Mācos valodas

30.jūnijs, 2014

Interneta resursi B1-C1 franču valodas līmenim

Filed under: Mācīšanās veidi — Birkas:, , — macosvalodas @ 14:25

Le français en ligne/ Exercices de français
Le présent de l’indicatif: http://w3.restena.lu/amifra/exos/

Espace français
http://www.espacefrancais.com
Le présent de l’indicatif: http://www.espacefrancais.com/quiz/divers/difficultes-du-present-de-lindicatif/exercice.html

Le point du FLE
http://www.lepointdufle.net/
Passé simple: http://www.lepointdufle.net/p/passesimple.htm

Grammaire française pour tout le monde
http://fr.tsedryk.ca/grammaire/
Subjonctif: http://fr.tsedryk.ca/grammaire/subjonctif/exercices/

RFI- Radio France Internationale – Apprendre le français
http://www1.rfi.fr/lffr/statiques/accueil_apprendre.asp
Ecouter + questionnaire http://www1.rfi.fr/lffr/questionnaires/173/questionnaire_1473.asp

Détecteur des fautes
http://www.ccdmd.qc.ca/fr/parcours_guides/?id=5102&action=animer

Vocabulaire (jeu)
http://www.ccdmd.qc.ca/fr/jeux_pedagogiques/?id=1086&action=animer

ACCROS (acquisition des connaissances en culture, rédaction, orthographe et syntaxe)
http://accros.etsmtl.ca/Francais/index.asp
Participe présent et adjectif verbal – http://accros.etsmtl.ca/Francais/vocabulaire/exercice/notion_adjectifverbal.html

Quiz – Spécialités gastronomiques
http://www.france.fr/gastronomie/quiz-specialites-gastronomiques.html

La gastronomie française, les régions et leurs spécialités
http://www.coursderestaurant.fr/gastronomie%20francaise.htm

Radio France Info
http://www.franceinfo.fr/

TV5
http://www.tv5.org/cms/chaine-francophone/Revoir-nos-emissions/Le-Bar-de-l-Europe/Episodes/p-15726-Michele-Rivasi.htm

Advertisements

26.aprīlis, 2014

Par dažiem ivrita mācību materiāliem

Filed under: Mācīšanās veidi — Birkas:, , , — macosvalodas @ 14:55

Esmu savākusi vairākus ivrita mācību materiālus, un šonedēļ pamatīgāk un sistemātiskāk iepazinos ar to ievadiem un pirmajām nodaļām. Materiāli ir šādi: “Colloquial Hebrew” (pamata valoda – angļu), “Manuel d’hébreu”, “Hébreu sans peine” (pamata valoda – franču), “Hébreu pour les nuls” (angļu valodā “Hebrew for dummies”; man pieejams franču valodā). Visi šie materiāli sastāv no grāmatas un viena vai vairākiem diskiem.

“Colloquial Hebrew” (Z. Lyttleton and T. Wang, London: Routledge, 2009) metode ir izstrādāta īstā britu stilā (par stilu gan spriežu pēc franču valodas mācību materiāla, no kura kaut kad sen mācījos; metode bija līdzīga un manām vajadzībām ļoti piemērota). Autori sāk ar pavisam vienkāršām lietām, jau pirmajās nodaļās ir vairāki dialogi, un ierakstos jau no sākuma tiek piedāvāti uzdevumi, kurus var veikt bez mācību grāmatas – tikai klausoties un, piemēram, atbildot uz jautājumiem vai papildinot dialogu. Ievadā paskaidrots, ka sākumā var lasīt mācību grāmatu un klausīties ierakstus, bet vēlāk vajadzētu pietikt tikai ar ierakstiem (materiāls vairāk orientēts uz prasmi sarunāties ivritā). Dialogi jau pašā sākumā ir ierunāti diezgan ātrā tempā, laikam lai pieradinātu ivrita apguvēju pie sarunu ātruma Izraēlā. Ebreju valoda tiek raksturota šādi: “Ivrits ir loģiska, eleganta un viegli apgūstama valoda”, un, izmantojot angļu valodu, asprātīgā veidā ir paskaidrots, kā šī valoda izpaužas praksē: “I’m cnfsd alrdy; pls cn I lrn Frnch instd?”. Autori jau pašā sākumā izvairās no patskaņu zīmju lietošanas (izņemot dažus gadījumus), kas iesācējam, iespējams, varētu nedaudz apgrūtināt mācīšanos.

