Mācos valodas

27.jūlijs, 2009

Daži interesanti mācīšanās paņēmieni

Filed under: Mācīšanās veidi — Birkas:, — macosvalodas @ 22:01

Īsi aprakstīšu vairākus svešvalodas mācīšanās paņēmienus (tehnikas), kas tiek pieminēti Earl W. Stevick grāmatā “Success with Foreign Languages: Seven who achieved it and what worked for them” (New York: Prentice Hall, 1989), balstoties uz dažādu mācību veidu piekritēju pieredzi.

Intuitīvais mācīšanās veids
1. Selektīvā klausīšanās
Klausieties atkārtoti ierakstu, kurā kāds runā attiecīgajā svešvalodā, – tas var būt sarunas, ziņu ieraksts vai, piemēram, stāsts. Katru reizi mēģiniet saklausīt atšķirīgas lietas: kā mainās runātāja balss tonis, dažādas skaņas, pazīstamus vārdus, galotnes, kas bieži atkārtojas. Izmantojot šo paņēmienu, var neuztraukties par teksta nozīmi, turklāt šādi var “uzsūkt” daudz ko, kam klausoties pat nepievēršam uzmanību.

2. Laikraksta izskatīšana
Jāizmanto kāds nesens laikraksta numurs. Var sākt ar minējumu izdarīšanu par to, kādai auditorijai laikraksts domāts. Nākošais uzdevums ir identificēt galvenās laikraksta sadaļas: starptautiskās ziņas, sports, redaktora sleja, dažādas reklāmas utt. Tikai pēc tam jāmeklē vārdi, kas šķiet pazīstami (arī no citām valodām), kā arī jāmēģina uzminēt, par ko ir atsevišķi raksti.

Formālais (audiovizuālais) mācīšanās veids
3. Iztēlošanās, izmantojot vārdu kartītes
Kartītes vienā pusē uzrakstiet teikumu svešvalodā, atstājot brīvu vietu, kurā jāievieto attiecīgais vārds, kas pārbaudāms kartītes otrā pusē. Cits variants: vienā kartītes pusē – attēls, kas parāda otrā pusē uzrakstītā vārda nozīmi.

4. Teksta jēgpilna atcerēšanās
Piemēram, mācoties dzejoli. Vispirms izlasiet (bez skaņas) dzejoli vienu vai divas reizes, koncentrējoties uz tā nozīmi. Tad aizveriet grāmatu un mēģiniet izteikt to, kas pausts dzejolī. Vēlreiz izlasiet dzejoli, salīdzinot paša pateikto ar oriģinālu. Tad vēlreiz mēģiniet izteikt dzejolī ietvertās idejas, pēc iespējas izmantojot tos pašus vārdus. Atkārtojiet, līdz kamēr jūsu teiktais sakrīt ar oriģinālā uzrakstīto.

Neformālais mācīšanās veids
5. Savu tekstu veidošana
Ja jūs pazīstat kādu cilvēku, kurš runā svešvalodā, ko mācāties, izdomājiet piecas vai sešas lietas, kuras jūs vēlētos pateikt šajā valodā. Tad lūdziet šim cilvēkam tās iztulkot (uzrakstīt, izrunāt).

Uz iztēli balstītais mācīšanās veids
6. Gramatikas mācīšanās ar saskaitīšanas kociņu palīdzību
Izmantojot šo paņēmienu, tiek vizualizētas un fiziski izmantotas gramatiskās formas. Paņemiet garāku kociņu (piemēram, zilā krāsā) un novietojiet to sev priekšā uz galda. Šis kociņš būs lietvārda vai darbības vārda, kura formas jūs mēģināt apgūt, sakne. Piemēram, ja mācāties lietvārda ģenitīva, datīva, akuzatīva formas, pievienojiet vienu mazāku kociņu (piemēram, sarkanā krāsā) vienskaitļa ģenitīva formas apzīmēšanai, divus tās pašas krāsas kociņus daudzskaitļa ģenitīvam. Tāpat rīkojieties ar datīvu un akuzatīvu, tikai kociņi būs citā krāsā. Kad tas izdarīts, norādiet uz kociņu kombināciju un mēģiniet pateikt pareizo formu. Norādīšana uz garo kociņu nozīmē, ka jānomaina lietvārds. Šo uzdevumu pat labāk var veikt kopā ar otru cilvēku.

