Mācos valodas

26.Oktobris, 2015

Otrā nedēļa Tūrā (noslēgums)

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , , — macosvalodas @ 17:46

Divas nedēļas var šķist ļoti īss laiks mācību kursiem. Tomēr manā gadījumā tas bija ideāls laika sprīdis: kursi bija intensīvi, jāstrādā bija daudz, centos izdarīt vēl vairāk, un ir pilnīgi skaidrs, ka atbraukt uz šejieni bija pareizs lēmums un esmu daudz ieguvusi. Ja mācās tādā tempā kā šeit, ilgākā laikā noteikti ir iespējams sasniegt galvu reibinošas virsotnes. Mana paziņa amerikāniete CLE mācīsies desmit nedēļas, austrāliete – sešas, bet anglis – četras. Taču ir diezgan daudz arī tādu studentu kā es, kuri atbrauc uz pāris nedēļām.

Otrajā nedēļā nodarbībās strādājām pie šādām tēmām: emociju paušana un subjonctif, “plus” izruna dažādos kontekstos un izteicienos, pauzes teikumos un dažu vārdu savienošana jeb liaisons. Piedalījos arī grupu darbā – četrās papildu nodarbībās, kurās bija vairāk (dažādu līmeņu mācību grupu) cilvēku. Noskatījos trīs filmas: “Sur mes levres”, “Le diner de cons”, “Le chat du rabbin”. Izlasīju detektīvstāstu komiksa/grafiskā stāsta formā: Fred Vargas/Baudoin “Les quatres fleuves” – noteikti varu rekomendēt! Tajā ir arī ļoti daudz sarunvalodā lietojamu izteicienu un vārdu.

Abu nedēļu rezultāts ir liels nogurums un spēja brīvāk runāt franciski. Esmu salāpījusi dažus caurumus zināšanās un atkal saņēmusi pozitīvu grūdienu darīt vairāk franču valodā ikdienā (kas principā arī būtu vajadzīgs, lai nezaudētu šajās divās nedēļās iegūto un uztrenēto).

Advertisements

18.Oktobris, 2015

Daži secinājumi – joprojām Tūrā

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , , , — macosvalodas @ 11:48

Ko esmu iemācījusies šīs nedēļas laikā? Trenējos vietniekvārdu (me, le, y, en) un darbības vārdu ar prepozīcijām “à” un “de” lietošanā. Ja teikumā ir divi minētie vietniekvārdi, passé composé un teikums ir noliedzošs, man ir ļoti jāsakoncentrējas, lai visu pateiktu pareizi, kaut arī teorētiski labi zinu, kas jādara. Līdzīgi ar darbības vārdiem: tā kā tiem sekojošās prepozīcijas ir vienkārši jāiemācās, reizēm neesmu droša, vai lietot “à” vai “de”. Šķiet, ka pareiza lietošana lielā mērā ir ieraduma un treniņa jautājums, un vienā brīdī – pēc pietiekami ilgas prakses – tai nevajadzēs īpašu piepūli.

Vēl esmu iemācījusies diezgan daudz ikdienā izmantojamu izteicienu un frāžu. Ir noderīgi saraksta veidā tos aplūkot uz lapas vai tekstā nodarbībā, taču daudz lietderīgāka un produktīvāka ir izteicienu lietošana praksē, dzīvojot ģimenē, un franču valodas pētnieces pozīcijas ieņemšana pārējās situācijās, piemēram, atrodoties kafejnīcā. Es klausos un vēroju, un šo to iemācos, vienkārši esot šajā pilsētā. Reizēm gadās situācijas, kad pilnīgi nepazīstami cilvēki vēlas aprunāties. Kafejnīcā pie manis pienāca kāds sirms kungs, kurš gribēja izstāstīt, ka ir rakstnieks un ir uzrakstījis grāmatu, kuru Francijas izdevniecība atsakās publicēt. Parunājām par viņa grāmatu, par manām mācībām, par Francijas un Latvijas politisko dzīvi.

Nodarbībās ir liels uzsvars arī uz pareizu izrunu (citos kursos tas nez kāpēc nekad tik ļoti netika uzsvērts) – piemēram, atšķirībām starp “de” un “des”, “le” un “les” izrunu, līdzskaņu izrunāšanu vai neizrunāšanu vārda beigās tad, ja nākamais vārds sākas ar patskani (tas, ko sauc par liaison). Man patīk mērķtiecīgi pievērsties ļoti konkrētām lietām, un labiem skolotājiem šajā procesā ir nenovērtējama nozīme.