“Manuel d’hébreu” (S. Barzilaï un M. Hadas-Lebel; Paris: L’Asiathèque, 2013) ir vienīgā no četrām šeit aplūkotajām grāmatām, kura lasāma izraēliešiem ierastā veidā – no kreisās uz labo pusi. Tāpat kā “Colloquial Hebrew”, arī šajā grāmatā mazliet pastāstīts par ivrita vēsturi – par to, ka senebreju valoda nav bijusi runāta valoda aptuveni kopš 200. gada, tad ilgu laiku pastāvējusi tikai rakstu valodas formā un izmantota reliģijas vajadzībām, savukārt 19. gadsimta otrajā pusē atdzimusi E. Ben-Jehudas pūliņu dēļ. Taču tieši no “Manuel d’hébreu” uzzinu, ka 1904. gadā sāka darboties Ivrita valodas komiteja, kas ierosināja saglabāt senebreju valodā pastāvējušo izrunas atšķirību starp burtiem alef un ayn, het un khaf, kaf un qof, tet un tav, bet atšķirīgā izruna mūsdienu valodā nav ieviesusies. Šajā mācību materiālā katra nodaļa sākas ar dialogu vai nelielu tekstiņu, kuru var noklausīties arī diskā, tad seko uzdevumi, kas ir tikai grāmatā (it kā viegli, bet ļoti palīdz trenēt rakstītprasmi). Klausāmie tekstiņi un dialogi tiek runāti ļoti skaidri un diezgan lēni. Patskaņu zīmes rakstītajā tekstā tiek lietotas, pirmo reizi iepazīstinot ar vārdu; kad vārds parādās tekstā nākamreiz, tas tiek rakstīts bez patskaņu zīmēm.

“Hébreu sans peine” (S. Jacquet-Svironi un R. Jacquet; Chennevières-sur-Marne: Assimil, 2010) pieeja ir ļoti pakāpeniska – katrā nodaļā ir mazs dialogs, kuram seko rūpīga analīze: pamazām notiek iepazīstināšana ar burtiem, gramatiku, kultūru un valodas vēsturi. Pirmajām nodaļām dialogi diskā ir ierunāti divreiz – sākumā lēni, tad parastas sarunas ātrumā (sākumā gan arī tas, manuprāt, ir diezgan lēns). Materiāls ir labi sakārtots, vispusīgs, temps nav pārāk ātrs. Ievadā ebreju valodas gramatika raksturota kā vienkāršāka un “strukturētāka” nekā franču. Pieminēts, ka darbības vārdiem ir tikai trīs laiki: tagadne, pagātne un nākotne. “Assimil” metode balstās uz regularitāti un pakāpenisku virzīšanos uz priekšu. Ieteikts katru dienu šim materiālam veltīt pusstundu (ja nav tik daudz laika, tad mazāk, bet noteikti katru dienu). Grāmatā šad tad tiek tīri jauki pajokots – piemēram, ebreju burtu un skaitļu slēpto nozīmju meklēšana esot nacionālais sports. Patskaņu zīmes tiek lietotas pamattekstā, bet ne uzdevumos. Sākumā uzdevumi ir divu veidu: vai nu jātulko no ivrita savā valodā, vai jāievieto frāzēs trūkstošie burti (šādu uzdevumu veidu līdz šim neesmu sastapusi – ļoti labi palīdz atcerēties, kurš burts jāizmanto, ja, pēc izrunas spriežot, ir divi varianti).

“Hébreu pour les nuls” (J. S. Jacobs un S. Jacquet-Svironi; Paris: Éditions First-Gründ, 2010; tulkots no angļu valodas, izdots “for dummies” sērijā) mērķauditorija raksturota kā tāda, kas nevēlas iekalt garus vārdu sarakstus vai visu gramatikas likumu kopumu. Tomēr grāmatas pirmās nodaļas rada priekšstatu, ka tieši šāda metode tiks izmantota – divās pirmajās nodaļās tiek izklāstīts tāds kā gramatikas pamatu apkopojums un piedāvāti vairāki diezgan gari vārdu saraksti. Pirmais saraksts, ko var aplūkot, ir skaitļi no 1 līdz 10 vīriešu un sieviešu dzimtē, nākamie saraksti – visi pārējie skaitļi un skaitīšanas sistēmas skaidrojums. Tikai pēc tam seko iepazīstināšana ar alfabētu un patskaņu zīmēm. Turklāt pat ar manām niecīgajām zināšanām ir redzams, ka daži saraksti ir pilnīgi nederīgi (piemēram, tā saucamo garo patskaņu sarakstā ir tikai to nosaukumi, pašas patskaņu zīmes nav iekļautas!). Patskaņu zīmes grāmatas tekstā vispār netiek izmantotas. Skaidrojumi nereti ir tādi, ka bez iepriekšējām zināšanām tos saprast nav iespējams (kaut materiāls it kā domāts pilnīgiem iesācējiem). Dialogi, kas ierakstīti arī diskā, sākas 3. nodaļā, un tie jau sākumā šķiet diezgan sarežģīti. Vietām grāmatā ir iekļauta diezgan interesanta informācija par Izraēlas kultūru, taču tad, kad viss pārējais lasītāju jau aizkaitinājis, tas ir vājš mierinājums (to varbūt var izlasīt atsevišķi). Vienvārdsakot – šo mācību materiālu es neizmantošu.

27.maijs, 2013

Kartīšu metode reabilitēta!