7. Ziņu raidījuma “kopēšana”
Atkārtojiet to, ko saka ziņu raidījuma vadītājs, vismaz divas minūtes. Nemēģiniet neko saprast vai atcerēties to, ko nesaprotat.

Aktīvais mācīšanās veids
8. Klausīšanās savā balsī
Vienkāršs veids, kas ļauj labāk sajust, kā skan jūsu balss, ir tās atbalss klausīšanās. Apsēdieties ar skatu pret sienas stūri, varat izmantot arī atvērtu grāmatu un savas plaukstas, lai radītu atbalsi. Kad tas izdarīts, lasiet skaļi teikumus vai īsus tekstus un vienkārši klausieties. Lasīšanas priekšrocība ir tā, ka varat to darīt vēl un vēlreiz, katru reizi koncentrējoties uz kaut ko citu. Cita priekšrocība – jūs koncentrējaties uz to, kā jūs izklausāties, nevis uz to, ko sacīsiet turpmāk.

Apdomīgais mācīšanās veids
9. Uzmanības pārslēgšana, lasot skaļi
Vairākkārt lasiet skaļi kāda teksta rindkopu (50-100 vārdus). Katru reizi koncentrējieties uz atšķirīgu lietu: piemēram, lietvārdu dzimti, darbības vārdu galotnēm utt.

10. Kartīšu izmantošana vārdu krājuma paplašināšanai
– Izvēlieties 10 kartītes, kuras ir saistītas pēc nozīmes.
– Koncentrējieties uz vienu kartīti, katrreiz mēģinot iztēloties uz kartītes uzrakstīto.
– Iedomājieties situāciju, kurā varētu tikt izmantoti visi 10 vārdi.
– Salieciet kartītes kaudzītē un neskatoties izņemiet vienu vai divas kartītes. Nolieciet šīs kartītes, kur jūs tās neredzat.
– Izskatiet atlikušās kartītes. Mērķis ir pateikt to vārdu vai vārdus, kas uzrakstīti uz izņemtajām kartītēm.

Uz pašapzināšanos balstītais mācīšanās veids
11. Gramatikas iestrādāšana reālā sarunā
Ja ir iespēja piedalīties reālā, neformālā sarunā, mēģiniet tajā iesaistīt (iespējams, iepriekš sagatavotas) frāzes un noteiktas gramatiskas formas.

Advertisements

22.jūlijs, 2009

“Panākumi svešvalodu apgūšanā: septiņi, kas tos guvuši, un kā viņiem tas izdevās”

Filed under: Mācīšanās veidi — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 22:41

Vēlaties apgūt svešvalodu bez pūlēm? Nekas nesanāks. Tomēr, tomēr – katrs mācās atšķirīgi un katram visiedarbīgākās ir atšķirīgas macību metodes. Tādēļ – ja līdz šim valodu apguvē gājis grūti, varbūt neesat izmantojuši īsto (sev atbilstošo) metodi?

Internetā ir brīvi pieejama grāmata “Success with Foreign Languages: Seven who achieved it and what worked for them” (New York: Prentice Hall, 1989), kuras autors ir Earl W. Stevick (http://www.sil.org/lingualinks/languagelearning/booksbackinprint/successwithforeignlanguages/
successwithforeignlanguages.htm). Tajā apkopoti sarunu fragmenti ar cilvēkiem, kas dažādos veidos veiksmīgi apguvuši kādu svešvalodu. Katram fragmentam seko analīze un jautājumi, kas grāmatas lasītājiem var palīdzēt noskaidrot savu mācīšanās veidu. Manuprāt, lielisks sakārtojums, lai būtu interesanti lasīt un neizbēgami rastos salīdzinājumi ar saviem mācību paņēmieniem, kas bieži liekas pašsaprotami. Turklāt grāmatā “runā” dzīvi cilvēki, kuru mācīšanās veidi reizēm neatbilst mācību grāmatās un metožu klasifikācijās aprakstītajiem.

No katra runātāja teiktā autors izsecina atsevišķas mācību tehnikas jeb paņēmienus, ko lasītājs var mēģināt izmantot, turpmāk mācoties svešvalodas. Man, piemēram, likās interesantī kartīšu izmantošanas varianti (mācīšanās ar kartītēm, uz kurām uzrakstīti vārdiņi, man pašai īsti neiet).

