Mācos valodas

14.maijs, 2013

Mana dzīve grāmatās

Filed under: No manas pieredzes — Birkas: — macosvalodas @ 11:54

Esmu pamatīgi aizkavējusies ar Lasītājai dotā solījuma pildīšanu, tomēr ceru, ka šajā gadījumā termiņam nav izšķirošas nozīmes. Atļaujos jautājumus interpretēt brīvi un pielāgot tos sava emuāra tematikai.

1) Vai tu augi grāmatmīļu ģimenē, un vai tev vecāki lasīja priekšā? Mini savu mīļāko bērnības grāmatu (var arī mazliet pastāstīt par to).

Lasīja gan priekšā, taču ar “gariem zobiem”. Lasīja pārsvarā mamma (lai gan par lielāku grāmatmīli droši vien varētu uzskatīt tēvu), un, iespējams, tāpēc pašas pirmās grāmatas bija krievu valodā. Atceros, ka uz pirmajām grāmatiņām bija uzrakstīts Читай сам!, un mamma vienmēr atkārtoja, ka jālasa pašai. Kopš apmēram sešu gadu vecuma arī lasīju. Izņemot retas reizes, kad saslimu un lūdzu mammu atkal lasīt. Droši vien man šķita, ka priekšā lasa stipri par maz, un arī tagad es novērtēju un ļoti priecājos par brīžiem, kad man kāds lasa. Vienu mīļāko bērnības grāmatu nosaukt būs grūti; patika Tūves Jansones stāsti par Muminiem, Eno Rauda grāmatas par naksitrallīšiem, Astrīdas Lindgrēnes “Karlsons”, Ēriha Kestnera “Divas Lotiņas”, krievu un citu tautu pasakas, kas mums bija lielā daudzumā. Apmēram sešu gadu vecumā sāku apmeklēt angļu valodas kursus, un atceros, ka tajos bija jālasa grāmata ar uzzīmētu vilcienu uz vāka. Man šķiet, tajā bija īsi dzejolīši angļu valodā.

2) Kura bija pirmā pieaugušo grāmata, kas tev patiešām patika?

Skolas laikā lasīju diezgan daudz, taču nevaru atcerēties pirmo grāmatu, kas man patika. Džeks Londons latviešu tulkojumā. Aleksandrs Dimā. Valtera Skota “Aivenho”. Žoržas Sandas “Konsuela”. F. Dostojevska romāni un stāsti krieviski. A. Kamī “Svešinieks”. Agata Kristi. Artūrs Konans Doils. (Diemžēl atrodos tālu no sava bērnības grāmatplaukta; citādi būtu mazliet vieglāk atbildēt uz šo jautājumu.) Pirmā grāmata, ko izlasīju svešvalodā, bija Dž. D. Selindžera The catcher in the rye (kuru paņēmu vidusskolas bibliotēkā) angliski. Pirmā franču valodā izlasītā grāmata bija E. Jonesko lugas: La cantatrice chauve un La Leçon. Vāciski – P. Handkes Die Linkshaendige Frau.

3) Mini mīļāko grāmatu, kuru lasīji 20–30 gadu vecumā, it īpaši, ja tā iespaidoja tavu dzīvi vai domāšanu.

20–30 gadu vecumā mani visvairāk iespaidoja grāmatas, kas saistītas ar feminismu, sieviešu rakstīta literatūra un literatūra par sievietēm. V. Vulfas grāmatas, īpaši, protams, “Sava istaba”; ļoti patika arī “Deloveja kundze” un citas viņas grāmatas. Dženetas Vintersones Oranges are not the only fruit, Sexing the Cherry. Mārgaretas Atvudas Handmaid’s tale. Maikla Kaningema The Hours. Un citas teorētiskākas grāmatas, piemēram, Džūditas Batleres “Dzimtes nemiers” (toreiz to lasīju angliski), Lisas Irigarajas Ce sexe qui n’en est pas un (to arī lasīju angliski), Ketrīnas Makinonas, R. Konela (tagad Konelas) darbi. Kā tas iespaidoja manu dzīvi un domāšanu? Uzskatu sevi par feministi un interesējos par feminismu un dzimumu līdztiesību gan toreiz, gan joprojām.

