Mācos valodas

27.novembris, 2013

Oktobris un novembris

Oktobrī man bija mazliet vairāk laika nekā parasti, tāpēc nolēmu sevi disciplinēt un katru dienu darīt kaut ko franču valodas vai ivrita labā. Izveidoju tabulu, kurā pierakstīju, cik laika un kam esmu veltījusi. Lūk, rezultāti. Gandrīz katru dienu tas man ir izdevies (ja dažas dienas nav bijis darīts kaut kas ivritā, tad ar uzviju ir darīts franču valodā). Pavisam nobumbulētas (t. i., nekas nav darīts nevienā no valodām) tikai 5 dienas. “Darīšanā” ieskaitu arī piecas dienas Marseļā, kad, protams, komunicēju tikai franču valodā. Lai statistikas pārskats būtu pilnīgs, pieminēšu, ka oktobrī kopumā ivritam un senebreju valodai tika veltītas 16 dienas (pirms skaitīju, šķita, ka vairāk…). Ieskaitu arī dienas, kad biju kursos. Franču valodai veltīju vairāk – 20 dienas. Izlasīju vienu Fredas Vargasas grāmatu un noskatījos vienu franču filmu.

Turpretī novembrī man bija ļoti maz laika mācībām; biju priecīga, ja varēju aiziet uz kursiem un izpildīt mājasdarbus. Lai sevi neapbēdinātu, nekādas tabulas neveidoju un padarīto nepierakstīju. Ivritā ir izpildīti visi mājasdarbi, bet franču valodā ir daži parādi. Toties šomēnes arī paguvu noskatīties vienu franču filmu (“Buffet froid”). Šodienas nodarbībā pabeidzām mācīties alfabētu – aplūkojām pēdējo burtu ת. Var svinēt mazus svētkus! Tagad tikai sāksies pats grūtākais. Tomēr, mācoties burtus, esmu “neviļus” paguvusi apgūt arī šo to citu: varu pajautāt gan sievietei, gan vīrietim “kā tev iet?” (jautājums nedaudz atšķiras atkarībā no dzimtes), zinu, kā ivritā ir “laiks”, “lūdzu”, “paldies”, “tieši tā”, “uz veselību!” Varu sasveicināties un atsveicināties. Un varu sev pateikt “lēnām, lēnām”: לְאַט לְאַט.

Advertisements

18.Septembris, 2013

Laimīgu jauno ivrita mācību gadu!

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , — macosvalodas @ 17:25

Šodienas priecīgākais notikums – sākās ivrita kursi. Pusotru stundu mācījāmies pirmos trīs alfabēta burtus (א , ב , ג) un patskaņu zīmes. Saņēmām pirmo sarakstu ar svarīgākajiem vārdiem, un no trīs alfabēta burtiem un patskaņu zīmēm darināti vārdi tika piedāvāti lasīšanai. Man šķita viegli – taču tikai tāpēc, ka alfabēts apgūts jau iepriekš un ivritā senebreju valodas patskaņu zīmju sistēma ir vienkāršota. Grupā esam četri cilvēki – diezgan maz; ceru, ka visi gribēs mācīties ilgi un pamatīgi. Tiek uzdoti mājasdarbi – tas ir labi, jo bez tiem ar vienu nodarbību nedēļā varētu būt par maz. Un vēl, tā kā septembris ir daudzu ebreju svetku mēnesis, mums iedeva īsus aprakstus (pašlaik gan en français) par Roš hašana (jaunā gada svinībām, kas šogad sākās 4. septembrī), Jom kippur (Lielās piedošanas dienu), Sukkot (Būdiņu svētkiem) un Simhat tora (Toras svētkiem).

No senebreju valodas pasniedzēja šodien paņēmu izdrukātu kādas Bībeles nodaļas tekstu, kuru sāksim lasīt tikai oktobra sākumā, bet līdz tam var papētīt. Trīs teksta lappuses izskatās neaprakstāmi skaisti – gan burtu rindas, gan ar krāsainu tinti uzdrukātās uzsvara, paužu un citas zīmes.