Pēdējā laikā daudz prātoju par to, kā mācos, kas man der, kas neder, kāpēc dažos gadījumos mācības iet viegli, citos – ne. Kaut arī mans franču valodas līmenis ir intermédiaire, man patīk klausīties, skatīties un lasīt salīdzinoši vienkāršas lietas franciski: dzejoļus, kas nav pārāk sarežģīti, bērnu dziesmas, multenes. Kādreiz varēju bez problēmām skatīties filmu, kurā pusi nesaprotu; tagad man gribas saprast pēc iespējas visu, kas tiek runāts, tādēļ skatīšanās notiek ļoti lēni. Man ļoti patīk klausīties ierakstus (gan dialogus, gan uzdevumus, kuros man pašai jāatbild uz jautājumiem) – no tiem daudz kas paliek atmiņā. Šķiet ļoti lietderīgi savienot franču valodas grupas tikšanās ar privātstundām (kurās noskaidroju tikšanos laikā radušos jautājumus). Patīk palasīt gramatikas grāmatu, uzzīmēt sev darbības vārdu laiku lietošanas shēmas. Lietderīgi ir arī pēc iespējas bieži iedomāties, kā tā vai cita lieta vai frāze skanētu franciski un ko es attiecīgajā situācijā sacītu franču valodā.

Nu ja – šie paņēmieni der man, bet esmu droša – daudziem varētu nederēt. Katrā ziņā sava mācīšanās stila un stratēģiju analīzes, kā arī jaunu paņēmienu saskatīšanas nolūkos grāmatu ļoti rekomendēju!

15.jūlijs, 2009

Ārprāts, cik daudz vairs neatceros!

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , , — macosvalodas @ 23:30

Vakar un šodien paklausījos savus mācību diskus (gan “Breakthrough French 1”, gan “Campus 2”) – mēģināju atbildēt uz jautājumiem un izpildīt dažādus vingrinājumus – un konstatēju, ka daudzas lietas, ko, likās, biju labi iemācījusies, vairs neatceros! Pēdējā laikā biju pārstājusi klausīties diskus, un zināmā mērā (ņemot vērā salīdzinoši minimālo komunikāciju franciski) šāds iznākums bija sagaidāms. Nu, vienalga nepatīkami. Kā lai uztur iegūto valodas prasmes līmeni?

Viena lieta ir skaidra: jāturpina klausīties mācību diski, jālasa dažādi teksti. Tad – pēc iespējas jālieto franču valoda. (Sapņoju aizbraukt uz Franciju, bet pašlaik tas nav iespējams.) Protams, pulciņš, kurā notiek reāla komunikācija. Privātstundas, kur runāt un apgūt gramatikas fineses (diemžēl stundas pašlaik notiek ļoti reti – apmēram reizi divās nedēļās). Jauki, ka varu privātstundās noskaidrot jautājumus, kas radušies pulciņa tikšanos laikā, kā arī pārbaudīt izmantotu frāžu pareizību. Tomēr man ir sajūta, ka nepietiekami un par diezgan mazu tēmu loku pati izmantoju franču valodu. Tādēļ vislabākais, manuprāt, būtu sākt saraksti franču valodā – tad nepārtraukti rodas nepieciešamība pēc tās lietošanas.

13.jūlijs, 2009

Eža dziesma

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , — macosvalodas @ 22:21

Tā ir viena jauka bērnu dziesmiņa – “La chanson du hérisson”. “Amazonē” paklausījos drusku no muzikālās pasakas “Emilie Jolie” diska – brīnišķīgs!

“Emilie Jolie” ir Filipa Šatela (Philippe Chatel) muzikālā pasaka, kuras disks iznāca 1979. gadā un kļuva pasaulslavens. Daudziem frančiem šī pasaka (kas tika iestudēta TV un vēlāk arī teātrī) saistās ar bērnības atmiņām. 1980. gadā par Emīlijām tikušas nosauktas 11885 franču meitenes (salīdzinājumam – iepriekšējā gadā 5074 ).

