Mācos valodas

20.Decembris, 2010

Laiks un plāni

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , — macosvalodas @ 20:11

Pirms neilga laika gribēju šeit ierakstīt, ka beidzot man atkal ir brīvais laiks pēc ilgstošas strādāšanas no rīta līdz vakaram (kaut paretam tomēr apmeklējot franču un krievu valodas stundas). Taču, tikko paguvu par to nopriecāties, sabira tik daudz darbu un steidzamos termiņos, ka jāprāto, kad lai izbrīvē brītiņu pamācīties.

Tas man, protams, netraucē kalt nākotnes plānus. Pēc Kato Lombas ieteikuma gribu vismaz nedēļu (ja izdosies – ilgāk) katru dienu uzrakstīt vismaz pāris teikumus franciski. Burtnīcu jau esmu sagatavojusi! Būtu jāveic arī daži mazi mācību tulkojumi uz krievu valodu. Gandrīz gatavs plāns arī nākamajam gadam – par svarīgajām lietām, protams. Jāpabeidz studijas, turpinot strādāt pie franču valodas, un pēc tam varētu atsākt mācīties vēl kādu valodu – pašlaik nevaru izšķirties starp vācu un leišu. Varbūt abas? Bet par to vēl domāšu līdz vasarai!

Advertisements

9.Decembris, 2010

Kato Lomba par valodām

Filed under: Mācīšanās veidi — Birkas:, , — macosvalodas @ 10:30

Vienas no pirmajiem sinhronajiem tulkiem un poliglotes Kato Lombas  mazo grāmatiņu “Par valodām man nāk prātā…” (Rīga, “Zinātne”, 1990, tulk. E. Sakse) izlasīju ļoti ātri. Šādas grāmatas iedvesmo ķerties pie mācīšanās un darīšanas.

Lomba raksta, ka nav cilvēku, kas nevarētu iemācīties valodu vai šai ziņā būtu īpaši neapdāvināti. Viņasprāt, svarīgākais, kas nepieciešams, lai iemācītos valodu, ir interese (pretstatā ieinteresētībai). Ak jā, valodu nevar iemācīties – to var tikai mācīties. Turklāt “valoda ir vienīgais, ko ir vērts zināt, kaut vai slikti”.

Savukārt, lai iemācītos kādas valodas vārdus, galvenais ir konteksts – ārpus tā nesaistītus vārdus un frāzes mācīties nav jēgas. Šī atziņa gan man ir ļoti pazīstama. Tāpat kā dažas citas, pie kurām esmu nonākusi savas pieredzes rezultātā – piemēram, Lomba iesaka sarunāties ar sevi svešvalodā. (Jā, to es daru labprāt!) Otra auglīga metode ir lasīt grāmatas – tā ir saruna, kas iespējama tad, ja nav citu šajā valodā runājošu cilvēku un ja neesi vidē, kur runā apgūstamajā valodā. (Arī lasu labprāt!) Vēl man patīk viņas padoms katru dienu mazliet uzrakstīt šajā valodā – par jebkādām lietām un nebaidoties no kļūdām; tieši lietojot valodu (“rakstīšana īstenībā ir palēnināta runa”), to iemācās. Pēc tam šos pierakstus var vienkārši izmest.

Lai, mācoties valodu, “pieņemamā laikā gūtu pieņemamus rezultātus”, pēc Lombas domām, ir vajadzīgas desmit divpadsmit stundas nedēļā. Te vēl daži labi padomi valodas apguvējam, kurus nedaudz pārformulēju (autore izmanto nolieguma izteiksmi – “nedarīsim” utml.):

1. Labāk atrast kādu cilvēku, kas var ar mums aprunāties šajā valodā tur, kur pašlaik atrodamies, nevis atlikt valodas mācišanos līdz nākamajam ceļojumam.

2. Mūsu pašu valodas runātāji nav labākie sarunu partneri svešvalodā – viņi vienmēr norāda uz mūsu kļūdām un cenšas parādīt, ka ir labāki. (Šim gan nevaru piekrist! Man ir ļoti pozitīva pieredze, mācoties svešvalodas ar savas valodas runātājiem!)

3. Arī ejot uz kursiem, ir jāmācās un jāiedziļinās pašam. Jau sākumā vajadzētu ieskatīties žurnālos un klausīties radio svešvalodā.

4. Labāk izmantot vārdus un izteicienus, kurus protam, nevis mēģināt izcelties ar nepazīstamiem vai īsti nesaprastiem vārdiem. Nav arī vienmēr uzreiz jāķeras pie vārdnīcas – ja vārds vai izteiciens ir svarīgs, tas noteikti kaut kur vēl parādīsies un to varēs saprast no konteksta.

5. Jāizmanto iespēja pierakstīt savus iespaidus ar pazīstamiem vārdiem. Var rakstīt vienkāršiem nepaplašinātiem teikumiem, un tos vārdus, kas nenāk prātā, atstāt savā valodā.

6. Jācenšas, lai bailes no kļūdīšanās mūs neattur no runāšanas. Konteksts vienmēr palīdzēs tikt galā ar situāciju.

7. Jāmēģina atcerēties vairāki ievadvārdi un “pildvārdiņi”, kurus var izmantot runā, kamēr domājam, kā pateikt teikumu.

8. Visus izteicienus un vārdus labāk mēģināt atcerēties tikai saistībā ar kontekstu (jo atkarībā no tā var mainīties nozīme, turklāt šādi tos vieglāk atcerēties).

9. Jācenšas neaizmirst jaunapgūtās formas un vārdus. Tos vajadzētu mēģināt ievietot jaunos teikumos, savā reālajā dzīvē.

10. Labs paņēmiens ir mācīties no galvas dziesmas un dzejoļus. (“Labai intonācijai runā ir lielāka loma nekā atsevišķu skaņu atveidojumam. Pantmērs un melodija saista. Tie nosaka, kuru skaņu izrunāt gari, kuru īsi. Ritms virza un neļauj mums iekrist dzimtās valodas intonācijas slazdos.”)

WordPress.com blogs.