Mācos valodas

2.aprīlis, 2012

Piecgadnieks mācās ceturto valodu

Filed under: Bērni un valodas — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 23:24

Man šķiet, nav slikti šādam gadu skaitam! Vakar pirms aizmigšanas mums bija šāda saruna. Meita jautāja, kā franciski ir “burkāns”, tad konstatēja – ā, līdzīgs angļu vārdam. Franču une lampe līdzinoties latviešu “lampai”, bet une girafe – krievu жираф. Tad viņa mani iztaujāja, kā franciski ir “aizkari”, “māja” (šie gan nelīdzinās zināmo valodu vārdiem) un citi vārdi. Nu jau trešo nedēļu no rītiem viņa mācās skoliņā, kur galvenā valoda ir angļu, un otro dienas pusi pavada pieskatītavā jeb bērnudārzā, kur runā tikai franciski. Mazliet, protams, uztraucos, vai nebūs par daudz un arī grūti – stresa dēļ, ka maz ko saprot. Tomēr pagaidām neiet slikti. Audzinātāja teica, ka nekādas papildu nodarbības nav vajadzīgas – iemācīšoties saprast un spēt kaut ko pateikt franciski pāris mēnešos.

Advertisements

23.novembris, 2011

Četrgadnieks raksta

Filed under: Bērni un valodas — Birkas:, , , — macosvalodas @ 22:59

Pirms vairākām dienām atļāvu bērnam nedaudz “pastrādāt” ar datoru – drukāt “Word” programmā. Izeksperimentējusies, drukādama burtus, pajautājusi, kur liek garumzīmes, meita uzrakstīja “papīrs rēķins”, nākamajā dienā tapa “burtuspēle”, bet šodien tika uzrakstīts šāds teksts: “ņieburs ābols burtuspēle mamma” (atstarpes starp vārdiem gan saliku es, jo bērns to kategoriski atteicās darīt). Savukārt uz ledusskapja ir bērna piestiprināti krievu magnētburtiņi, veidojot šādus vārdus: “заяц”, “хлеб”. Ā, un vēl uz papīriem viskautkas ir sarakstīts drukātiem burtiem gan krievu, gan latviešu valodā. Labākais ir tas, ka nekādas īpašas pūles šī rezultāta sasniegšanai nav ieguldītas – pārsvarā pieaugušie tikai atbildēja uz bērna jautājumiem, kas šis ir par burtu.

Piecas dienas Parīzē

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , , — macosvalodas @ 22:41

Apmēram pirms mēneša biju Parīzē. Šī bija mana otrā reize šajā pilsētā un Francijā. Piecas skaistuma, mierīgu pastaigu un atpūtas dienas. Piecas franču valodas lietošanas dienas pavisam praktiskiem mērķiem. Daudz staigāju, vēroju ielas, ēkas, cilvēkus un viņu ikdienu. Biju Naivās un deviantās mākslas muzejā, Pompidū centrā, Rodēna muzejā (visi brīnišķīgi), Akvārijā jeb (man labāk patīk saukt to tā) zivju muzejā un nelielā zooloģiskajā dārzā, kurš esot vai nu pirmais, vai otrais pasaulē. Ēdu sīpolu zupu un crème brûlée. Sēdēju parkos. Iegāju vairākās baznīcās. Tagad zinu arī vairākas vietas, kur var atrast bērnu spēļlaukumus.

Bija lieliska sajūta, ka visu saprotu – ko kurš saka un kas kur rakstīts. Bērns diezgan ātri iemācījās bonjour un to arī teica – un daži franči par to ļoti sajūsminājās. Meita interesējās arī par citiem franču vārdiem un tagad zina, kā pateikt “paldies”, “māja” un vēl pāris noderīgu vārdu.

Nabaga ārzemju tūristi gan izklausījās ceļvežu un nostāstu iebiedēti – daudzi mēģināja kaut ko runāt franciski (piemēram, restorānā), kaut viņiem bija tikai paši franču valodas zināšanu pamati. Savukārt ar mani franči nezin kāpēc vairākkārt mēģināja runāt angliski. Interesanti, ka pie kādas kafejnīcas loga – pretēji ceļvežu draudiem – bija piesprausta zīmīte: “We speak … (at least we try)”. Tomēr izskatās, ka cenšas mazliet izdabāt tūristiem.

Tūristu ir daudz arī oktobra otrajā pusē, kad ir jau ļoti rudenīgs. Dzirdēju daudz krievu valodas (starp citu, krievi vai krieviski runājošie vairākās vietās strādāja, piemēram, mūsu viesnīcā taisīja remontu un Rodēna muzejā pārdeva ēdienus kafejnīcā), un vismaz trīs reizes latviešu valodu – garām gāja latviešu kompānijas.

Ir dažas vietas, kur gribējās aiziet, bet nepaspēju. Man prātā paliek slepenais apmeklējamo vietu saraksts, un esmu droša, ka šajā pilsētā vēl atgriezīšos.

17.Septembris, 2011

Mazais poliglots

Filed under: Bērni un valodas — Birkas:, — macosvalodas @ 10:56

Mans četrgadīgais bērns, kurš runā latviski un krieviski, iet no bērnudārza ar vecmāmiņu un viņai stāsta: “Žēl, šodien nenotika angļu valoda, bet man tā gribējās…” Vecmāmiņa mierina, ka gan jau būs citu reizi. Bērns saka: “Un vēl man gribētos mācīties franču valodu…” Vecmāmiņa prasa: “Vai tev nesajuks visas tās valodas?” Bērns pārliecinoši atbild: “Nē.” Un aizdomājies piebilst: “Kaut kā es tās protu atšķirt…”

13.jūlijs, 2009

Eža dziesma

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , — macosvalodas @ 22:21

Tā ir viena jauka bērnu dziesmiņa – “La chanson du hérisson”. “Amazonē” paklausījos drusku no muzikālās pasakas “Emilie Jolie” diska – brīnišķīgs!

