Mācos valodas

17.maijs, 2011

Klausīties vairāk un sadzirdēt labāk

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , , — macosvalodas @ 23:06

Uzcītīgi mācīties mani labi motivē arī neveiksmes – gan ne pārāk lielas – situācijā, kad esi iztēlojies, ka padarāmais darbs nebūs nemaz tik grūts. Tad, nu, lūk, iegādājos grāmatiņu, lai gatavotos Delf/Dalf B2 eksāmenam (“Préparation à l’examen du DELF B2”; Hachette izdevums), un ar visu savu entuziasmu mēģināju izpildīt pirmos uzdevumus – noklausīties runātu tekstu un atbildēt uz jautājumiem. Ar dažiem uzdevumiem gāja labi, bet ar citiem… ne tik labi. Tātad nekas cits neatliek, kā vairāk klausīties runātu tekstu franciski un censties koncentrēties, lai saklausītu svarīgāko. Labi, ka šos uzdevumus varu veikt mājās pati; ir atrodami arī palīgmateriāli internetā (http://www.ciep.fr/delfdalf/index.php). No šodienas ķeros pie darba!

Advertisements

15.maijs, 2011

Jauni mērķi

Šo divu mēnešu laikā esmu strādājusi tik daudz, ka pietrūka laika to aprakstīt. Arī franču valodā daudz esmu paveikusi – apmeklēju privātstundas, slīpēju pagātnes formas, prepozīcijas, subjonctif… Tulkoju, drusku lasu franciski. Aptuveni pirms mēneša aizgāju uz vienu izmēģinājuma nodarbību kādā vietā, kur cerēju pamācīties kursos. Kursu līmenis bija zemāks, nekā biju vēlējusies, tādēļ tos vairs neapmeklēju, tomēr apmēram divarpus stundu ilgā nodarbība bija kā dāvana! Atkārtoju imparfait un passé composé lietojumu. Pašlaik cenšos īpaši pievērst uzmanību rakstīšanai – ne vienmēr izdodas, taču mēģinu uz katru privātstundu uzrakstīt kādu rakstudarbu: reiz tas bija žurnāla “Santa” raksta atstāsts par franču sieviešu šarmu (vieni vienīgi stereotipi!), citreiz dažu aktuālāko delfu ziņu atstāsts, savukārt uz nākošo reizi vajadzētu saņemties un uzrakstīt par bērnības sapņiem.

Manu motivāciju mācīties parasti uzkurina konkrēts mērķis. Protams, man ir liels mērķis kādreiz perfekti runāt un rakstīt franciski, bet tas ne vienmēr motivē pievērsties franču valodai tagad un tūlīt. Tad nu tagad esmu nospraudusi sev divus mazākus un konkrētākus mērķus – šā gada decembrī nokārtot Delf/Dalf B2 eksāmenu (apliecinājums par tā nokārtošanu derot, ja vēlas mācīties vai strādāt Francijā – ne vienu, ne otru nevēlos, tomēr domāju, ka manā darba dzīvē šāds apliecinājums varētu ļoti noderēt). Otrs mērķis – patiesībā pavisam reāls un īstenojams notikums nākotnē – ir mans plāns rudenī braukt uz Parīzi. Biļetes jau ir nopirktas, atliek tikai gatavoties! Tātad, pirmkārt, pilnveidot franču valodu un, otrkārt, izlasīt tās dažas grāmatas, kas mājās ir iekrājušās par Parīzi (no kurām viena ir franciski). Pasniedzēja aizdeva grāmatiņu par bezmaksas muzejiem Parīzē – grasos izstudēt arī to. Alors… daudz patīkamu gatavošanās darbu!

25.jūnijs, 2010

Daudz un labi

Apmēram trīs nedēļas atpūtos no eksāmeniem (VeA un FKC), pa vidam piedaloties visādos citos pārbaudījumos un, protams, strādājot. Bet pagājušonedēļ saņēmos un piezvanīju jaunajai privātskolotājai – francūzietei (man tomēr vēl ir jāsaņemas, lai runātu pa telefonu franciski, īpaši ar mazpazīstamu cilvēku), un šonedēļ sarunājām privātstundu. Man atkal ir plāns – tāpat kā pagājušovasar mēģināt tikt galā ar franču valodas mācību grāmatas (šoreiz “Édito“) daļu un pārlekt vienam līmenim FKC. Redzēs, vai izdosies, bet process man jau patīk. Satiksimies reizi nedēļā līdz jūlija beigām, bet pārējo laiku es darbošos pati – lasīšu, klausīšos mācību disku, rakstīšu sacerējumus… Uff, lielāko daļu no šonedēļ lasāmā jau pieveicu – ļoti laba sajūta!