4.augusts, 2013

Mācības vasarā

…šogad nemaz tik labi neiet. Jūnija beigās izveidoju sev nelielu tabulu, kurā pierakstīt, kad kaut ko daru senebreju vai franču valodas labā. Par franču valodu vairs statistika nesanāk, jo gandrīz katru dienu tajā kaut ko izlasu vai drusku parunāju, bet tādām pamatīgākām mācībām, piemēram, gramatikas padziļinātai izpētei, vasarā nudien nav laika. Savukārt senebreju valodai kopš tabulas ieviešanas esmu pievērsusies aptuveni reizi sešās dienās, sākot no 10 minūtēm līdz stundai. Maz! Atpazīt burtus un izlasīt rakstīto gan, par laimi, vēl spēju.

Vakar vakarā lasīju “The Cambridge Introduction to Biblical Hebrew” (autors: Brian L. Webster, grāmatu izdevusi Cambridge University Press 2009. gadā). Interesanti, ka šajā grāmatā ir dažas atšķirības, salīdzinot ar to, kas un kā mums mācīts nodarbībās. Turklāt izmantots arī cits skatpunkts – piemēram, gan skaidrojumos, gan piemēros veikti salīdzinājumi ar angļu valodu. Man gan bieži vien vairāk gribas salīdzināt ar krievu valodu: vai nav fantastisks vārds חכמה [hokhmā], gluži kā hohma? Tas nozīmē “gudrība”. Vai הראש [hārōš] – “gads”? Tāpat kā krievu valodā tiek teikts “es ceļotāja”, nevis “es esmu ceļotāja”.

Tagad man droši vien būs vairāki mīļākie vārdi senebreju valodā vai ivritā. Līdz šim man īpaši patika viens: לילה [lailā], kas nozīmē “nakts”. Izrādās, tas šķiet viens no skaistākajiem ivritā arī izraēliešu rakstniekam Amosam Ozam (sk. jūlija “Rīgas Laiku”, kurā publicēta intervija ar Ozu).

4.jūlijs, 2013

Starpniekvaloda

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , — macosvalodas @ 20:24

Angļu valodu un franču valodu esmu mācījusies pārsvarā “caur” latviešu valodu jeb saņemot skaidrojumus un nepazīstamos vārdus tulkojot latviski. Pašlaik, ja kaut kas spontāni jāiztulko no angļu valodas, man vieglāk to tulkot latviešu valodā, bet krievu valodā grūtāk. Šorīt domāju par senebreju valodu, kuru mācos, izmantojot franču valodu, – pirmā saikne, kas man veidojas ar senebreju vārdu, pirmais tulkojums, kas nāk prātā, ir franču!

27.maijs, 2013

Kartīšu metode reabilitēta!

Filed under: Mācīšanās veidi — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 09:09

Līdz šim kartīšu metodi esmu izmantojusi diezgan maz, un, pat ja esmu, neesmu spējusi to darīt ilgstoši. Tagad gan man tā ļoti noder. Izmantojot pamatā šo metodi, iemācījos ebreju valodas alfabētu. Izdrukāju kartītes: viena pusē ebreju burts, bet otrā – tā izruna, tulkojums (katra burta nosaukumam ir arī vārda nozīme) un attiecīgā burta apzīmētais skaitlis (katram burtam ir skaitļa nozīme). Ieliku kartītes aploksnē un nēsāju līdzi. Centos vismaz ik pārdienu izvilkt kartītes no aploksnes un pārskatīt. Sākumā bija tā: ja kādu nedeļu nebiju skatījusies uz burtiem, tad pāris noteikti bija jau aizmirsušies. Vienlaikus, tomēr retāk lasīju arī vārdus, kas uzdrukāti bija iedoti lasīšanai mājās. Tagad alfabētu, protams, jau esmu apguvusi un vārdus spēju izlasīt ganrīz bez grūtībām (jo īpaši, ja pievienotas patskaņu zīmes). Vienā no pēdējām senebreju valodas nodarbībām pasniedzējs izmantoja šādu kartīšu metodes paveidu. Uz lapas labajā pusē bija ebreju vārdi un teikumi, kreisajā pusē franču tulkojums. Sākumā mums lika izlasīt trīs frāzes vai teikumus, tad aizsegt tās ar roku, un, skatoties uz franču tulkojumu, tās atkārtot. Šis tas ir ļoti labi palicis atmiņā!