16.Oktobris, 2015

Franču valoda Tūrā (pirmās nedēļas beigas)

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , , — macosvalodas @ 22:32

Savādā kārtā pirmā mācību nedēļa Tūrā ir gandrīz beigusies. Tā pagāja neticami ātri. Katru dienu privātstundas ar ļoti labu skrējiena tempu – sajūta, ka neviena minūte netika zaudēta (forši, ka pasniedzējiem ir tāda attieksme). Gramatika, klausāmais teksts, lasāmais teksts, izteicieni, mana prezentācija. Dienas otrajā pusē – filma un mājasdarbi. Sarunas franciski brokastu, pusdienu un vakariņu laikā. Viena vairāk nekā stundu gara ekskursija un šodien Pjēra de Fenuala (tā, pēc manas viesģimenes domām, esot jāizrunā Pierre de Fenoÿl) fotoizstāde Tūras pilī. Rīt – ekskursija pa apkārtnes pilīm.

Trešajā dienā pret vakaru man iestājās krīze – bija sajūta, ka nez vai vispār vairs spēšu parunāt franciski, viss ķērās, pieļāvu muļķīgas kļūdas. Ceturtajā dienā bija sajūta, ka tūlīt pāriešu kaut kādā citā līmenī (lai kāds tas būtu) un sākšu domāt franciski. Šodien – piektajā dienā – situācija ir normalizējusies, varu atkal mierīgi un diezgan raiti runāt, franciski vēl nedomāju, tātad viss ir kārtībā.

Šonedēļ esmu noskatījusies gandrīz četras franču filmas (“Les herbes folles”, “Amour”, “Le prénom” un pagaidām pusi no “Quai d’Orsy”), neesmu izlasījusi nevienu lappusi līdzpaņemtajā Fredas Vargasas grāmatā “L’armée furieuse” (priecājos, ka nepaņēmu līdzi citas grāmatas) un neesmu neko izdarījusi ivrita labā (ivrita materiālus paņēmu līdzi un joprojām ceru, ka izdarīšu vismaz kaut ko no iecerētā). Toties franču valoda acīmredzami uzlabojas visos aspektos!

14.Oktobris, 2015

Je reviens, je reviens encore une fois

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , , — macosvalodas @ 22:38

(Es atgriežos, es atkal atgriežos)

Šī ir reportāža no Tūras pilsētas Luāras ielejā, Francijā. Esmu šeit franču valodas kursos. Divas nedēļas pavadīšu, mācoties un runājot franču valodā ar pilnīgi visiem. Izvēlējos CLE kā mācību vietu, jo tā ir neliela un internetā par to var atrast daudz labu atsauksmju. Turklāt šajā Francijas reģionā līdz šim nebiju bijusi – arī tas bija viens no iemesliem manai izvēlei. Šādos kursos nereti tiek piedāvāta iespēja dzīvot ģimenē, un es to izmantoju. Dzīvoju pie aptuveni 60 gadus veca pāra, un viņi ir vairāk nekā jauki. Katras sarunas laikā (tās parasti notiek brokastīs un vakariņās) es kaut ko iemācos. Man šķiet, viņi bieži ar nolūku lieto dažādus interesantus izteicienus, lai paplašinātu manu vārdu krājumu. Turklāt viņi ārkārtīgi labi gatavo!

Pirms kursiem man pašai bija jānovērtē savs līmenis, taču pirmajā kursu dienā tika sarīkots tests, un līmenis tika noteikts “objektīvi”. Tātad objektīvais līmenis ir C1, un šonedēļ CLE nav neviena cita studenta, kurš varētu ar mani veidot grupu (vairāk cilvēku ir A2, B1, B2 līmenī). Skola šajā gadījumā piedāvā privātstundas – tas, protams, ir ļoti labi. Koncentrējamies uz tām lietām, kas man sagādā grūtības. Nākamnedēļ ieradīšoties kāds, kas, iespējams, būs ar mani vienā (ļoti mazā) grupā. Taču pagaidām baudu brīvību darīt to, kas interesē tikai mani. Piemēram, uz šodienu uzrakstīju darbu par Alēna Renē filmu “Les herbes folles”, ko vakar noskatījos mediatēkā. Papildus tam bija jāsagatavo diezgan daudz gramatikas uzdevumu.

Esmu iepazinusies ar vairākām citām studentēm – antropoloģi no Melburnas, datorspeciālisti no Sanfrancisko un skolnieci no Diseldorfas. Vairākkārt esam pusdienojušas kopā – tā arī ir laba sarunvalodas izmantošanas prakse, turklāt var uzzināt daudz interesanta par viņu pārstāvētajām valstīm.

