Mācos valodas

31.marts, 2009

Kā sagatavoties svešvalodas apguvei?

Filed under: Mācīšanās veidi — Birkas:, — macosvalodas @ 22:32

Pati – vismaz apzināti un plānveidīgi – svešvalodas apguvei līdz šim nekad nebiju gatavojusies. Lūk, ko iesaka kāds interneta resurss (http://www.sil.org/lglearning/preparing.htm):

  • Uzzini vairāk par valodu vispār.
  • Atrodi informāciju par valodas mācīšanās principiem.
  • Atklāj sava mācīšanās stila iezīmes un ņem tās vērā, mācoties valodu.
  • Novērtē savus pieņēmumus un uzskatus par valodas mācīšanos.
  • Noskaidro citus faktorus, kas var ietekmēt tavu valodas mācīšanās ātrumu un vieglumu. Citi faktori var būt tas, cik svešvaloda ir līdzīga jau apgūtajām valodām; valodas sarežģītības pakāpe; cik daudz laika (stundu nedēļā) ir iespējams veltīt mācībām; pieejamo valodas mācību resursu daudzums un kvalitāte; tava motivācija.
Advertisements

Grūtības ar dzimti

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 13:49

Kas jums patīk labāk – lietvārdi, darbības vārdi vai īpašības vārdi? Ja runa ir par franču valodu, mana atbilde ir šāda: darbības vārdi un īpašības vārdi man patīk daudz labāk nekā lietvārdi!  Pat darbības vārdu formas paliek atmiņā vieglāk nekā lietvārdu dzimte. Šodien nesekmīgi pūlējos atcerēties, kāda ir lietvārda table (galds) dzimte, kaut šis vārds man ir zināms jau kopš skolas laikiem, kad franču valodu tikai sāku mācīties. Izrādās, sieviešu dzimte – une table.

29.marts, 2009

Mācīties tulkot un tulkojot mācīties

Filed under: Tulkošana — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 19:25

Nezinu, kā tagad, bet vismaz padomju gados skolēni izbaudīja šādu svešvalodu mācību metodi: lasīt tekstu pa teikumam un tulkot latviešu valodā. Fransuāza Greijē (Françoise Grellet) grāmatā Mācīties tulkot: Tulkošanas vingrinājumu tipoloģija (Apprendre à traduire: Typologie d’exercices de traduction, Presses Universitaires de Nancy, 1991) raksta, ka “mācību tulkojums”, iespējams, nav labākā metode – mērķis ir noskaidrot, vai skolēns saprot tekstu, bet iztulkot var arī bez izpratnes. Viņa atzīst, ka mūsdienās izplatītākās ir audio un runas metodes, kas pamatoti aizstājušas lasīšanas un tulkošanas senās metodes. Tomēr, viņasprāt, kaut arī no tulkošanas varbūt var atteikties kā no valodas apgūšanas līdzekļa, tulkošanas prasme pati par sevi var kļūt par mērķi valodas mācīšanās procesā. Turklāt profesionālās tulkošanas gadījumā (pretstatā “mācību tulkojumam”) tulkojums nav iespējams bez ļoti labas teksta (un arī konteksta) izpratnes. Grāmatā var atrast dažādus uzdevumus gan darbam individuāli, gan grupās. Man liekas, tā varētu būt jauks palīglīdzeklis kādam pedagogam. Daži uzdevumu piemēri: salīdzināt divus tulkojumus bez oriģināla, pēc tam salīdzināt ar oriģinālu un apspriest; pārrakstīt iztulkoto tekstu, pārveidojot stilu, teksta garumu utt., bet saglabājot galveno domu; “prāta vētrā” atrast iespējami daudz veidu, kā pārformulēt kādu jēdzienu.

Uzzināju arī dažus interesantus faktus pr franču valodu salīdzinājumā ar angļu valodu. Franču valodā vairāk tiek lietotas substantivētas (jeb ar lietvārdu saistītas) formas situācijās, kurās angļu valodā tiek lietots darbības vārds  (Did you computerize the new data? / Avez vous mis les nouvelles données sur ordinateur?), īpašības vārds (He is a hopeless case. / Son cas est sans espoir.) vai prepozīcija (From: J.A. Smith / Expediteur: J.A. Smith).