4) Kura ir viena no tavām mīļākajām grāmatām, ko atklāji pēdējo 5 gadu laikā? Kā bloga rakstīšana vai grāmatu blogu lasīšana ir iespaidojusi tavus grāmatu lasīšanas paradumus?

Man ir grūti izvēlēties vienu. Man ļoti patika Amosa Oza “Melnā kaste” un Rhyming Life and Death, patika Etgara Kereta stāsti, kas nesen iztulkoti latviski (“Autobusa šoferis, kas gribēja būt dievs”). Manuprāt, brīnišķīgs rakstnieks ir Andruss Kivirehks – man īpaši patika “Kaka un pavasaris”; tuvākajā laikā grasos izlasīt “Vīrs, kas zināja čūsku vārdus”.

Šī bloga rakstīšana manus grāmatu lasīšanas paradumus nav iespaidojusi, izņemot varbūt to, ka, ja izlasu kaut ko par svešvalodām, to mācīšanos, tulkošanu un tamlīdzīgām lietām, apsveru domu kaut ko ierakstīt arī šeit. Savukārt blogu lasīšana palīdzējusi man atklāt dažus interesantus rakstniekus un rakstnieces.

5) Mini savu guilty pleasure vai kādu no mīļākajām grāmatām, kas citus varētu pārsteigt.

Pašlaik lasu Bībeli.

Stafetes kociņu nododu Ernestam.

Advertisements

9.Decembris, 2010

Kato Lomba par valodām

Filed under: Mācīšanās veidi — Birkas:, , — macosvalodas @ 10:30

Vienas no pirmajiem sinhronajiem tulkiem un poliglotes Kato Lombas  mazo grāmatiņu “Par valodām man nāk prātā…” (Rīga, “Zinātne”, 1990, tulk. E. Sakse) izlasīju ļoti ātri. Šādas grāmatas iedvesmo ķerties pie mācīšanās un darīšanas.

Lomba raksta, ka nav cilvēku, kas nevarētu iemācīties valodu vai šai ziņā būtu īpaši neapdāvināti. Viņasprāt, svarīgākais, kas nepieciešams, lai iemācītos valodu, ir interese (pretstatā ieinteresētībai). Ak jā, valodu nevar iemācīties – to var tikai mācīties. Turklāt “valoda ir vienīgais, ko ir vērts zināt, kaut vai slikti”.

Savukārt, lai iemācītos kādas valodas vārdus, galvenais ir konteksts – ārpus tā nesaistītus vārdus un frāzes mācīties nav jēgas. Šī atziņa gan man ir ļoti pazīstama. Tāpat kā dažas citas, pie kurām esmu nonākusi savas pieredzes rezultātā – piemēram, Lomba iesaka sarunāties ar sevi svešvalodā. (Jā, to es daru labprāt!) Otra auglīga metode ir lasīt grāmatas – tā ir saruna, kas iespējama tad, ja nav citu šajā valodā runājošu cilvēku un ja neesi vidē, kur runā apgūstamajā valodā. (Arī lasu labprāt!) Vēl man patīk viņas padoms katru dienu mazliet uzrakstīt šajā valodā – par jebkādām lietām un nebaidoties no kļūdām; tieši lietojot valodu (“rakstīšana īstenībā ir palēnināta runa”), to iemācās. Pēc tam šos pierakstus var vienkārši izmest.

Lai, mācoties valodu, “pieņemamā laikā gūtu pieņemamus rezultātus”, pēc Lombas domām, ir vajadzīgas desmit divpadsmit stundas nedēļā. Te vēl daži labi padomi valodas apguvējam, kurus nedaudz pārformulēju (autore izmanto nolieguma izteiksmi – “nedarīsim” utml.):

1. Labāk atrast kādu cilvēku, kas var ar mums aprunāties šajā valodā tur, kur pašlaik atrodamies, nevis atlikt valodas mācišanos līdz nākamajam ceļojumam.

