Mācos valodas

23.novembris, 2011

Četrgadnieks raksta

Filed under: Bērni un valodas — Birkas:, , , — macosvalodas @ 22:59

Pirms vairākām dienām atļāvu bērnam nedaudz “pastrādāt” ar datoru – drukāt “Word” programmā. Izeksperimentējusies, drukādama burtus, pajautājusi, kur liek garumzīmes, meita uzrakstīja “papīrs rēķins”, nākamajā dienā tapa “burtuspēle”, bet šodien tika uzrakstīts šāds teksts: “ņieburs ābols burtuspēle mamma” (atstarpes starp vārdiem gan saliku es, jo bērns to kategoriski atteicās darīt). Savukārt uz ledusskapja ir bērna piestiprināti krievu magnētburtiņi, veidojot šādus vārdus: “заяц”, “хлеб”. Ā, un vēl uz papīriem viskautkas ir sarakstīts drukātiem burtiem gan krievu, gan latviešu valodā. Labākais ir tas, ka nekādas īpašas pūles šī rezultāta sasniegšanai nav ieguldītas – pārsvarā pieaugušie tikai atbildēja uz bērna jautājumiem, kas šis ir par burtu.

Advertisements

3.augusts, 2010

Izlabojiet pieļautās kļūdas!

Filed under: Latviešu valoda — Birkas:, — macosvalodas @ 21:17

Šodien meklēju informāciju par koncertiem, un kādā populārā tīmekļa vietnē atradu šādu tekstu:

“1975. gadā Frensiss Veiers palika par solo-mūziķi Frensisu Goija, kura karjera uzreiz strauji uzlidoja jau pēc pirmā diska „Nostaļģija“ iznākšanas. „Nostaļģija“ sasniedza zelta un platīna statusu Eiropā, Āzijā un Dienvidamerikā. Astoņdesmitajos gados Goija eksperimentēja, spēlējot ar dažādiem orķestriem. Tad arī izveidojās viņa neatkārtojamais melodiskais un emocionālais stils. Savas karjeras laikā Goija izlaida 50 albūmus, kuri tika izpārdoti vairāk nekā 20 miljonos eksemplāru visā pasaulē.”

Manuprāt, tas vairāk izskatās nevis pēc informācijas, bet pēc uzdevuma latviešu valodā (izlabojiet tekstā pieļautās kļūdas!). Bēdīgākais, ka tas atrodas nevis mācību grāmatā, bet vietā, kur tam nu nemaz nebūtu jābūt. Un ka tas nav vienīgais.

9.jūnijs, 2010

Mīkstinātais r

Filed under: Latviešu valoda — Birkas:, — macosvalodas @ 18:50

Atradu interesantu argumentu par labu mīkstinātajam “r” latviešu valodā. Te fragments no Ilmāra Lazovska raksta “Nacionālā terminoloģija un politika” (“LZA Vēstis”, 1997, 1./2. nr., 155. lpp.):

“Valodai jāspēj arī elastīgi attīstīties līdz ar laikmeta norisēm zinātnē, mākslā, kultūrā, politikā, nezaudējot savu struktūru un skaidrību. Es gribētu uzsvērt vārdu “skaidrība”, lai mēs pašu lietotos vārdus varētu viegli atšķirt gan runā, gan rakstos. Es piederu pie tiem, kas uzskata, ka, piemēram, mīkstinātā ŗ un skaņas ch zaudējums padomju valodnieku spiediena ietekmē ir vērtējams kā trieciens latviešu valodas skaidrībai, no kā mēs vēl joprojām neesam spējuši atkopties un kas vēl arvien rada pārpratumus tulkotājiem un arī mums pašiem. (..) Palūkosimies (..) dažos piemēros. Veras logs (veŗas logs vai Veras logs?), Asaru ezers (zivju – asaŗu – ezers vai gauži pieraudāts asaru ezers?), dodu zeltu, dodu varu (vai vaŗa bungām vai valsts varu?). Pat tautas dziesmas kļūst nesaprotamas: “Kalnā kāpu skatīties, /Kas ar manu tēvu zemi?” (vai kas noticis vai arī manu tēvu zemi kāds ar arklu aŗ?) Tādi piemēri atrodami ik uz soļa, un ar ŗ atmešanu latviešu valodai vairs lāgā nepiestāv apzīmējums “dzidra un labskanīga”.”