26.marts, 2009

(Ne)mācīšanās, grāmatas un bibliotēkas

Pagājušonedēļ biju tiktāl aizrāvusies ar emuāra rakstīšanu, ka atstāju novārtā pašas svešvalodas mācīšanos. Šonedēļ toties atguvu nokavēto ar uzviju – apzinīguma un vainas apziņas mocīta, katru dienu mācījos: klausījos ierakstus (gan dziesmas, gan dialogus), pabeidzu lasīt grāmatu Apprendre à traduire: Typologie d’exercices de traduction (Mācīties tulkot: Tulkošanas vingrinājumu tipoloģija) – svešvalodu mācoties, esot jālasa tas, kas ļoti interesē -, kā arī lasīju sev skaļi priekšā tekstu fragmentus franču valodā.

Turklāt paguvu aizskriet arī līdz bibliotēkai, kuru nebiju apmeklējusi kopš vidusskolas, – Svešvalodu bibliotēkai Kongresu namā. Pirms tam piezvanīju, jautājot, vai varēšu atrast grāmatas par valodu mācīšanās metodēm un par bilingvismu. (Esmu drusku aizrāvusies ar šīm tēmām, tomēr sev stingri piekodinājusi, ka franču valodas mācībām jābūt pirmajā vietā.) Bibliotēkā mani gaidīja Vilšanās kundze. Tur, protams, var atrast kaudzēm daiļliteratūras, īpaši angļu valodā (tas man bija palicis spilgtā atmiņā), diemžēl mazāk franciski un citās valodās. Taču vēl jo bēdīgāk ir tas, ka neatradu gandrīz neko no cerētā par valodu mācīšanās (īpaši pašmācības) metodēm un bilingvismu. Ir šis tas par angļu valodas mācīšanu, bet… Gribējās kaut ko tādu: Brown, D. Principles of Language Learning and Teaching; Lightbrown, P. How Languages Are Learned; Farber, B. How to Learn Any Language: Quickly, Easily, Inexpensively, Enjoyably and on Your Own; James, G. The Complete Guide to Learning a Language; Tokuhama-Espinosa, T. Raising Multilingual Children: Foreign Language Acquisition and Children. Diemžēl šāda veida literatūras nav arī Nacionālajā bibliotēkā. Būs laikam vismaz kāda no šīm grāmatām jāpasūta amazon.com

19.marts, 2009

Kāds mācību veids man ir piemērotākais?

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , , — macosvalodas @ 15:39

Man šķiet, katrs cilvēks intuitīvi zina, kāds mācību veids viņam ir piemērotākais. Piemēram, es nojautu, ka man piemērota ir tālmācība, un, to izmēģinot, konstatēju, ka jā, tā man der! Man patīk iespēja pašai organizēt savu laiku, strādāt ar materiālu man ērtā ātrumā – vai nu pamatīgi iedziļinoties un ļoti lēni, vai, ja materiāls zināms, “pārskriet” tam pāri ļoti ātri. Pēc pieredzes zinu arī, ka pašmācība bez ārējas kontroles (piemēram, noteiktā laikā nododamiem uzdevumiem, kaut arī laika grafiks ir manis pašas izveidots – kā tālmācības kursā, ko pašlaik apgūstu) man neder. Tad vienmēr atrodas citas lietas, kurām ir termiņi utt.

Man patīk arī valodu kursi grupās. Īpaši tādi, kur tiek runāts tikai svešvalodā. Kursos, kuros pašlaik eju (www.ccf.lv), varu priecāties, ka komunikācija ar pasniedzēju notiek tikai franču valodā, tomēr studenti diemžēl savā starpā sarunājas latviski vai krieviski. Ja ir pietiekami neliela grupa, visiem ir iespēja runāt. Tieši runāšanas elementa man pietrūka tālmācības kursā, kurā gan saņēmu uzdevumus, kas bija jāieraksta diktofonā, tomēr šai gadījumā bija iespējams daudzreiz trenēties, līdz rezultāts  ir labs. Turpretī “īstā” sarunā kursos jārunā un jācenšas mobilizēt savs vārdu krājums un gramatikas zināšanas uzreiz.

Kad pabeigšu abus kursus, man ir doma vai nu apmeklēt kādu intensīvu kursu, vai strādāt ar privātskolotāju, vai arī atrast kādu cilvēku, ar kuru kopā apgūt, piemēram, Breakthrough French (Rybak, S. Breakthrough French 1. Palgrave/MacMillan, 2003) kursa turpinājumu (ideāla grāmata pašmācībai tiem, kas jau zina angļu valodu un kuriem ir daudz apņēmības; turklāt, ja mācās divatā, varētu būt labāki panākumi).

