Mācos valodas

26.aprīlis, 2009

Sava (sveš)valoda

Filed under: Latviešu valoda — Birkas:, , — macosvalodas @ 19:27

Reizēm ir sajūta, ka arī latviešu valoda man ir kā svešvaloda. Piemēram, šad tad jaucu “iztīrīt” un “notīrīt”, “atnākt” un “aiziet”, “izmazgāt” un “nomazgāt”, dažreiz pasaku “braucu uz velosipēda”, kaut vajadzētu “braucu ar velosipēdu”. Man ir jāpiedomā, lai es būtu 100 % droša, ka esmu pateikusi pareizi (esmu ieskatījusies arī latviešu valodas gramatikas grāmatas nodaļās par šīm tēmām). Nesen lietoju pavēles izteiksmē “atrod”, bet izrādās – pavēles izteiksmē tāpat kā tagadnes 2. personā ir jāsaka (un lielākā daļa cilvēku saka) “atrodi”. Kā lai tu, cilvēks, iemācies svešvalodu, ja pat savu valodu nespēj lāgā apgūt?

Advertisements

16.aprīlis, 2009

Kā panākt, lai pieaugušais neiemācās svešvalodu

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , — macosvalodas @ 15:19

Tas nudien ir daudz vienkāršāk nekā ar bērniem. Pietiek ar divām lietām: 1) slinkumu un 2) motivācijas trūkumu. Pilnam komplektam derētu vēl slikts skolotājs, tomēr arī šajā gadījumā svešvalodu var iemācīties, ja vien ir motivācija un drusku čakluma. Tā man šķiet.

10.aprīlis, 2009

Kā panākt, lai bērns neiemācās svešvalodu

Filed under: Bērni un valodas — Birkas:, , , — macosvalodas @ 19:38

Ieteikumi attiecas galvenokārt uz pirmsskolēniem (īpaši pašiem mazākajiem). To pamatā ir novērojumi svešvalodas nodarbībās bērniem. Ja jums ir vēl kādi ieteikumi, droši papildiniet!

  • Jārunā ar bērnu savā valodā un pēc iespējas vēl vairākās citās valodās, lai bērns nesaprastu, kura valoda ir kura.
  • Mācoties jāliek bērnam sēdēt mierīgi, jāaizliedz rotaļāties, skriet.
  • Vēlams nesaistīt vārdus un frāzes ar kustībām, ko veic bērns, piemēram, skriešanu, lekšanu utt. (jo jāsēž ir mierīgi).
  • Jaunus vārdus un frāzes jāsaka ļoti klusi un pēc iespējas tikai vienu reizi.
  • Nākošajā nodarbībā / tikšanās reizē nevajadzētu atkārtot iepriekš mācītās frāzes, bet jāturpina mācīt jaunas.
  • Nav jānorāda un jānosauc attiecīgajā valodā priekšmeti, kas atrodas apkārt, bet gan pēc iespējas abstrakti jēdzieni, piemēram, gadalaiki. Lieti noder arī tēma “dzimtas koks”.
  • Vēlams nevis vienkārši nosaukt priekšmetu krāsas, bet mācīt bērnam krāsu kā salīdzinājumu kam citam, piemēram, “zils kā debesis” utt. Vēlams lietot pēc iespējas sarežģītākas konstrukcijas.
  • Nevajadzētu saistīt valodu ar konkrētu cilvēku, bet labāk minēt valodas nosaukumu un paskaidrot, kādai saimei un valodu grupai tā pieder.
  • Mazāk jādzied, jādejo un jāiesaista bērns dažādās aizraujošās darbībās.

8.aprīlis, 2009

Pauze

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , — macosvalodas @ 22:44

Šonedēļ nekādi nespēju saņemties franču valodas mācībām. Esmu uzrakstījusi plāniņu, ko vajadzētu izdarīt, un tas ir diezgan garš, ņemot vērā, cik daudzās “frontēs” mēģinu mācīties. Negribas ne klausīties dialogu ierakstus, ne pildīt daudzos mājasdarbus. Labākajā gadījumā “sērfoju” internetā, paklausos un paskatos Mylène Farmer priekšnesumus youtube.com, kā arī palasu šo to par bērnu bilingvismu (angļu valodā, jo franciski lasīt nav uzņēmības). Saku sev, tāpat kā bērnam, – “ja ne, tad ne” un mierīgi ļaujos slinkumam. Ceru, ka īslaicīgam.