Savukārt šodien biju privātā ekskursijā pa Tūru – šeit ir brīvprātīgi cilvēki, kas vada šādas ekskursijas. Bija paredzēti arī citi dalībnieki, taču viņi neieradās. Ekskursija bija brīnišķīga – aptuveni pusotru stundu garš, diezgan detalizēts stāstījums par Tūras vēsturi. Turklāt ar paskaidrojumiem par nepazīstamiem vārdiem (piemēram, nezināju, kā franciski sauc dažādus arhitektūras elementus). Vienvārdsakot – patiesa “iegremdēšanās” franču valodā un Luāras ielejas kultūrā!

5.novembris, 2012

Ceļojums franču valodā

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , — macosvalodas @ 18:16

Tikko atgriezos no ceļojuma uz Franciju (Liona, Aviņona, Arla, Monpeljē). Ceļoju ar vilcienu, daudz redzēju, daudz runāju, daudz izlasīju – no ēdienkartēm līdz grāmatām. Sarunājoties franciski, jūtos arvien brīvāk. Monpeljē tūrisma birojā saņēmu komplimentu – pēc īsas sarunas man jautāja, no kura Francijas departamenta esmu. Protams, nopriecājos, bet, visticamāk, tā varēja pajautāt tikai tāpēc, ka saruna bija ļoti īsa. Kāds cukurvates pārdevējs Luksemburgā reiz teica, ka man esot krievu akcents. Lai kāds tas būtu – un kaut kāds pilnīgi noteikti ir -, pats galvenais – mani saprot.

Tieši runātspējas dēļ ir vērtīgi braukt uz valstīm, kur runā attiecīgajā valodā. Visu pārējo var apgūt mājās (ja veicas, savā valstī var atrast attiecīgās valodas runātājus, bet tas ir grūtāk nekā tur, kur visi apkārt jau runā, piemēram, franciski). Dažreiz man nācies atteikties no paskaidrojumiem angļu valodā (Français? English?) – mazāk gan Francijā, vairāk dažās citās valstīs -, un vienmēr esmu bijusi ieguvēja. Un vēl jauki, ka te vienmēr gadās kāda avīze vai žurnāls – vienvārdsakot kaut kas drukāts, ko bez īpašas piepūles vai apņemšanās var vienkārši palasīt (sev par pārsteigumu pēdējā laikā esmu iecienījusi franču Marie Claire un Elle).

Secinājums: gandrīz gads daļēji franciskā vidē (plus franču valodas kursi) man ir ļoti nācis par labu, īpaši manai runasprasmei. Esmu sākusi apmeklēt kursu (franču valodā) Introduction à l’hébreu biblique, par to vēl noteikti rakstīšu turpmāk.

23.novembris, 2011

Piecas dienas Parīzē

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , , — macosvalodas @ 22:41

Apmēram pirms mēneša biju Parīzē. Šī bija mana otrā reize šajā pilsētā un Francijā. Piecas skaistuma, mierīgu pastaigu un atpūtas dienas. Piecas franču valodas lietošanas dienas pavisam praktiskiem mērķiem. Daudz staigāju, vēroju ielas, ēkas, cilvēkus un viņu ikdienu. Biju Naivās un deviantās mākslas muzejā, Pompidū centrā, Rodēna muzejā (visi brīnišķīgi), Akvārijā jeb (man labāk patīk saukt to tā) zivju muzejā un nelielā zooloģiskajā dārzā, kurš esot vai nu pirmais, vai otrais pasaulē. Ēdu sīpolu zupu un crème brûlée. Sēdēju parkos. Iegāju vairākās baznīcās. Tagad zinu arī vairākas vietas, kur var atrast bērnu spēļlaukumus.

Bija lieliska sajūta, ka visu saprotu – ko kurš saka un kas kur rakstīts. Bērns diezgan ātri iemācījās bonjour un to arī teica – un daži franči par to ļoti sajūsminājās. Meita interesējās arī par citiem franču vārdiem un tagad zina, kā pateikt “paldies”, “māja” un vēl pāris noderīgu vārdu.

Nabaga ārzemju tūristi gan izklausījās ceļvežu un nostāstu iebiedēti – daudzi mēģināja kaut ko runāt franciski (piemēram, restorānā), kaut viņiem bija tikai paši franču valodas zināšanu pamati. Savukārt ar mani franči nezin kāpēc vairākkārt mēģināja runāt angliski. Interesanti, ka pie kādas kafejnīcas loga – pretēji ceļvežu draudiem – bija piesprausta zīmīte: “We speak … (at least we try)”. Tomēr izskatās, ka cenšas mazliet izdabāt tūristiem.