Šonedēļ dabūju arī jauku dāvanu – žurnālu “Emma” vācu valodā. Protams, sāku to lasīt. Īpaši tālu vēl neesmu tikusi, bet vienu rakstu (par seksualitāti, hehe) gandrīz esmu pabeigusi. Drusku izmantoju vārdnīcu, bet lielākoties rakstītais ir saprotams arī tad, ja kāds vārds man nav zināms. Gan žurnāls interesants, gan prieks par to, ka vācu valodas zināšanas, kaut padzisušas, pavisam zudušas nav.

Vēl tulkoju dažādus mazus tekstiņus no franču valodas. Šonakt pabeidzu vēl vienu. Nesen iemācījos rīkoties ar programmu “Trados”, nu jau redzu tās priekšrocības.

Savukārt rīt (jāsaka jau būtu – šodien) došos ceļojumā uz Tallinu. Pēdējā laikā pirms retajiem ceļojumiem pat nevaru lāga aizmigt. Uz galda kaudzītē stāv dažas līdzņemamās lietas: kartes, Umberto Eko “Pateikt gandrīz to pašu” (krieviski) un kasete, ko klausīties mašīnā, – Jules Verne “Autour de la lune”.

30.maijs, 2009

Pārbaudījumu laiks

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 23:18

Pēdējā laikā čakli mācījos, jo abi mani kursi tuvojās nobeigumam. Tālmācības kursā (National Extension College) bija paredzēts pārbaudes darbs, kurā bez papildu materiāliem bija jāuzraksta vēstule kādam uzņēmumam Francijā, kurā grasos strādāt, kā arī pašai jāveido dialogs par mācību priekšmetiem skolā, kuri man patīk vislabāk (ak vai, cik sen tas bija!). Tomēr pats interesantākais bija telefona saruna ar pasniedzēju Lielbritānijā, ar kuru apspriedām manus atvaļinājuma plānus, Rīgas pilsētu un šejienes ļaudis, kā arī manas turpmākās franču valodas mācības. Sarunāties svešvalodā, kuru zini ne pārāk labi, ir krietni vienkāršāk, ja redzi savu sarunu partneri, nevis runā pa telefonu, jo dažreiz grūti saprast pateikto un nav nevienas citas zīmes, kas palīdzētu to “uzķert”. Šī bija mana pirmā telefonsaruna franciski, un aiz uztraukuma, šķiet, biežāk par franču vārdiem lietoju latvisko “ē”. Tomēr rezulāts man pašai likās tīri labs. Nākošajā telefonsarunā – ar potenciālo privātskolotāju – gan izvēlējos pagaidām runāt angliski.

Francijas kultūras centrā bija divi pārbaudījumi: rakstiskais un mutiskais. Rakstiskais bija diezgan sarežģīts – tajā, piemēram, bija jāuzraksta 170 vārdu gara sūdzības vēstule bankai. Bet mutiskajā bija salīdzinoši vienkārši uzdevumi: dialogs (gan bez iepriekšējas sagatavošanās!) par filmu, kuru es it kā tikko esmu redzējusi, un monologs par skaistāko panākumu manā dzīvē (ar 2 minūšu ilgu gatavošanos un bez iespējas izdarīt jebkādas piezīmes). Tā kā pašlaik mans skaistākais panākums ir diezgan īsā laikā sasniegts salīdzinoši augsts franču valodas līmenis, tad par to arī stāstīju.

Priecājos, ka pārbaudījumi beigušies ar labiem rezultātiem un ka to laikā šo to iemācījos. Jūtu “uzrāvienu” mācīties tālāk. Diemžēl vasarā to laikam izjūt ne pārāk daudzi, tādēļ vidēji intensīvais kurss Francijas kultūras centrā, ko gribēju apmeklēt, nenotiks. Būs vien jāmācās pašai (ceru pati apgūt nākošā līmeņa vielu, rudenī tam “pārlēkt” un mācīties aiznākošajā) un jāizmanto privātskolotāja palīdzība. Kā saka franči, l’été sème, l’hiver mange.

WordPress.com blogs.