Filed under: Mācīšanās veidi — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 09:09

Līdz šim kartīšu metodi esmu izmantojusi diezgan maz, un, pat ja esmu, neesmu spējusi to darīt ilgstoši. Tagad gan man tā ļoti noder. Izmantojot pamatā šo metodi, iemācījos ebreju valodas alfabētu. Izdrukāju kartītes: viena pusē ebreju burts, bet otrā – tā izruna, tulkojums (katra burta nosaukumam ir arī vārda nozīme) un attiecīgā burta apzīmētais skaitlis (katram burtam ir skaitļa nozīme). Ieliku kartītes aploksnē un nēsāju līdzi. Centos vismaz ik pārdienu izvilkt kartītes no aploksnes un pārskatīt. Sākumā bija tā: ja kādu nedeļu nebiju skatījusies uz burtiem, tad pāris noteikti bija jau aizmirsušies. Vienlaikus, tomēr retāk lasīju arī vārdus, kas uzdrukāti bija iedoti lasīšanai mājās. Tagad alfabētu, protams, jau esmu apguvusi un vārdus spēju izlasīt ganrīz bez grūtībām (jo īpaši, ja pievienotas patskaņu zīmes). Vienā no pēdējām senebreju valodas nodarbībām pasniedzējs izmantoja šādu kartīšu metodes paveidu. Uz lapas labajā pusē bija ebreju vārdi un teikumi, kreisajā pusē franču tulkojums. Sākumā mums lika izlasīt trīs frāzes vai teikumus, tad aizsegt tās ar roku, un, skatoties uz franču tulkojumu, tās atkārtot. Šis tas ir ļoti labi palicis atmiņā!

21.janvāris, 2013

¿Qué hora es?

Šis ir Lasītājas viesraksts. Viņa pašlaik ar lielu sparu apgūst spāņu valodu un piekrita dalīties mācīšanās pieredzē.

Man nav nekādu īpašu dotību uz svešvalodām, un patiesībā latviešu valoda ir vienīgā, ko es puslīdz labi protu. Tomēr ar valodām ir līdzīgi kā ar svaru – vienmēr ir lieki trīs kilogrami, toties kādu trīs valodu allaž pietrūkst. Jau ilgus gadus man ir pietrūcis spāņu valodas. Pa šo laiku mājās ir uzradusies viena otra grāmata, ko gribu izlasīt (kriminālromāns, kurā nogalina tulkotājus!), ir vārdnīcas un pat kāda mācību grāmata, taču, kā apliecināja mēģinājumi saprast, kas īsti pieminētajā krimiķī rakstīts, ar to visu ir par maz. Es iemācījos tikai vārdu pisapapeles, kas nozīmē pavisam nevainīgu vēstuļpresi, vēl dažus vārdus un akcentēšanas likumus. Varbūt ir cilvēki, kas var iemācīties valodu paši saviem spēkiem vien, bet man tas līdz šim vēl nav izdevies.

Tāpēc septembrī sāku mācīties kārtīgi: ar regulārām nodarbībām, pasniedzēju no Madrides, grupasbiedriem, mājasdarbiem un, kā izrādās, pat atzīmēm. Kaut arī biju nedaudz nobažījusies, ka neko neatcerēšos un runāt arī nemūžam neiemācīšos, izrādījās, ka es tomēr māku mācīties, spēju atcerēties, varu pavaicāt, cik ir pulkstenis, un, pēc nepilniem pieciem mēnešiem kursos, pārlapojot grāmatas pirmo nodaļu, jau saprotu, ka vēstītājs aizlido uz tulkotāju kongresu. Protams, visa sarežģītākā gramatika (20 lpp. nekārtno verbu vien) man vēl priekšā, taču nu jau es ticu, ka reiz varēšu lasīt arī spāniski, lai gan tā nav nemaz tik viegla valoda, kā varētu šķist.

Pats galvenais – man vēl joprojām patīk mācīties un patīk spāņu valoda. Man ir ļoti paveicies ar pasniedzēju, kas jau labu laiku gandrīz vairs nerunā un nesaprot nevienā citā valodā, kā vien spāniski (pirmajās nodarbībās tā nebija), un grupasbiedriem. Starp citu, ir labi mācīties kopā ar citiem cilvēkiem, jo viņi mēdz uzdot interesantus jautājumus, kas man pašai neienāktu prātā. Esmu dzirdējusi dažādus viedokļus, vai ir labi vai slikti, ja mācības uzsāk pie cilvēka, kam dzimtā ir attiecīgā svešvaloda, nevis latviešu valoda. Man patīk – dzirdu valodu bez jebkāda akcenta un kļūdām un varu noskaidrot visas kāda vārda lietojuma nianses, turklāt vismaz tur, kur es mācos (spāņu kultūras centrā Séneca http://www.seneca.lv), pasniedzēji prot gan angļu, gan latviešu vai krievu valodu.

Cenšos kaut nedaudz pamācīties katru dienu, taču mana mācīšanās definīcija ir diezgan brīva. Tā kā nodarbībās un mājasdarbos jau jāapgūst mazliet gramatikas, jāloka verbi, jāpilda uzdevumi un jāmācās vārdi, kas reizēm nav sevišķi saistoši, pārējā laikā es atļaujos izklaidēties, kas tomēr ļoti nāk par labu.

Bieži vien, kad ir ieslēgts dators, skan spāņu radio. Dažādas Eiropas valstu radiostacijas var klausīties http://www.listenlive.eu. Tas nekas, ja uzmanība ir pievērsta kam citam un radio skan tikai fonā, nekas, ja gandrīz neko nevar saprast. Patiesībā mans mērķis nemaz nav censties saprast, tikai pierast pie valodas skaņas. Ar laiku tāpat prātā aizķeras vienkāršākās un izplatītākās frāzes, ko vēlāk var izmantot sarunā, vai tiek saklausīts kāds interesanti skanošs vārds, ko vēlāk var uzmeklēt vārdnīcā. Pašā sākumā sapratu tikai dažus vārdus, un jau tad bija prieks, ka zinu – tur runā par filmām, atgādina, ka šodien ir trešdiena, vai pasaka pareizu laiku.