10.jūlijs, 2009

Bilance jeb Kas paveikts gada laikā

Vispirms varu uzsist sev uz pleca, ar prieku un lepnumu konstatējot, ka visu gadu esmu regulāri mācījusies (kaut arī – nenoliegšu – bija arī dažas slinkošanas nedēļas). Sāku NEC tālmācības kursu pagājušā gada jūlijā un pabeidzu šā gada maijā. No februāra līdz maijam mācījos Francijas kultūras centra kursos. Pašlaik tiekos ar privātskolotāju un reizi nedēļā pļāpāju franciski šīs valodas mīļotāju pulciņā.

Nedaudz statistikas. Kopsummā mācījos 51 nedēļu. No tām 4 slinkoju jeb nedarīju neko saistībā ar franču valodu. No jūlija līdz janvārim svešvalodas mācībām veltīju vidēji 2-3 stundas nedēļā. No februāra līdz maijam – vidēji 7 stundas nedēļā. Pašlaik – jūnijā un jūlijā – atkal apmēram 2-3 stundas (vasarā drusku jāatpūšas!).

Šajā laikā esmu iemācījusies no galvas vienu dzejoli franciski, noskatījusies divas filmas un vairākus raidījumus oriģinālvalodā, kā arī izlasījusi 6 grāmatas (ieskaitu arī 2 adaptētās un vienu mazu bērnu grāmatiņu), dažus avīžrakstus un iztulkojusi trīs disku dziesmas. Protams, apgūts viss obligātais mācību materiāls. (4 nodaļas no FKC mācību grāmatas izskatīju pati.)

Pats mācību process man ir sagādājis milzu prieku un gandarījumu. Šad tad bija jāpiespiežas, lai paņemtu rokās mācību grāmatas, tomēr lielākoties gaidīju tos brīžus, kad varēšu mācīties un īpaši – iet uz kursiem un pulciņa sanākšanām. Visu gadu esmu piefiksējusi, kad un aptuveni cik ilgu laiku veltu franču valodai. (Par mācībām uzskatu arī dialogu diska klausīšanos sabiedriskajā transportā un izklaidējošas literatūras lasīšanu.) Varu secināt, ka šoreiz svešvalodu esmu mācījusies krietni sistemātiskāk nekā jebkad līdz šim.

Rezultāti. Mana franču valoda nu jau ir vidējā līmenī (kad sāku, kaut kādi pabalējuši pamati jau bija). Ir sajūta, ka spēju runāt franciski. Esmu ieinteresējusies un papildus palasījusi arī par dažādām svešvalodu apgūšanas metodēm. Esmu kļuvusi par tālmācības fani. Esmu ļoti gandarīta par padarīto un apņēmības pilna mācīties tālāk. Vēlreiz situ sev uz pleca: lai tikpat labs nākošais franču valodas gads! Bonne année!

1.jūlijs, 2009

Sajūta, ka spēj runāt svešvalodā

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , — macosvalodas @ 22:04

Šodien atrakstīja draudzene, kas dzīvo tālā zemē, kurā viena no trim valsts valodām ir franču valoda.  Komentējot franču valodas pulciņu, viņa raksta: “Jā, man būtu totāli kompleksi šitādā pasākumā iesaistīties, pļāpāt franciski es nudien neprotu. Darba tekstus un sadzīviskus avīžrakstus saprotu, bet apspriest…”

Pēdējā laikā es šad un tad aizdomājos tieši par šo fenomenu. Nu, piemēram, skolas laikos – kaut manas franču valodas zināšanas nemaz nebija tik spožas – atceros, tik labi varēju parunāties ar franču ļaudīm, ko toreiz sastapu! Tagad, pabeidzot abus kursus, jutu, ka uzlabojušās gramatikas zināšanas, palielinājies vārdu krājums, bet ir sajūta, ka īsti nespēju parunāt šajā valodā. Kaut vai tādēļ varu visiem ieteikt dibināt pulciņus un iesaistīties tajos (ja vien nav kāda lieliska iespēja parunāties ar īstu francūzi), t.i., pēc iespējas vairāk runāt, jo pēc divām pulciņa tikšanās reizēm jūtu, ka (kaut ar kļūdām, bet) vismaz par dažām tēmām tomēr spēju tīri labi runāt un pateikt, ko vēlos. Tas uzreiz, protams, rada lielāku drošības sajūtu, ja nāktos izmantot svešvalodu citās situācijās.

WordPress.com blogs.