Mācos valodas

11.jūlijs, 2014

Kas kuram visgrūtākais

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 17:30

Iepazinos ar kādu grieķieti, kura prot daudzas valodas, ieskaitot krievu. Mēs kārtīgi izrunājāmies krieviski; viņa runā ļoti labi, gandrīz bez akcenta, un tikai reizēm pieļauj nelielas kļūdas. Esot sākusi mācīties krievu valodu pusaudža gados, kad viņai iepaticies kāds krievu sportists. Viņa gribēja iegūt sportista autogrāfu, bet sportists nav runājis nevienā valodā, izņemot krievu. Tā viņa sāka mācīties krievu valodu. Līdzīga motivācija viņai bija arī somu valodas mācībām. Kā bija ar citām, es nezinu. Jautāju, kura no tām valodām, ko viņa ir mācījusies, ir bijusi visgrūtākā. Mana grieķu paziņa teica, ka ivrits – viņa iesākusi to mācīties, bet apmēram pēc gada pametusi nodarbības, jo nav spējusi atcerēties vārdus un gramatiskās formas, tāpēc ka nav varējusi atrast nekādu saikni ar sev zināmajām valodām, viņai nav veidojušās asociācijas. Man tas šķita pārsteidzoši. Ebreju valoda, protams, nav viegla – katrā ziņā tā ļoti atšķiras no tām valodām, kuras es zinu. Tomēr man rodas visdažādākās asociācijas un vārdus un frāzes atcerēties nav pārāk grūti (tikai bieži jāatkārto un vēl jāpiefiksē, kā tieši raksta). Man interesantā kārtā ivrita vārdi diezgan bieži saistās ar krievu vārdiem. Piemēram, “(viņš) ceļo” ivritā ir נוסע [noseā], un tas man liek domāt par degunu, un ceļot var, piemēram, tajā virzienā, kur rāda deguns. “Sirds” ivritā ir לב [lev], un šis vārds man saistās ar Lauvassirdi. Savukārt תקוה [tikvā] ir “cerība” – atliek vien atrast saikni starp ķirbi un cerību.

Advertisements

13.marts, 2009

Kartītes un asociācijas

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 13:30

Savā franču valodas mācīšanās praksē esmu ieviesusi kartīšu paņēmienu. Nu jau divas dienas tās izvelku, braucot trolejbusā, un ātri caurskatu (sagatavoju iepriekš un saprātīgā daudzumā – lai nav par daudz). Kartītes vienā pusē ir teksts latviski, otrā – franciski. Uz dažām kartītēm – izteikumi, uz citām – vārdi. Atzīšos, ka atsevišķus vārdus iemācīties ir visgrūtāk. Vienmēr jāizdomā dažādi viltīgi paņēmieni. Visiedarbīgākais ir asociāciju radīšana. Piemēram, une cave (pagrabs) man saistās ar angļu vārdu cave (ala; kaut kas radniecīgs pagrabam!). Un grénier (bēniņi) – ar kosmētikas firmas Garnier nosaukumu (kaut arī te nekādas radniecības nav, tomēr man šī saikne darbojas, mēģinot atcerēties bēniņu nosaukumu franciski).

Vēl viens, šķiet, (vismaz manu draugu un paziņu vidū) Latvijā izplatīts paņēmiens ir mājās apkarināt mēbeles un dažādus priekšmetus ar līmlapiņām, uz kurām uzrakstīts attiecīgā priekšmeta nosaukums svešvalodā. Man tas īsti neder, jo mājās ir mazs ziņķārīgs bērns, bet, ja jau populārs, tas acīmredzot arī ir labs mācīšanās veids.

Create a free website or blog at WordPress.com.