Ar tikpat nepiespiestu attieksmi un labiem rezultātiem es skatos filmas spāņu valodā ar angļu subtitriem. Gluži nemanot esmu sākusi saprast aizvien vairāk un vairāk. Īpaši viegli ievērot frāzes, kurās izmantotas nesen apgūtas konstrukcijas, piemēram, atgriezeniskie verbi.

Parasti man rokas stiepiena attālumā ir vārdnīca, ko es mēdzu pāršķirstīt un vai nu uzmeklēt kādu vārdu, kas iešāvies prātā, vai gluži vienkārši palasīt uz labu laimi. Nemaz neceru visu atcerēties, taču, kad tekstā ieraugu kādu reiz tādējādi izlasītu vārdu, bieži vien prātā ataust tā nozīme. Protams, internetā pieejamās vārdnīcas ir ļoti ērtas un tajās ir vairāk vārdu lietojuma piemēru, taču papīra vārdnīca man šķiet ļoti noderīga. Starp citu, tādā veidā ļoti labi prātā iegulst dažādi izteicieni.

Mans vārdu krājums nu jau ir diezgan liels, un tas nozīmē, ka varu lasīt grāmatiņas, kas paredzētas iesācējiem. Spāniski tādu ir diezgan daudz, ar detektīva vai kādu citu saistošu sižetu, sarežģītāko vārdu paskaidrojumiem un varbūt mazliet sarežģītāku gramatiku, nekā esam iemācījušies, taču tā nesagādā grūtības arī nākamajam līmenim paredzētajās grāmatās.

Ja esmu ļoti čakli noskaņota, izrakstu nepazīstamos vārdus un frāzes, kas šķiet noderīgas, un reizēm pārlasu. To, kas pierakstīts ar roku, ir vieglāk atcerēties, tāpēc arī kursos mums iesaka uz papīra izlocīt jaunos darbības vārdus. Tomēr vārdus, ko gribu iemācīties, es nesarakstu uz lapiņām un līdzi nenēsāju. Šis paņēmiens man nav izrādījies noderīgs, lai gan mājās reizēm gadās uziet lapiņas, uz kurām kādreiz esmu sarakstījusi angļu (tos es tagad lielākoties zinu) vai leišu valodas vārdus (un kāpēc gan esmu pierakstījusi tādus vārdus kā skalturis?).

Vēl es staigājot vai skrienot, vai pirms aizmigšanas domās saceru teikumus spāniski. Piemēram, par to, cik grūti skriet, jo neesmu labi gulējusi, tāpēc ka naktī ārā bija liels troksnis. Vai pastāstu kaķim, cik viņš ir mīļš un skaists. Nav svarīgi runāt bez kļūdām, svarīgi ir saprasties. Kaķis mani saprot.

Gan grāmatas, gan filmas es aizņemos Senekas bibliotēkā. Pamazām sāku izmantot arī iespēju piedalīties dažādās papildnodarbībās, lai arī interesantākās (teātra un kulinārijas pulciņi mani nesaista) ir domātas mazliet zinošākiem ļaudīm. Bet gan jau drīz pilntiesīgi būšu viņu vidū. Ir taču jāizmanto entuziasms, kamēr tas vēl nav noplacis.

Protams, lielāko tiesu man šķiet, ka visi pārējie kursanti ir iemācījušies vairāk, ka esmu neapķērīgākā un muļķīgākā, bet tā laikam jūtas visi. Reizēm kaut ko nekādi nesaprotu, bet vienmēr pienāk apgaismības mirklis, kad nesaprotamie jautājumi kļūst skaidri. Galu galā, pietiek ar trim nedēļām mācību un tādām frāzēm kā “cik pulkstenis?”, “kur atrodas bibliotēka?” un “lūdzu, man vienu alu”, lai varētu identificēties ar šīs meksikāņu ziepju operas varoņiem.

9.februāris, 2012

Ideālie apstākļi, problēmas un zīmolotie mācību materiāli

No franču valodas pilnveides viedokļa tagad esmu ideālā situācijā! Le français partout. Kāda kolēģe teica, ka, lai kaut ko uzzinātu, iepazītu un iemācītos, ir vajadzīgas problēmas, kas jārisina. Tas, protams, nav vienīgais veids, taču ļoti iedarbīgs – tad nav, kur sprukt. Man tāds bija dzīvokļa jautājums. Lai noīrētu dzīvokli, nācās daudz komunicēt – gan pa telefonu, gan “dzīvajā”. Uzdot jautājumus, apspriest variantus, slēgt līgumu, sazināties pa e-pastu… Tā es trenēju savu runātprasmi un rakstītprasmi (rakstot e-pastus, varēju atsaukt atmiņā lietišķās franču valodas kursu, ko kādreiz apmeklēju Francijas kultūras centrā).