17.marts, 2009

Kā iegaumēt jaunus vārdus

Filed under: Mācīšanās veidi — Birkas:, , — macosvalodas @ 14:25

Paņēmieni, kas var palīdzēt iegaumēt jaunus vārdus un izteikumus. (Avoti: www.omniglot.com, www.language-learning-advisor.com/language-learning-tips.html, saīsināta versija, iekavās mani komentāri.)

Nepazīstamā asociēšana ar pazīstamo. Ir svešvalodas vārdi, kuriem ir līdzīga nozīme vai kuri skan līdzīgi dzimtās valodas vārdiem. Var iztēloties bildes vai ainiņas, kuru pamatā ir šī saikne starp valodām. (Lai atcerētos vārdu un stylo (pildspalva), var iedomāties stilīgu pildspalvu. Tāpat, ja ir zināma vēl kāda svešvaloda, šad tad var atrast līdzības ar to, piemēram, franču un angļu valodā ir diezgan daudz līdzīgu vārdu.)

Lietvārdu dzimte. Var iedomāties tās valsts karti, kuras valodu mācies, sadalīt teritoriju divās daļās un iztēloties, ka novieto vienā teritorijas daļā lietvārdus sieviešu dzimtē, otrā – vīriešu dzimtē. (Pati esmu izmantojusi citu ieteikumu: sadalīt burtnīcas lappusi divās daļās, un vienā pusē rakstīt lietvārdus vīriešu dzimtē, otrā – sieviešu dzimtē. Kad mēģinu attiecīgo vārdu atcerēties, reizēm atmiņā ir palicis, kurā pusē to esmu pierakstījusi.)

Sevis pārbaude un atkārtošana. Lai vārdi paliek atmiņā, ik pa laikam jāpārbauda, vai tos atceries, un tie jāatkārto. Ja iemācies pāris jaunus vārdus no rīta, pārbaudi, vai tos joprojām atceries dienas gaitā, nākošajā dienā, pēc nedēļas un pēc mēneša.

Mācies saistītus vārdus un frāzes. Kad mācies vārdu “roka”, mēģini iemācīties ar to saistītus vārdus, piemēram, rokas daļas, rokas kustības, citas ķermeņa daļas, apģērbus, ko var uzvilt uz rokām. Mēģini iemācīties vārdus ar to pašu sakni un frāzes, kurās ir vārds “roka”.

Mācies vārdus kontekstā. Mēģināt iegaumēt nesaistītu vārdu sarakstus ir garlaicīgi, grūti un bieži nav noderīgi, ja vārdu dzirdi vai redzi citā kontekstā. Ja vārdus mācās kontekstā, tos vieglāk atcerēties, lietot un vēlāk atpazīt citās situācijās. Mācoties vārdus, var iedomāties, kādās situācijās tos varētu lietot, piem., gatavojot ēst, ēdot, iepērkoties utt., un iemācīties citus vārdus, kas saistās ar šīm situācijām.

Lasi svešvalodā pēc iespējas daudz. Grāmatas, žurnālus, avīzes, komiksus, jebko, kas šķiet interesants.  Lasot var mēģināt uzminēt vārdu nozīmi un tad pārbaudīt vārdnīcā, vai uzminēts pareizi. Nav jāmeklē vārdnīcā visi nepazīstamie vārdi, ja teksta galvenā doma ir saprotama.

Klausies svešvalodā pēc iespējas daudz. Ir ļoti svarīgi valodu dzirdēt. Var klausīties radio, audiogrāmatas, mācību CD utt.

Izmanto magnetofonu, diktofonu, pleijeri. Var ierakstīt vārdus un frāzes un pēc tam klausīties – gan pārbaudīt savu izrunu, gan atkārtot vārdus. Var ierakstīt pusi no kāda dialoga (piem., jautājumus) un klausoties iesaistīties tajā (piem., atbildēt uz jautājumiem).

Kartītes. Izveido kartītes; uz vienas puses uzraksti vārdu vai izteikumu dzimtajā valodā, uz otras – svešvalodā. Ja rodas iespēja (transportā vai gaidot rindā pie ārsta), var tās izskatīt.

14.marts, 2009

Bērns un svešvaloda

Filed under: Bērni un valodas — Birkas:, — macosvalodas @ 19:10

Nesen uzdevu jautājumu par tēmu “angļu valodas nodarbības divgadniekam?” cālis.lv forumā: “Vai kādai no jums bērns šādā vecumā mācās angļu valodu kādos kursos/nodarbībās? Ja jā, vai varat dalīties pieredzē, kā jums gāja, vai patika kursi? Vai zināt, kur tik maziņš var mācīties angļu valodu?”