2. Mūsu pašu valodas runātāji nav labākie sarunu partneri svešvalodā – viņi vienmēr norāda uz mūsu kļūdām un cenšas parādīt, ka ir labāki. (Šim gan nevaru piekrist! Man ir ļoti pozitīva pieredze, mācoties svešvalodas ar savas valodas runātājiem!)

3. Arī ejot uz kursiem, ir jāmācās un jāiedziļinās pašam. Jau sākumā vajadzētu ieskatīties žurnālos un klausīties radio svešvalodā.

4. Labāk izmantot vārdus un izteicienus, kurus protam, nevis mēģināt izcelties ar nepazīstamiem vai īsti nesaprastiem vārdiem. Nav arī vienmēr uzreiz jāķeras pie vārdnīcas – ja vārds vai izteiciens ir svarīgs, tas noteikti kaut kur vēl parādīsies un to varēs saprast no konteksta.

5. Jāizmanto iespēja pierakstīt savus iespaidus ar pazīstamiem vārdiem. Var rakstīt vienkāršiem nepaplašinātiem teikumiem, un tos vārdus, kas nenāk prātā, atstāt savā valodā.

6. Jācenšas, lai bailes no kļūdīšanās mūs neattur no runāšanas. Konteksts vienmēr palīdzēs tikt galā ar situāciju.

7. Jāmēģina atcerēties vairāki ievadvārdi un “pildvārdiņi”, kurus var izmantot runā, kamēr domājam, kā pateikt teikumu.

8. Visus izteicienus un vārdus labāk mēģināt atcerēties tikai saistībā ar kontekstu (jo atkarībā no tā var mainīties nozīme, turklāt šādi tos vieglāk atcerēties).

9. Jācenšas neaizmirst jaunapgūtās formas un vārdus. Tos vajadzētu mēģināt ievietot jaunos teikumos, savā reālajā dzīvē.

10. Labs paņēmiens ir mācīties no galvas dziesmas un dzejoļus. (“Labai intonācijai runā ir lielāka loma nekā atsevišķu skaņu atveidojumam. Pantmērs un melodija saista. Tie nosaka, kuru skaņu izrunāt gari, kuru īsi. Ritms virza un neļauj mums iekrist dzimtās valodas intonācijas slazdos.”)

22.jūlijs, 2009

“Panākumi svešvalodu apgūšanā: septiņi, kas tos guvuši, un kā viņiem tas izdevās”

Filed under: Mācīšanās veidi — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 22:41

Vēlaties apgūt svešvalodu bez pūlēm? Nekas nesanāks. Tomēr, tomēr – katrs mācās atšķirīgi un katram visiedarbīgākās ir atšķirīgas macību metodes. Tādēļ – ja līdz šim valodu apguvē gājis grūti, varbūt neesat izmantojuši īsto (sev atbilstošo) metodi?

Internetā ir brīvi pieejama grāmata “Success with Foreign Languages: Seven who achieved it and what worked for them” (New York: Prentice Hall, 1989), kuras autors ir Earl W. Stevick (http://www.sil.org/lingualinks/languagelearning/booksbackinprint/successwithforeignlanguages/
successwithforeignlanguages.htm). Tajā apkopoti sarunu fragmenti ar cilvēkiem, kas dažādos veidos veiksmīgi apguvuši kādu svešvalodu. Katram fragmentam seko analīze un jautājumi, kas grāmatas lasītājiem var palīdzēt noskaidrot savu mācīšanās veidu. Manuprāt, lielisks sakārtojums, lai būtu interesanti lasīt un neizbēgami rastos salīdzinājumi ar saviem mācību paņēmieniem, kas bieži liekas pašsaprotami. Turklāt grāmatā “runā” dzīvi cilvēki, kuru mācīšanās veidi reizēm neatbilst mācību grāmatās un metožu klasifikācijās aprakstītajiem.

No katra runātāja teiktā autors izsecina atsevišķas mācību tehnikas jeb paņēmienus, ko lasītājs var mēģināt izmantot, turpmāk mācoties svešvalodas. Man, piemēram, likās interesantī kartīšu izmantošanas varianti (mācīšanās ar kartītēm, uz kurām uzrakstīti vārdiņi, man pašai īsti neiet).