Te ir ļoti laba valodu mācību bibliotēka, un es, protams, esmu tur iegriezusies. Plauktos ir materiāli – grāmatas, diski, videokasetes – un te var redzēt nosaukumus, kurus līdz šim manīju tikai internetā, interesējoties par dažādām valodu apguves metodēm: Pimsleur, Rosetta Stone, Berlitz… Paņēmu Pimsleur – un vīlos. Materiālā ir tikai diski, ko klausīties. Ap pusstundu garā “mācībstunda” ir veidota tā: vispirms noklausāmies dialogu, tad tas tiek “preparēts” un klausītājam tiek lūgts kaut ko atkārtot vai pārtulkot (no angļu valodas franču valodā). Vienu “stundu” izturēju, otru līdz pusei, tad izmetu to visu ārā atdevu diskus bibliotēkā. Biju aizkaitināta.

Šī metode noteikti nav domāta man, kaut man ir paticis klausīties, atkārtot, iztulkot kādu frāzi, atbildēt uz jautājumiem, ko es jau esmu pieredzējusi, izmantojot citu materiālu (Breakthrough French). Bet! Pimsleur nepiedāvā gandrīz neko uzrakstītu (ir tikai mazs bukletiņš, kurā ir pamatfrāzes), un es pāris reizes ķēros pie vārdnīcas, lai atrastu kādu vārdu un redzētu, kā tas izskatās. Man vārda “izskats” šķiet ļoti būtisks, un tā tam, manuprāt, vajadzētu būt, ja cilvēks vēlas vārdu atpazīt lasot un to pareizi uzrakstīt.

Noteikti pamēģināšu vēl kādu citu materiālu ar pazīstamu zīmolu. Taču pašlaik man visvairāk patīk mans B2 līmeņa materiāls, kas paredzēts, lai gatavotos DELF/DALF eksāmenam.

9.Decembris, 2010

Kato Lomba par valodām

Filed under: Mācīšanās veidi — Birkas:, , — macosvalodas @ 10:30

Vienas no pirmajiem sinhronajiem tulkiem un poliglotes Kato Lombas  mazo grāmatiņu “Par valodām man nāk prātā…” (Rīga, “Zinātne”, 1990, tulk. E. Sakse) izlasīju ļoti ātri. Šādas grāmatas iedvesmo ķerties pie mācīšanās un darīšanas.

Lomba raksta, ka nav cilvēku, kas nevarētu iemācīties valodu vai šai ziņā būtu īpaši neapdāvināti. Viņasprāt, svarīgākais, kas nepieciešams, lai iemācītos valodu, ir interese (pretstatā ieinteresētībai). Ak jā, valodu nevar iemācīties – to var tikai mācīties. Turklāt “valoda ir vienīgais, ko ir vērts zināt, kaut vai slikti”.

Savukārt, lai iemācītos kādas valodas vārdus, galvenais ir konteksts – ārpus tā nesaistītus vārdus un frāzes mācīties nav jēgas. Šī atziņa gan man ir ļoti pazīstama. Tāpat kā dažas citas, pie kurām esmu nonākusi savas pieredzes rezultātā – piemēram, Lomba iesaka sarunāties ar sevi svešvalodā. (Jā, to es daru labprāt!) Otra auglīga metode ir lasīt grāmatas – tā ir saruna, kas iespējama tad, ja nav citu šajā valodā runājošu cilvēku un ja neesi vidē, kur runā apgūstamajā valodā. (Arī lasu labprāt!) Vēl man patīk viņas padoms katru dienu mazliet uzrakstīt šajā valodā – par jebkādām lietām un nebaidoties no kļūdām; tieši lietojot valodu (“rakstīšana īstenībā ir palēnināta runa”), to iemācās. Pēc tam šos pierakstus var vienkārši izmest.

Lai, mācoties valodu, “pieņemamā laikā gūtu pieņemamus rezultātus”, pēc Lombas domām, ir vajadzīgas desmit divpadsmit stundas nedēļā. Te vēl daži labi padomi valodas apguvējam, kurus nedaudz pārformulēju (autore izmanto nolieguma izteiksmi – “nedarīsim” utml.):

1. Labāk atrast kādu cilvēku, kas var ar mums aprunāties šajā valodā tur, kur pašlaik atrodamies, nevis atlikt valodas mācišanos līdz nākamajam ceļojumam.

2. Mūsu pašu valodas runātāji nav labākie sarunu partneri svešvalodā – viņi vienmēr norāda uz mūsu kļūdām un cenšas parādīt, ka ir labāki. (Šim gan nevaru piekrist! Man ir ļoti pozitīva pieredze, mācoties svešvalodas ar savas valodas runātājiem!)

3. Arī ejot uz kursiem, ir jāmācās un jāiedziļinās pašam. Jau sākumā vajadzētu ieskatīties žurnālos un klausīties radio svešvalodā.

4. Labāk izmantot vārdus un izteicienus, kurus protam, nevis mēģināt izcelties ar nepazīstamiem vai īsti nesaprastiem vārdiem. Nav arī vienmēr uzreiz jāķeras pie vārdnīcas – ja vārds vai izteiciens ir svarīgs, tas noteikti kaut kur vēl parādīsies un to varēs saprast no konteksta.