Bez konkrētām atbildēm uz uzdotajiem jautājumiem saņēmu arī, lūk, šādus komentārus. “Manam bd mācīja (papildus nebija jāmaksā), man šķita smieklīgi, tāpat nevienu vārdu nelieto.”

“Es esmu angļu valodas skolotāja, un es no sava redzes punkta neredzu nepieciešamību bērnam mācīt svešvalodu jau tik agri un tādā līmenī (..), ja vien nav tādas nepieciešamības, piem., ja nedzīvo angliski runājošā valstī. Neesi padomājusi, ko tavs bērns darīs skolā, kad pārējie bērni šo valodu sāks apgūt no nulles, bet tavam bērnam būs garlaicīgi un viņš dīdīsies, jo skolotāja viņam neļaus runāt, lai citiem bērniem būtu iespēja izteikties. Ja bērns stundā nespēj aktīvi piedalīties, viņš dara kaut ko citu un tad dienasgrāmatā parādās piezīme: bērns traucē stundu utt.”

“Kāpēc tik mazam bērnam jāmāca valoda? Nu, es saprotu, kad vecākiem katram sava valoda, bet tā?… Mana paziņa strādā Starptautiskajā skoliņā, un tie stāsti ir tiešām smieklīgi! Jo – tur visu dienu personāls ar bērniem runā TIKAI angļu valodā. Un tad atnāk mamma un jautā: “A kogda on u menia zagovorit po anglijski?” Un mana paziņa saka: “Nu, snačala on zagovorit na rodnom, a potom…” Varbūt nevajag tik agri tos mazos tā… Nāks laiks un tak iemācīsies tāpat!”

Nabaga bērns jau ir sācis iet uz kursiem un – kaut kursu kvalitāte nav pilnīgi apmierinoša – turpina to darīt ar prieku! Izejot pastaigā, grib doties uz kursiem un gaida sestdienu, kad tie notiek. Ir iemācījies dažu ķermeņa daļu, dažu dzīvnieku un darbību nosaukumus. Bieži jautā, kā angļu valodā ir viena vai otra lieta. Vai nav savādi? Un vai tiešām tagad būtu jābaidās no iespējamās garlaicības skolā?

13.marts, 2009

Vēl daži ieteikumi, kā mācīties valodu

Filed under: Mācīšanās veidi — Birkas:, , — macosvalodas @ 23:18

(Šoreiz no http://www.language-learning-advisor.com/language-learning-tips.html, saīsināts un ar maniem komentāriem iekavās.)

Sarunājies ar sevi. Vislabāk valodu var iemācīties runājot! Var nosaukt lietas, kurām ej garām mājās vai uz ielas. Var tulkot ielu nosaukumus. Var stāstīt sev, kāds ārā ir laiks.

Sarunājies ar draugiem. Pat ja viņi nezina šo valodu, vari ar viņiem tajā runāt. Vēlams draugus iepriekš brīdināt. Pat sveicināšanās un atvadīšanās svešvalodā, kuru mācies, ļauj aprast ar šīm frāzēm un atcerēties tās. Arī draugi var šo to iemācīties.

Klausies mūziku. Tas ir valodas lietojums reālā kontekstā un palīdz apgūt izrunu, jaunus vārdus un frāzes.

Sarakstes draugi. Tā ir iespēja radoši izmantot valodu saziņā, nevis lietot iemācītas frāzes. Turklāt nav tāda satraukuma un stresa kā tad, ja nepieciešams atbildēt uzreiz. Tā ir saruna ērtā ātrumā.

Interneta radio. Vēl viens veids, kā dzirdēt valodu reālās dzīves situācijās.

Svešvalodas klubs. Runājot ar cilvēkiem, kas arī mācās attiecīgo valodu, var daudz iemācīties. (Ja tāda kluba nav, var tikties un sarunāties ar kādu draugu vai draugiem, kas mācās to pašu valodu. Var sarunāt, par kādu tēmu runāsiet, ko sagatavosiet. Esmu to izmēģinājusi – ļoti jauks laika pavadīšanas veids, turklāt ir iemesls satikt draugus biežāk!)

Televīzija. Var skatīties dažādus raidījumus un filmas valodā, kuru mācāties. (Man ļoti patīk seriāli – tos var skatīties ilgi, un tie ir salīdzinoši viegli saprotami.)

Audiogrāmatas. Var klausīties visur un apgūt valodas ritmu, izrunu un jaunus vārdus. Ja ir valodas teksta versija, var iziet tai cauri pirms vai pēc klausīšanās. (Vai klausīties, sekojot līdzi tekstam.)