“Emilie Jolie” ir Filipa Šatela (Philippe Chatel) muzikālā pasaka, kuras disks iznāca 1979. gadā un kļuva pasaulslavens. Daudziem frančiem šī pasaka (kas tika iestudēta TV un vēlāk arī teātrī) saistās ar bērnības atmiņām. 1980. gadā par Emīlijām tikušas nosauktas 11885 franču meitenes (salīdzinājumam – iepriekšējā gadā 5074 ).

10.aprīlis, 2009

Kā panākt, lai bērns neiemācās svešvalodu

Filed under: Bērni un valodas — Birkas:, , , — macosvalodas @ 19:38

Ieteikumi attiecas galvenokārt uz pirmsskolēniem (īpaši pašiem mazākajiem). To pamatā ir novērojumi svešvalodas nodarbībās bērniem. Ja jums ir vēl kādi ieteikumi, droši papildiniet!

  • Jārunā ar bērnu savā valodā un pēc iespējas vēl vairākās citās valodās, lai bērns nesaprastu, kura valoda ir kura.
  • Mācoties jāliek bērnam sēdēt mierīgi, jāaizliedz rotaļāties, skriet.
  • Vēlams nesaistīt vārdus un frāzes ar kustībām, ko veic bērns, piemēram, skriešanu, lekšanu utt. (jo jāsēž ir mierīgi).
  • Jaunus vārdus un frāzes jāsaka ļoti klusi un pēc iespējas tikai vienu reizi.
  • Nākošajā nodarbībā / tikšanās reizē nevajadzētu atkārtot iepriekš mācītās frāzes, bet jāturpina mācīt jaunas.
  • Nav jānorāda un jānosauc attiecīgajā valodā priekšmeti, kas atrodas apkārt, bet gan pēc iespējas abstrakti jēdzieni, piemēram, gadalaiki. Lieti noder arī tēma “dzimtas koks”.
  • Vēlams nevis vienkārši nosaukt priekšmetu krāsas, bet mācīt bērnam krāsu kā salīdzinājumu kam citam, piemēram, “zils kā debesis” utt. Vēlams lietot pēc iespējas sarežģītākas konstrukcijas.
  • Nevajadzētu saistīt valodu ar konkrētu cilvēku, bet labāk minēt valodas nosaukumu un paskaidrot, kādai saimei un valodu grupai tā pieder.
  • Mazāk jādzied, jādejo un jāiesaista bērns dažādās aizraujošās darbībās.

14.marts, 2009

Bērns un svešvaloda

Filed under: Bērni un valodas — Birkas:, — macosvalodas @ 19:10

Nesen uzdevu jautājumu par tēmu “angļu valodas nodarbības divgadniekam?” cālis.lv forumā: “Vai kādai no jums bērns šādā vecumā mācās angļu valodu kādos kursos/nodarbībās? Ja jā, vai varat dalīties pieredzē, kā jums gāja, vai patika kursi? Vai zināt, kur tik maziņš var mācīties angļu valodu?”

Bez konkrētām atbildēm uz uzdotajiem jautājumiem saņēmu arī, lūk, šādus komentārus. “Manam bd mācīja (papildus nebija jāmaksā), man šķita smieklīgi, tāpat nevienu vārdu nelieto.”

“Es esmu angļu valodas skolotāja, un es no sava redzes punkta neredzu nepieciešamību bērnam mācīt svešvalodu jau tik agri un tādā līmenī (..), ja vien nav tādas nepieciešamības, piem., ja nedzīvo angliski runājošā valstī. Neesi padomājusi, ko tavs bērns darīs skolā, kad pārējie bērni šo valodu sāks apgūt no nulles, bet tavam bērnam būs garlaicīgi un viņš dīdīsies, jo skolotāja viņam neļaus runāt, lai citiem bērniem būtu iespēja izteikties. Ja bērns stundā nespēj aktīvi piedalīties, viņš dara kaut ko citu un tad dienasgrāmatā parādās piezīme: bērns traucē stundu utt.”

“Kāpēc tik mazam bērnam jāmāca valoda? Nu, es saprotu, kad vecākiem katram sava valoda, bet tā?… Mana paziņa strādā Starptautiskajā skoliņā, un tie stāsti ir tiešām smieklīgi! Jo – tur visu dienu personāls ar bērniem runā TIKAI angļu valodā. Un tad atnāk mamma un jautā: “A kogda on u menia zagovorit po anglijski?” Un mana paziņa saka: “Nu, snačala on zagovorit na rodnom, a potom…” Varbūt nevajag tik agri tos mazos tā… Nāks laiks un tak iemācīsies tāpat!”

Nabaga bērns jau ir sācis iet uz kursiem un – kaut kursu kvalitāte nav pilnīgi apmierinoša – turpina to darīt ar prieku! Izejot pastaigā, grib doties uz kursiem un gaida sestdienu, kad tie notiek. Ir iemācījies dažu ķermeņa daļu, dažu dzīvnieku un darbību nosaukumus. Bieži jautā, kā angļu valodā ir viena vai otra lieta. Vai nav savādi? Un vai tiešām tagad būtu jābaidās no iespējamās garlaicības skolā?

WordPress.com blogs.