6.aprīlis, 2009

Apkopēji, donžuāni un nimfomānes

Pirms kāda laika kursos apspriedām dažādus izteicienus, kuros ietverts vārds le lapin jeb trusis. Ja par vīrieti saka “il est vraiment un chaud lapin” (burtiski – “viņš patiešām ir karsts trusis”), tas nozīmē, ka viņš ir donžuāns (vai meitu ģēģeris). Visai neitrāls apzīmējums gan franciski, gan latviski. Kad apjautājos, kāds būtu ekvivalents apzīmējums sievietēm, pasniedzējs samulsa un teica, ka viņš tādu nevarot iedomāties. Visi uz sievietēm attiecināmie līdzīga tipa apzīmējumi esot krietni rupjāki. Šķiet, ka gluži tāpat kā latviešu valodā. Vienīgais puslīdz pieklājīgais, kas nāk prātā, ir “nimfomāne”, bet arī tas ir uz robežas ar apvainojumu.

Pagājušajā nodarbībā savukārt veidojām dialogus par une réclamation jeb sūdzības tēmu. Manas grupiņas tēma bija sūdzība viesnīcā, un kāda sieviete sūdzējās par putekļiem viesnīcas istabiņā. Es – une réceptionniste (reģistratore) – piedāvāju viņai kafiju un lūdzu pagaidīt, kamēr piezvanīšu apkopējam, kurš iztīrīs istabu. Mums radās problēma ar vārdu “apkopējs”. Mazajā kursabiedrenes vārdnīcā bija atrodama tikai “apkopēja” – une nettoyeuse, une femme à ménage. Pajautāju pasniedzējai, viņa teica, ka var lietot un nettoyer, bet starpbrīdī par to apvaicāšoties kolēģiem. Izrādījās, ka varot lietot arī un homme à ménage, bet pēdējā laikā esot ieviesies jauns apzīmējums – un technicien de surface, burtiski “virsmu tehniķis”!!! Taisni jāsmejas, kādi apzīmējumi jāizgudro vīriešiem, lai viņiem nebūtu sevi jāsauc vienkārši par apkopēju.

5.aprīlis, 2009

Sestdiena

Visu nedēļu ļoti gaidu sestdienu – “rīta fitnesu”, divas stundas garo franču valodas nodarbību, pusdienu pārtraukumu kafejnīcā, mierīgi lasot avīzi vai grāmatu vai pāršķirstot franču valodas mācību materiālus, un tad atkal divas franču valodas stundas. Gaidīju arī vakardienu. Jau no rīta bija sajūta, ka pavasaris sen ir klāt un tūlīt sāksies vasara. Spīdēja saule, un cilvēki smaidīja. Brīnumaina diena!

Saņēmu le bilan jeb pārbaudes darba rezultātus franču valodā, un tie ir gluži labi. Prātoju par to, vai labāk mācīties grupā, kurā prasības un sagaidītais zināšanu līmenis ir nedaudz augstāks par manējo, vai gluži otrādi – drusku zemāks, bet var atkārtot iepriekš apgūto. Agrāk biju pārliecināta, ka labāks ir pirmais variants, bet tagad šaubos – varbūt tomēr otrais.

Esmu nokļuvusi kursu grupā, kurā, manuprāt, iepriekšējai sagatavotībai būtu bijis jābūt nedaudz labākai nekā manējai. Tad nu cīnos, kā protu. Paralēli kursu jaunajai vielai saviem spēkiem atkārtoju un mēģinu sistematizēt lietas, par kurām man ir aptuvena izpratne, piemēram, darbības vārdu laikus un izteiksmes: Imparfait, Conjonctif, Subjonctif. Labprātāk vēlētos to visu ar paskaidrojumiem, t.i., atrastos iepriekšējā līmeņa grupā, bet tagad jau par vēlu, un domāju, ka tomēr tikšu galā.

Pirms kursiem izpildīju testu, kurā tika noteikts mans zināšanu līmenis. Arī les bilans tiek veidoti kā testi: ar uzdevumiem, kuros jāaizpilda tukšās vietas, tādiem, kuros jāsavieto viena teikuma daļa ar citu, un tādiem, kuros jāatbild uz jautājumiem par dzirdēto pēc ieraksta noklausīšanās. Es spēju ļoti ātri izpildīt testus, un tajos man lielākoties ir labi rezultāti, taču šaubos, vai tā var novērtēt patieso zināšanu līmeni. Labāk būtu (papildus testam) pašai sacerēt kādu tekstiņu. Zinu arī cilvēkus, kuri nespēj izpildīt testus (vai nu neiekļaujas laikā, vai nespēj saprast, kā īsti tests jāpilda), bet kuru zināšanu līmenis ir labāks par manējo.

Tomēr šodien Francijas Kultūras centra lieliskajā bibliotēkā paņēmu disku ar gramatikas zināšanu pārbaudes testiem!

Create a free website or blog at WordPress.com.