5. Jāizmanto iespēja pierakstīt savus iespaidus ar pazīstamiem vārdiem. Var rakstīt vienkāršiem nepaplašinātiem teikumiem, un tos vārdus, kas nenāk prātā, atstāt savā valodā.

6. Jācenšas, lai bailes no kļūdīšanās mūs neattur no runāšanas. Konteksts vienmēr palīdzēs tikt galā ar situāciju.

7. Jāmēģina atcerēties vairāki ievadvārdi un “pildvārdiņi”, kurus var izmantot runā, kamēr domājam, kā pateikt teikumu.

8. Visus izteicienus un vārdus labāk mēģināt atcerēties tikai saistībā ar kontekstu (jo atkarībā no tā var mainīties nozīme, turklāt šādi tos vieglāk atcerēties).

9. Jācenšas neaizmirst jaunapgūtās formas un vārdus. Tos vajadzētu mēģināt ievietot jaunos teikumos, savā reālajā dzīvē.

10. Labs paņēmiens ir mācīties no galvas dziesmas un dzejoļus. (“Labai intonācijai runā ir lielāka loma nekā atsevišķu skaņu atveidojumam. Pantmērs un melodija saista. Tie nosaka, kuru skaņu izrunāt gari, kuru īsi. Ritms virza un neļauj mums iekrist dzimtās valodas intonācijas slazdos.”)

7.maijs, 2010

Divi poligloti, divi skatījumi uz valodu mācīšanos

Filed under: Mācīšanās veidi — Birkas:, — macosvalodas @ 22:40

Steve Kaufmann: Be a lazy language learner

Alexander Arguelles: Audio-only foreign language methods

21.novembris, 2009

Kā tikt galā ar dzimtes problēmu franču valodā?

Filed under: Mācīšanās veidi — Birkas:, , , — macosvalodas @ 21:38

Marija Saridža (Marie Surridge), kanādiešu profesore, kodolīgās un interesantās grāmatas “Le vai la? Franču lietvārdu dzimte” (Le ou La? The Gender of French Nouns) autore, apgalvo: to, kā atpazīt un iegaumēt lietvārdu dzimti, jāmācās no bērniem.

Pirmkārt, bērniem patīk precīzi apraksti (piemēram, “skaista, liela, balta mašīna”, nevis vienkārši “balta mašīna” vai “mašīna”). Franču valodā īpašības vārdu un norādāmo vietniekvārdu dzimte mainās atkarībā no lietvārdu dzimtes, un, pievienojot lietvārdam vairākus īpašības vārdus, kā arī izmantojot citas konstrukcijas, kur parādās dzimte, bērni ātri vien atceras lietvārdu dzimti. Tādēļ ir nevis jāizvairās no dzimtes uzsvēršanas (lietojot pēc iespējas neitrālas konstrukcijas, kurās tā nav sadzirdama, piemēram, Tu trouves ces maisons terribles?), bet jācenšas izmantot teikumu formas, kurās tā tiek uzsvērta. Turklāt jācenšas arī saklausīt un ieraudzīt norādes uz lietvārdu dzimti citu runā vai rakstītajā tekstā.

Otrkārt, bērni apgūst vārdus pakāpeniski, sākot no vienkāršiem lietvārdiem un vēlāk iemācoties saliktus lietvārdus. Pēc Saridžas domām, tiem, kas apgūst franču valodu, būtu jārīkojas tāpat. Pieaugušie lielākoties mācās citādi, tādēļ lietvārdus var sadalīt grupās, uz katru no kurām attiecas savi noteikumi (vai vismaz tendences), kā tiek piešķirta dzimte.

Saridža parāda, ka pastāv saikne starp dzimti un lietvārda fonētisko galotni. Viņa min pētījumus, kuros noskaidrots, piemēram, ka franču valodā biežāk sastopami ir vīriešu, nevis sieviešu dzimtes lietvārdi – 61 % lietvārdu ir vīriešu dzimte. Savukārt fonētiskā galotne (tā, kas dzirdama izrunā), kaut parasti ne simtprocentīgi, tomēr var norādīt uz dzimti ar visai lielu iespējamību. Piemēram, tāda fonētiskā galotne kā vārdam un 100 % liecina par vīriešu dzimti, bet tādas kā vārdam bain vai banc par vīriešu dzimti liecina 99 % gadījumu. Fonētiskā galotne [z] (kā vārdam blouse) liecina par sieviešu dzimti 90 % gadījumu.

Daudziem lietvārdiem, kas neapzīmē dzīvas būtnes, parasti ir noteikta dzimte. Piemēram, dienu, mēnešu un gadalaiku nosaukumi ir vīriešu dzimtē, tāpat valodu, ķīmisko elementu, krāsu, koku nosaukumi. Savukārt sieviešu dzimtē ir svētku, automašīnu un akadēmisko disciplīnu nosaukumi.

Gandrīz simtprocentīgi uz dzimti norāda lietvārda piedēklis (informācija par tiem atrodama daudzās franču gramatikas grāmatās).

Tas vēl nav viss, kas atrodams Saridžas mazajā grāmatiņā, tādēļ, ja franču lietvārdu dzimtes jautājumam pievēršas nopietni (un tas ir svarīgi, ja grib labi zināt valodu un runāt precīzi), šī ir ļoti laba lasāmviela, kas ļauj pārliecināties, ka visu lietvārdu dzimte nav jāmācās no galvas un ka ir zināmi noteikumi, kuru ievērošana var palīdzēt ar to tikt galā vieglāk.