Tūristu ir daudz arī oktobra otrajā pusē, kad ir jau ļoti rudenīgs. Dzirdēju daudz krievu valodas (starp citu, krievi vai krieviski runājošie vairākās vietās strādāja, piemēram, mūsu viesnīcā taisīja remontu un Rodēna muzejā pārdeva ēdienus kafejnīcā), un vismaz trīs reizes latviešu valodu – garām gāja latviešu kompānijas.

Ir dažas vietas, kur gribējās aiziet, bet nepaspēju. Man prātā paliek slepenais apmeklējamo vietu saraksts, un esmu droša, ka šajā pilsētā vēl atgriezīšos.

8.Septembris, 2011

Ceļojums, ceļojums, brīnišķīgais ceļojums!

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 07:34

Kad es svētdien braucu uz Luksemburgu, man bija sajūta, ka esmu vinnējusi loterijā. Priecājos par ceļojumu un lidojumu ar lidmašīnu, bet visvairāk – par to, ka visur dzirdama franču valoda.

Luksemburga ir sena, mierīga, klusa un zaļa pilsēta. Skaista. Staigāju pa pilsētas centru un baudīju mazās sarunas kafejnīcās, pasūtot kafiju un maizīti vai lūdzot rēķinu. Pirmdien bija izpārdošanu diena, un, kaut es neko nevēlējos pirkt un lieli ļaužu pūļi man nepatīk, vienubrīd gāju pa pārpildīto ielu un ķēru garāmgājēju sarunu fragmentus. Iegriezos vairākās grāmatnīcās – un tās visas ir kā paradīze franču valodas mīļotājam (jāpiebilst gan, ka arī vācu un luksemburgiešu valodas mīļotājiem un pratējiem). Par tik lielu grāmatu izvēli franču valodā Rīgā var tikai sapņot! Nenoturējos un nopirku pāris grāmatas.

Secināju, ka ikdienas situācijās franciski saprotos tīri labi, pat ja kāds vārds ir piemirsies. Pavisam grūti ir vienīgi tad, ja vēl nav iedzerta rīta kafija un jūtos ļoti samiegojusies. Tad gan bija sarežģīti pateikt pat vienkāršas lietas. Toties pēc labas kafijas un kruasāna… eh, tad gan bija viegli! Un vēl Luksemburgā ir traki garšīgas kūkas. Pilnīgi noteikti gribētos tur vēl atgriezties!

25.jūnijs, 2010

Daudz un labi

Apmēram trīs nedēļas atpūtos no eksāmeniem (VeA un FKC), pa vidam piedaloties visādos citos pārbaudījumos un, protams, strādājot. Bet pagājušonedēļ saņēmos un piezvanīju jaunajai privātskolotājai – francūzietei (man tomēr vēl ir jāsaņemas, lai runātu pa telefonu franciski, īpaši ar mazpazīstamu cilvēku), un šonedēļ sarunājām privātstundu. Man atkal ir plāns – tāpat kā pagājušovasar mēģināt tikt galā ar franču valodas mācību grāmatas (šoreiz “Édito“) daļu un pārlekt vienam līmenim FKC. Redzēs, vai izdosies, bet process man jau patīk. Satiksimies reizi nedēļā līdz jūlija beigām, bet pārējo laiku es darbošos pati – lasīšu, klausīšos mācību disku, rakstīšu sacerējumus… Uff, lielāko daļu no šonedēļ lasāmā jau pieveicu – ļoti laba sajūta!

Šonedēļ dabūju arī jauku dāvanu – žurnālu “Emma” vācu valodā. Protams, sāku to lasīt. Īpaši tālu vēl neesmu tikusi, bet vienu rakstu (par seksualitāti, hehe) gandrīz esmu pabeigusi. Drusku izmantoju vārdnīcu, bet lielākoties rakstītais ir saprotams arī tad, ja kāds vārds man nav zināms. Gan žurnāls interesants, gan prieks par to, ka vācu valodas zināšanas, kaut padzisušas, pavisam zudušas nav.

Vēl tulkoju dažādus mazus tekstiņus no franču valodas. Šonakt pabeidzu vēl vienu. Nesen iemācījos rīkoties ar programmu “Trados”, nu jau redzu tās priekšrocības.

Savukārt rīt (jāsaka jau būtu – šodien) došos ceļojumā uz Tallinu. Pēdējā laikā pirms retajiem ceļojumiem pat nevaru lāga aizmigt. Uz galda kaudzītē stāv dažas līdzņemamās lietas: kartes, Umberto Eko “Pateikt gandrīz to pašu” (krieviski) un kasete, ko klausīties mašīnā, – Jules Verne “Autour de la lune”.

WordPress.com blogs.