Pēdējā laikā daudz prātoju par to, kā mācos, kas man der, kas neder, kāpēc dažos gadījumos mācības iet viegli, citos – ne. Kaut arī mans franču valodas līmenis ir intermédiaire, man patīk klausīties, skatīties un lasīt salīdzinoši vienkāršas lietas franciski: dzejoļus, kas nav pārāk sarežģīti, bērnu dziesmas, multenes. Kādreiz varēju bez problēmām skatīties filmu, kurā pusi nesaprotu; tagad man gribas saprast pēc iespējas visu, kas tiek runāts, tādēļ skatīšanās notiek ļoti lēni. Man ļoti patīk klausīties ierakstus (gan dialogus, gan uzdevumus, kuros man pašai jāatbild uz jautājumiem) – no tiem daudz kas paliek atmiņā. Šķiet ļoti lietderīgi savienot franču valodas grupas tikšanās ar privātstundām (kurās noskaidroju tikšanos laikā radušos jautājumus). Patīk palasīt gramatikas grāmatu, uzzīmēt sev darbības vārdu laiku lietošanas shēmas. Lietderīgi ir arī pēc iespējas bieži iedomāties, kā tā vai cita lieta vai frāze skanētu franciski un ko es attiecīgajā situācijā sacītu franču valodā.

Nu ja – šie paņēmieni der man, bet esmu droša – daudziem varētu nederēt. Katrā ziņā sava mācīšanās stila un stratēģiju analīzes, kā arī jaunu paņēmienu saskatīšanas nolūkos grāmatu ļoti rekomendēju!

26.marts, 2009

(Ne)mācīšanās, grāmatas un bibliotēkas

Pagājušonedēļ biju tiktāl aizrāvusies ar emuāra rakstīšanu, ka atstāju novārtā pašas svešvalodas mācīšanos. Šonedēļ toties atguvu nokavēto ar uzviju – apzinīguma un vainas apziņas mocīta, katru dienu mācījos: klausījos ierakstus (gan dziesmas, gan dialogus), pabeidzu lasīt grāmatu Apprendre à traduire: Typologie d’exercices de traduction (Mācīties tulkot: Tulkošanas vingrinājumu tipoloģija) – svešvalodu mācoties, esot jālasa tas, kas ļoti interesē -, kā arī lasīju sev skaļi priekšā tekstu fragmentus franču valodā.

Turklāt paguvu aizskriet arī līdz bibliotēkai, kuru nebiju apmeklējusi kopš vidusskolas, – Svešvalodu bibliotēkai Kongresu namā. Pirms tam piezvanīju, jautājot, vai varēšu atrast grāmatas par valodu mācīšanās metodēm un par bilingvismu. (Esmu drusku aizrāvusies ar šīm tēmām, tomēr sev stingri piekodinājusi, ka franču valodas mācībām jābūt pirmajā vietā.) Bibliotēkā mani gaidīja Vilšanās kundze. Tur, protams, var atrast kaudzēm daiļliteratūras, īpaši angļu valodā (tas man bija palicis spilgtā atmiņā), diemžēl mazāk franciski un citās valodās. Taču vēl jo bēdīgāk ir tas, ka neatradu gandrīz neko no cerētā par valodu mācīšanās (īpaši pašmācības) metodēm un bilingvismu. Ir šis tas par angļu valodas mācīšanu, bet… Gribējās kaut ko tādu: Brown, D. Principles of Language Learning and Teaching; Lightbrown, P. How Languages Are Learned; Farber, B. How to Learn Any Language: Quickly, Easily, Inexpensively, Enjoyably and on Your Own; James, G. The Complete Guide to Learning a Language; Tokuhama-Espinosa, T. Raising Multilingual Children: Foreign Language Acquisition and Children. Diemžēl šāda veida literatūras nav arī Nacionālajā bibliotēkā. Būs laikam vismaz kāda no šīm grāmatām jāpasūta amazon.com

WordPress.com blogs.