27.jūlijs, 2009

Daži interesanti mācīšanās paņēmieni

Filed under: Mācīšanās veidi — Birkas:, — macosvalodas @ 22:01

Īsi aprakstīšu vairākus svešvalodas mācīšanās paņēmienus (tehnikas), kas tiek pieminēti Earl W. Stevick grāmatā “Success with Foreign Languages: Seven who achieved it and what worked for them” (New York: Prentice Hall, 1989), balstoties uz dažādu mācību veidu piekritēju pieredzi.

Intuitīvais mācīšanās veids
1. Selektīvā klausīšanās
Klausieties atkārtoti ierakstu, kurā kāds runā attiecīgajā svešvalodā, – tas var būt sarunas, ziņu ieraksts vai, piemēram, stāsts. Katru reizi mēģiniet saklausīt atšķirīgas lietas: kā mainās runātāja balss tonis, dažādas skaņas, pazīstamus vārdus, galotnes, kas bieži atkārtojas. Izmantojot šo paņēmienu, var neuztraukties par teksta nozīmi, turklāt šādi var “uzsūkt” daudz ko, kam klausoties pat nepievēršam uzmanību.

2. Laikraksta izskatīšana
Jāizmanto kāds nesens laikraksta numurs. Var sākt ar minējumu izdarīšanu par to, kādai auditorijai laikraksts domāts. Nākošais uzdevums ir identificēt galvenās laikraksta sadaļas: starptautiskās ziņas, sports, redaktora sleja, dažādas reklāmas utt. Tikai pēc tam jāmeklē vārdi, kas šķiet pazīstami (arī no citām valodām), kā arī jāmēģina uzminēt, par ko ir atsevišķi raksti.

Formālais (audiovizuālais) mācīšanās veids
3. Iztēlošanās, izmantojot vārdu kartītes
Kartītes vienā pusē uzrakstiet teikumu svešvalodā, atstājot brīvu vietu, kurā jāievieto attiecīgais vārds, kas pārbaudāms kartītes otrā pusē. Cits variants: vienā kartītes pusē – attēls, kas parāda otrā pusē uzrakstītā vārda nozīmi.

4. Teksta jēgpilna atcerēšanās
Piemēram, mācoties dzejoli. Vispirms izlasiet (bez skaņas) dzejoli vienu vai divas reizes, koncentrējoties uz tā nozīmi. Tad aizveriet grāmatu un mēģiniet izteikt to, kas pausts dzejolī. Vēlreiz izlasiet dzejoli, salīdzinot paša pateikto ar oriģinālu. Tad vēlreiz mēģiniet izteikt dzejolī ietvertās idejas, pēc iespējas izmantojot tos pašus vārdus. Atkārtojiet, līdz kamēr jūsu teiktais sakrīt ar oriģinālā uzrakstīto.

Neformālais mācīšanās veids
5. Savu tekstu veidošana
Ja jūs pazīstat kādu cilvēku, kurš runā svešvalodā, ko mācāties, izdomājiet piecas vai sešas lietas, kuras jūs vēlētos pateikt šajā valodā. Tad lūdziet šim cilvēkam tās iztulkot (uzrakstīt, izrunāt).

Uz iztēli balstītais mācīšanās veids
6. Gramatikas mācīšanās ar saskaitīšanas kociņu palīdzību
Izmantojot šo paņēmienu, tiek vizualizētas un fiziski izmantotas gramatiskās formas. Paņemiet garāku kociņu (piemēram, zilā krāsā) un novietojiet to sev priekšā uz galda. Šis kociņš būs lietvārda vai darbības vārda, kura formas jūs mēģināt apgūt, sakne. Piemēram, ja mācāties lietvārda ģenitīva, datīva, akuzatīva formas, pievienojiet vienu mazāku kociņu (piemēram, sarkanā krāsā) vienskaitļa ģenitīva formas apzīmēšanai, divus tās pašas krāsas kociņus daudzskaitļa ģenitīvam. Tāpat rīkojieties ar datīvu un akuzatīvu, tikai kociņi būs citā krāsā. Kad tas izdarīts, norādiet uz kociņu kombināciju un mēģiniet pateikt pareizo formu. Norādīšana uz garo kociņu nozīmē, ka jānomaina lietvārds. Šo uzdevumu pat labāk var veikt kopā ar otru cilvēku.

7. Ziņu raidījuma “kopēšana”
Atkārtojiet to, ko saka ziņu raidījuma vadītājs, vismaz divas minūtes. Nemēģiniet neko saprast vai atcerēties to, ko nesaprotat.

Aktīvais mācīšanās veids
8. Klausīšanās savā balsī
Vienkāršs veids, kas ļauj labāk sajust, kā skan jūsu balss, ir tās atbalss klausīšanās. Apsēdieties ar skatu pret sienas stūri, varat izmantot arī atvērtu grāmatu un savas plaukstas, lai radītu atbalsi. Kad tas izdarīts, lasiet skaļi teikumus vai īsus tekstus un vienkārši klausieties. Lasīšanas priekšrocība ir tā, ka varat to darīt vēl un vēlreiz, katru reizi koncentrējoties uz kaut ko citu. Cita priekšrocība – jūs koncentrējaties uz to, kā jūs izklausāties, nevis uz to, ko sacīsiet turpmāk.

