Mācos valodas

23.novembris, 2011

Četrgadnieks raksta

Filed under: Bērni un valodas — Birkas:, , , — macosvalodas @ 22:59

Pirms vairākām dienām atļāvu bērnam nedaudz “pastrādāt” ar datoru – drukāt “Word” programmā. Izeksperimentējusies, drukādama burtus, pajautājusi, kur liek garumzīmes, meita uzrakstīja “papīrs rēķins”, nākamajā dienā tapa “burtuspēle”, bet šodien tika uzrakstīts šāds teksts: “ņieburs ābols burtuspēle mamma” (atstarpes starp vārdiem gan saliku es, jo bērns to kategoriski atteicās darīt). Savukārt uz ledusskapja ir bērna piestiprināti krievu magnētburtiņi, veidojot šādus vārdus: “заяц”, “хлеб”. Ā, un vēl uz papīriem viskautkas ir sarakstīts drukātiem burtiem gan krievu, gan latviešu valodā. Labākais ir tas, ka nekādas īpašas pūles šī rezultāta sasniegšanai nav ieguldītas – pārsvarā pieaugušie tikai atbildēja uz bērna jautājumiem, kas šis ir par burtu.

Advertisements

Piecas dienas Parīzē

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , , — macosvalodas @ 22:41

Apmēram pirms mēneša biju Parīzē. Šī bija mana otrā reize šajā pilsētā un Francijā. Piecas skaistuma, mierīgu pastaigu un atpūtas dienas. Piecas franču valodas lietošanas dienas pavisam praktiskiem mērķiem. Daudz staigāju, vēroju ielas, ēkas, cilvēkus un viņu ikdienu. Biju Naivās un deviantās mākslas muzejā, Pompidū centrā, Rodēna muzejā (visi brīnišķīgi), Akvārijā jeb (man labāk patīk saukt to tā) zivju muzejā un nelielā zooloģiskajā dārzā, kurš esot vai nu pirmais, vai otrais pasaulē. Ēdu sīpolu zupu un crème brûlée. Sēdēju parkos. Iegāju vairākās baznīcās. Tagad zinu arī vairākas vietas, kur var atrast bērnu spēļlaukumus.

Bija lieliska sajūta, ka visu saprotu – ko kurš saka un kas kur rakstīts. Bērns diezgan ātri iemācījās bonjour un to arī teica – un daži franči par to ļoti sajūsminājās. Meita interesējās arī par citiem franču vārdiem un tagad zina, kā pateikt “paldies”, “māja” un vēl pāris noderīgu vārdu.

Nabaga ārzemju tūristi gan izklausījās ceļvežu un nostāstu iebiedēti – daudzi mēģināja kaut ko runāt franciski (piemēram, restorānā), kaut viņiem bija tikai paši franču valodas zināšanu pamati. Savukārt ar mani franči nezin kāpēc vairākkārt mēģināja runāt angliski. Interesanti, ka pie kādas kafejnīcas loga – pretēji ceļvežu draudiem – bija piesprausta zīmīte: “We speak … (at least we try)”. Tomēr izskatās, ka cenšas mazliet izdabāt tūristiem.

Tūristu ir daudz arī oktobra otrajā pusē, kad ir jau ļoti rudenīgs. Dzirdēju daudz krievu valodas (starp citu, krievi vai krieviski runājošie vairākās vietās strādāja, piemēram, mūsu viesnīcā taisīja remontu un Rodēna muzejā pārdeva ēdienus kafejnīcā), un vismaz trīs reizes latviešu valodu – garām gāja latviešu kompānijas.

Ir dažas vietas, kur gribējās aiziet, bet nepaspēju. Man prātā paliek slepenais apmeklējamo vietu saraksts, un esmu droša, ka šajā pilsētā vēl atgriezīšos.

Create a free website or blog at WordPress.com.