5.februāris, 2010

Rakstīt krieviski un runāt latviski

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , — macosvalodas @ 16:50

Vakar bija pirmā tikšanās par krievu un latviešu valodas stundām. Izrunājām, ko gribu apgūt es un kas latviešu valodā interesē manu skolotāju. Mani, protams, visvairāk interesē rakstīšana (kad runāju, mani uzskata par tīru krievieti, bet gramatika gan drusku klibo). Sarunājām strādāt lielākoties ar interneta palīdzību; tagad nepacietīgi gaidu pirmos uzdevumus. Pastāstīju par savu aizraušanos ar emuāriem, un sarunas gaitā меня осенило – varētu rakstīt emuāru krieviski! Protams, būs drusku jāsaņemas un jāpārvar bailes no rakstīšanas neveikli vai nepareizi. Toties ieguvums varētu būt diezgan liels. Tieši rakstot tak tā rakstu valoda pilnveidojas, vai ne?

Savukārt latviešu valodā man ir ļoti interesanti strādāt ar cilvēku, kas jau kaut ko zina, kas faktiski diezgan labi runā latviski. Piemēram, apspriest “izvērtēt” un “novērtēt” atšķirības, darbības vārda pagātnes formu vai vajadzības izteiksmes nianses. Uzreiz izdomāju gan rakstu darba, gan nākošās sarunas tēmu. Tas viss – jaunnedēļ, bet tagad ķeros pie franču valodas mājasdarbiem!

26.aprīlis, 2009

Sava (sveš)valoda

Filed under: Latviešu valoda — Birkas:, , — macosvalodas @ 19:27

Reizēm ir sajūta, ka arī latviešu valoda man ir kā svešvaloda. Piemēram, šad tad jaucu “iztīrīt” un “notīrīt”, “atnākt” un “aiziet”, “izmazgāt” un “nomazgāt”, dažreiz pasaku “braucu uz velosipēda”, kaut vajadzētu “braucu ar velosipēdu”. Man ir jāpiedomā, lai es būtu 100 % droša, ka esmu pateikusi pareizi (esmu ieskatījusies arī latviešu valodas gramatikas grāmatas nodaļās par šīm tēmām). Nesen lietoju pavēles izteiksmē “atrod”, bet izrādās – pavēles izteiksmē tāpat kā tagadnes 2. personā ir jāsaka (un lielākā daļa cilvēku saka) “atrodi”. Kā lai tu, cilvēks, iemācies svešvalodu, ja pat savu valodu nespēj lāgā apgūt?

6.aprīlis, 2009

Apkopēji, donžuāni un nimfomānes

Pirms kāda laika kursos apspriedām dažādus izteicienus, kuros ietverts vārds le lapin jeb trusis. Ja par vīrieti saka “il est vraiment un chaud lapin” (burtiski – “viņš patiešām ir karsts trusis”), tas nozīmē, ka viņš ir donžuāns (vai meitu ģēģeris). Visai neitrāls apzīmējums gan franciski, gan latviski. Kad apjautājos, kāds būtu ekvivalents apzīmējums sievietēm, pasniedzējs samulsa un teica, ka viņš tādu nevarot iedomāties. Visi uz sievietēm attiecināmie līdzīga tipa apzīmējumi esot krietni rupjāki. Šķiet, ka gluži tāpat kā latviešu valodā. Vienīgais puslīdz pieklājīgais, kas nāk prātā, ir “nimfomāne”, bet arī tas ir uz robežas ar apvainojumu.

Pagājušajā nodarbībā savukārt veidojām dialogus par une réclamation jeb sūdzības tēmu. Manas grupiņas tēma bija sūdzība viesnīcā, un kāda sieviete sūdzējās par putekļiem viesnīcas istabiņā. Es – une réceptionniste (reģistratore) – piedāvāju viņai kafiju un lūdzu pagaidīt, kamēr piezvanīšu apkopējam, kurš iztīrīs istabu. Mums radās problēma ar vārdu “apkopējs”. Mazajā kursabiedrenes vārdnīcā bija atrodama tikai “apkopēja” – une nettoyeuse, une femme à ménage. Pajautāju pasniedzējai, viņa teica, ka var lietot un nettoyer, bet starpbrīdī par to apvaicāšoties kolēģiem. Izrādījās, ka varot lietot arī un homme à ménage, bet pēdējā laikā esot ieviesies jauns apzīmējums – un technicien de surface, burtiski “virsmu tehniķis”!!! Taisni jāsmejas, kādi apzīmējumi jāizgudro vīriešiem, lai viņiem nebūtu sevi jāsauc vienkārši par apkopēju.

WordPress.com blogs.