, bet… Gribējās kaut ko tādu: Brown, D. Principles of Language Learning and Teaching; Lightbrown, P. How Languages Are Learned; Farber, B. How to Learn Any Language: Quickly, Easily, Inexpensively, Enjoyably and on Your Own; James, G. The Complete Guide to Learning a Language; Tokuhama-Espinosa, T. Raising Multilingual Children: Foreign Language Acquisition and Children. Diemžēl šāda veida literatūras nav arī Nacionālajā bibliotēkā. Būs laikam vismaz kāda no šīm grāmatām jāpasūta amazon.com

WordPress.com blogs.