23.maijs, 2013

Ikdienas atklājumi

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , , — macosvalodas @ 23:14

Šodien bija senebreju valodas nodarbība. Bijām tikai divi studenti – es un portugāļu kolēģis. Lasījām, mēģinājām pareizi izrunāt skaņas (īpaši grūti veicas ar ע), tulkojām un ik pa brīdim šo to apspriedām. Piemēram, קרא ļoti līdzinoties portugāļu rupjībai – pašu vārdu viņš gan negribēja teikt franciski, bet spilgti aprakstīja, ko tas nozīmē. Tagad es, protams, קרא atceros ļoti labi (“viņš sauca”). Savukārt kādā šīs pašas sarunas (par rupjībām) brīdī pasniedzējs pieminēja “prostitūtas” nosaukumu, taču atteicās tagad to atklāt, jo tas līdzinoties kādam sievietes vārdam latviešu valodā. Es, protams, pēc nodarbības iegūglēju un tagad zinu – זנה. Citā reizē tika apspriesta darbības vārda forma נָתָן (“viņš deva”). Tā ir pamatā vārdam Nātans, un no tās nāk arī Jonatans jeb Džonatans (“Dievs deva”). Savukārt es pati atklāju šādu lietu. Man ir “Ahava” zīmola krēms, taču līdz šim nebiju aizdomājusies par šī vārda iespējamo nozīmi. Pēdējā laikā arvien vairāk pievēršu uzmanību ebreju valodā rakstītam tekstam, un kādā blogā ieraudzīju אהבה‎ (“ahava”). Mans izbrīns bija ārkārtīgi liels, kad, sameklējusi tulkojumu, uzzināju, ka tas nozīmē “mīlestība”.

21.maijs, 2013

Senebreju valoda jeb Kā izvēlēties svešvalodu

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 13:16

Kāpēc cilvēks sāk apgūt kādu valodu? Manā gadījumā atbilde uz šo jautājumu satur nejaušības elementu – gandrīz tāpat kā nekad nezini, kurš cilvēks vai grāmata varētu iepatikties. Man ir svarīga patika vai “iemīlēšanās” (kaut domāju, ka varētu iemācīties valodu, ja tā būtu nepieciešama tikai un vienīgi praktiskām vajadzībām). Kādu laiku prātoju par ivrita apguvi, bet nejaušība (atrašanās noteiktā vietā un laikā) man piespēlēja iespēju mācīties senebreju valodu. Apsvēru šo domu pavisam īsu brīdi – es skaidri sapratu, ka gribu to mācīties. Pirmkārt, senebreju valodai ir diezgan cieša saistība ar ivritu – ja zina pirmo, tad otro varot iemācīties pavisam viegli (tas gan vēl jāpārbauda). Otrkārt, es labprāt uzzinātu vairāk par Bībeli. Treškārt, es vienmēr esmu gribējusi apgūt kādu valodu, kuras rakstība nav no kreisās uz labo pusi (ja rastos iespēja un būtu vairāk laika, droši vien varētu mācīties arī japāņu, ķīniešu vai arābu valodu). Ceturtkārt, senebreju valodā un ivritā ir (vienāds) ļoti skaists alfabēts un rakstība. Un, piektkārt, mācīšanās man sagādā milzīgu prieku.

WordPress.com blogs.