Iemāci kādam, ko esi iemācījies/-usies. Iespējams, kādam draugam vai kolēgim interesē valoda, kuru mācies, bet nav laika pamatīgākām mācībām. Viņam var iemācīt šo to no paša apgūtā. Stāstot un mācot kaut ko citiem, var nostiprināt savas zināšanas un radīt lielāku pašpārliecību, lietojot valodu.

Grāmatas vienkāršotā valodā. (Tādas tiek izdotas daudzās valodās, reizēm papildinātas ar uzdevumiem. Ļoti noder, tāpat kā audiogrāmatas!)

Dienasgrāmata. Var ieviest valodas mācīšanās dienasgrāmatu, kurā pierakstīt, ko pašlaik mācies, kas ir jau apgūts un kas sagādā grūtības. Var pierakstīt, kuras valodas mācīšanās metodes vai paņēmieni tev ir noderīgi un kuri neder nemaz. Var pieminēt interesantus faktus par attiecīgo valodu un kultūru. Vēlāk būs interesanti paskatīties, cik daudz ir paveikts. Var izveidot blogu. (Kā jūs domājat, kas pamudināja mani to darīt?)

Forumi. Internetā ir daudz forumu, kuros piedalās cilvēki, kas mācās svešvalodu, vai arī tādi, kas vēlas apgūt kādu svešvalodu un apmaiņā palīdzēt citiem apgūt savējo. (Dažus forumus esmu internetā atradusi, bet vēl neesmu izmēģinājusi.)

Kopīgu mācību grupa. Var apvienoties ar kādu citu un kopā apgūt svešvalodas kursu. Pārbaudīt viens otra zināšanas, veidot testus viens otram, apmainīties ar ieteikumiem, sarunāties svešvalodā, kuru mācāties.

Kartītes un asociācijas

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 13:30

Savā franču valodas mācīšanās praksē esmu ieviesusi kartīšu paņēmienu. Nu jau divas dienas tās izvelku, braucot trolejbusā, un ātri caurskatu (sagatavoju iepriekš un saprātīgā daudzumā – lai nav par daudz). Kartītes vienā pusē ir teksts latviski, otrā – franciski. Uz dažām kartītēm – izteikumi, uz citām – vārdi. Atzīšos, ka atsevišķus vārdus iemācīties ir visgrūtāk. Vienmēr jāizdomā dažādi viltīgi paņēmieni. Visiedarbīgākais ir asociāciju radīšana. Piemēram, une cave (pagrabs) man saistās ar angļu vārdu cave (ala; kaut kas radniecīgs pagrabam!). Un grénier (bēniņi) – ar kosmētikas firmas Garnier nosaukumu (kaut arī te nekādas radniecības nav, tomēr man šī saikne darbojas, mēģinot atcerēties bēniņu nosaukumu franciski).

Vēl viens, šķiet, (vismaz manu draugu un paziņu vidū) Latvijā izplatīts paņēmiens ir mājās apkarināt mēbeles un dažādus priekšmetus ar līmlapiņām, uz kurām uzrakstīts attiecīgā priekšmeta nosaukums svešvalodā. Man tas īsti neder, jo mājās ir mazs ziņķārīgs bērns, bet, ja jau populārs, tas acīmredzot arī ir labs mācīšanās veids.

12.marts, 2009

Par prieku mācīties

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , , , — macosvalodas @ 13:42

Vakar no rīta samiegojusies braucu trolejbusā uz darbu. Uzliku austiņas un klausījos sava tālmācības kursa ierakstu par dzīvokļiem, to iekārtojumu, par dažādām istabām un telpām (drīz jānodod kārtējais mājas darbs). Rīts bija saulains, tomēr drūms – trolejbuss vilkās lēni, es ik pa brīdim vairs nedzirdēju ierakstu un aizsapņojos par ko citu, gandrīz aizmigdama. Kad jau kuro reizi konstatēju, ka nedzirdu, kas man ausīs skan, atcerējos, ka iepriekšējā vakarā savā “aparātā” biju ierakstījusi priecīgas franču bērnu dziesmiņas. Tiklīdz “pārslēdzos” uz tām, uzreiz pamodos. Rīts arī pārvērtās – kļuva priecīgs un jauks; man gribējās dziedāt līdzi “Léon le caméléon” un “Oh la la, c’est compliqué!” Izvilku diska grāmatiņu un pētīju līdzi dziesmu vārdus. Un pavisam ātri tiku līdz darbam. (Turklāt atcerējos vēl dažus jaunus vārdus: un polisson – nerātnis, rakaris; un mouton – auns.)

Older Posts »

Create a free website or blog at WordPress.com.