Apdomīgais mācīšanās veids
9. Uzmanības pārslēgšana, lasot skaļi
Vairākkārt lasiet skaļi kāda teksta rindkopu (50-100 vārdus). Katru reizi koncentrējieties uz atšķirīgu lietu: piemēram, lietvārdu dzimti, darbības vārdu galotnēm utt.

10. Kartīšu izmantošana vārdu krājuma paplašināšanai
– Izvēlieties 10 kartītes, kuras ir saistītas pēc nozīmes.
– Koncentrējieties uz vienu kartīti, katrreiz mēģinot iztēloties uz kartītes uzrakstīto.
– Iedomājieties situāciju, kurā varētu tikt izmantoti visi 10 vārdi.
– Salieciet kartītes kaudzītē un neskatoties izņemiet vienu vai divas kartītes. Nolieciet šīs kartītes, kur jūs tās neredzat.
– Izskatiet atlikušās kartītes. Mērķis ir pateikt to vārdu vai vārdus, kas uzrakstīti uz izņemtajām kartītēm.

Uz pašapzināšanos balstītais mācīšanās veids
11. Gramatikas iestrādāšana reālā sarunā
Ja ir iespēja piedalīties reālā, neformālā sarunā, mēģiniet tajā iesaistīt (iespējams, iepriekš sagatavotas) frāzes un noteiktas gramatiskas formas.

22.jūlijs, 2009

“Panākumi svešvalodu apgūšanā: septiņi, kas tos guvuši, un kā viņiem tas izdevās”

Filed under: Mācīšanās veidi — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 22:41

Vēlaties apgūt svešvalodu bez pūlēm? Nekas nesanāks. Tomēr, tomēr – katrs mācās atšķirīgi un katram visiedarbīgākās ir atšķirīgas macību metodes. Tādēļ – ja līdz šim valodu apguvē gājis grūti, varbūt neesat izmantojuši īsto (sev atbilstošo) metodi?

Internetā ir brīvi pieejama grāmata “Success with Foreign Languages: Seven who achieved it and what worked for them” (New York: Prentice Hall, 1989), kuras autors ir Earl W. Stevick (http://www.sil.org/lingualinks/languagelearning/booksbackinprint/successwithforeignlanguages/
successwithforeignlanguages.htm). Tajā apkopoti sarunu fragmenti ar cilvēkiem, kas dažādos veidos veiksmīgi apguvuši kādu svešvalodu. Katram fragmentam seko analīze un jautājumi, kas grāmatas lasītājiem var palīdzēt noskaidrot savu mācīšanās veidu. Manuprāt, lielisks sakārtojums, lai būtu interesanti lasīt un neizbēgami rastos salīdzinājumi ar saviem mācību paņēmieniem, kas bieži liekas pašsaprotami. Turklāt grāmatā “runā” dzīvi cilvēki, kuru mācīšanās veidi reizēm neatbilst mācību grāmatās un metožu klasifikācijās aprakstītajiem.

No katra runātāja teiktā autors izsecina atsevišķas mācību tehnikas jeb paņēmienus, ko lasītājs var mēģināt izmantot, turpmāk mācoties svešvalodas. Man, piemēram, likās interesantī kartīšu izmantošanas varianti (mācīšanās ar kartītēm, uz kurām uzrakstīti vārdiņi, man pašai īsti neiet).

Pēdējā laikā daudz prātoju par to, kā mācos, kas man der, kas neder, kāpēc dažos gadījumos mācības iet viegli, citos – ne. Kaut arī mans franču valodas līmenis ir intermédiaire, man patīk klausīties, skatīties un lasīt salīdzinoši vienkāršas lietas franciski: dzejoļus, kas nav pārāk sarežģīti, bērnu dziesmas, multenes. Kādreiz varēju bez problēmām skatīties filmu, kurā pusi nesaprotu; tagad man gribas saprast pēc iespējas visu, kas tiek runāts, tādēļ skatīšanās notiek ļoti lēni. Man ļoti patīk klausīties ierakstus (gan dialogus, gan uzdevumus, kuros man pašai jāatbild uz jautājumiem) – no tiem daudz kas paliek atmiņā. Šķiet ļoti lietderīgi savienot franču valodas grupas tikšanās ar privātstundām (kurās noskaidroju tikšanos laikā radušos jautājumus). Patīk palasīt gramatikas grāmatu, uzzīmēt sev darbības vārdu laiku lietošanas shēmas. Lietderīgi ir arī pēc iespējas bieži iedomāties, kā tā vai cita lieta vai frāze skanētu franciski un ko es attiecīgajā situācijā sacītu franču valodā.

Nu ja – šie paņēmieni der man, bet esmu droša – daudziem varētu nederēt. Katrā ziņā sava mācīšanās stila un stratēģiju analīzes, kā arī jaunu paņēmienu saskatīšanas nolūkos grāmatu ļoti rekomendēju!

Older Posts »

WordPress.com blogs.