Mācos valodas

12.janvāris, 2010

Tulkotāja darbs

Filed under: Tulkošana — Birkas: — macosvalodas @ 12:22

Lūk, kā tulkotāja darbu apraksta Pīters Ņūmārks (Peter Newmark, A Textbook of Translation, London: Phoenix, 1995). Viņam izdevies skaisti un precīzi pateikt to, kas tulkošanā patīk arī man.

“Tulkotājam, iespējams, vairāk nekā jebkuram citam kādas profesijas pārstāvim ir nepārtraukti jāizdara izvēle (..). Personiskā bauda, kas tiek gūta no tulkošanas, ir azarts, mēģinot atrisināt tūkstoš mazu problēmu vienas lielas problēmas kontekstā. Noslēpums, atjautības uzdevums, spēle, kaleidoskops, labirints, mīkla, šūpošanās šurpu turpu, žonglēšanas triki – šīs metaforas ietver tulkošanas “spēles” elementu, nepieminot tās nopietnību. (Bet bauda ir tieši spēlē, nevis nopietnībā.) Pēdu dzīšana vārdiem un faktiem notiek nemitīgi, un tai vajadzīga iztēle. Bezgala saistoša ir pareizā vārda meklēšana, kurš nav sasniedzams, semantiskā plaisa starp divām valodām, kuras pārvarēšanai jāizšķirsta vārdnīcas. Atvieglojums, to atrodot, “vīpsna” pēc trāpīšanas uz pareizo vārdu, kamēr citi joprojām klibo, ir īsta balva – nesamērīga, ja iztēlojas gandarījumu pēc visas ainas rekonstruēšanas, bet konkrētāka. Baudas lielums atspoguļo pastāvīgo saspīlējumu starp teikumu un vārdu.” (8. lpp.)

Advertisements

28.Septembris, 2009

Skandalozā tulkošana

Filed under: Tulkošana — Birkas:, — macosvalodas @ 20:46

Izlasīju Lorensa Venuti (Lawrence Venuti) grāmatu The Scandals of Translation: Towards an Ethics of Difference (Routledge, 1998). Ļoti vērtīga grāmata katram, kas tulko vai lasa tulkojumus. Amerikā, kuras kontekstā grāmata ir uzrakstīta, tulkotās grāmatas veido salīdzinoši mazu daļu no publicētajām. Savukārt pie mums – precīzus skaitļus nezinu, un tomēr – izdoto tulkotās literatūras darbu daudzums krietni pārsniedz vietējo rakstnieku grāmatu skaitu.

Venuti analizē vairākus tulkojumus un ļauj ieskatīties arī savā tulkotāja darba “virtuvē”, kritizējot tulkojuma “pieradināšanu” (domestication) jeb “ierakstīšanu” esošajos valodas un kultūras normu standartos un pieņēmumos. Viņaprāt, tulkojumam jābūt “minoritizējošam” jeb tajā jābūt redzamām tām kultūras, vērtību, valodas normu, žanra atšķirībām, kas ir tulkotajā darbā. Tulkojumam jāizskatās pēc tulkojuma, tam nav jārada ilūzija, ka darbs nav tulkots, ka tas rakstīts attiecīgajā valodā. Tulkojums nav tieša, caurredzama (transparent) teksta pārnešana citā valodā.

Aizraujošākie šīs grāmatas fragmenti ir tieši Venuti analizētie piemēri. Dzimtes “pieslīpēšana” Šekspīra dzejas tulkojumos, priekšstata (kultūras identitātes) radīšana par japāņiem un itāliešiem ar tulkoto darbu palīdzību pēc II Pasaules kara, patriarhālās vērtības Lūisa “Bilitis dziesmās”, kuras viņš uzdeva par tulkojumu, ierasto vārdu maiņa dažādos Bībeles tulkojumos, izraisot un pamatojot jaunus kristietības virzienus. Autors analizē bestselleru tapšanu un filozofisku darbu tulkojumus.

Kas tad ir “skandalozais” Venuti analīzē? Viņš runā par vairākiem “skandāliem” jeb apkaunojošiem notikumiem vai apstākļiem. Viens no galvenajiem skandāliem ir tulkošanas un tulkotāja marginalizētais stāvoklis situācijā, kad tulkojumi balsta korporatīvo pasauli, globālo kultūras ekonomiju, kad ar tulkojumu palīdzību tiek uzturēta esošā vērtību sistēma. Potenciāls skandāla avots ir kultūras identitāšu veidošana ar tulkojumu palīdzību (noteiktā veidā attēlojot citas kultūras). Vēl – tas, ka ar tulkojumu palīdzību var radīt atšķirīgas kultūras vērtības un rīcību vietā, kur darbs ir iztulkots.

Tādēļ, viņaprāt, ir svarīgi ņemt vērā kultūras kontekstu, kurā tulkojamais darbs ir radies, neizdzēst atšķirības un neizlikties, ka tas nav tulkojums, kā to dara daudzās mācību iestādēs, piemēram, apgūstot klasiskus grieķu tekstus. Tieši otrādi – lasot šos tekstus, jāpievērš uzmanība tulkojumam un tam, kādas vērtības tulks, iespējams, “ietulkojis” attiecīgajā darbā un ko veiksmīgi vai neveiksmīgi (un kā) pārtulkojis attiecīgā laika kontekstā.

Man šķiet, Venuti grāmata var “atvērt acis” tiem, kam liekas, ka tulkošana ir neitrāla nodarbe. Turklāt piemēru analīzes dēļ tā ir aizraujoša lasāmviela. Viena būtiska lieta, par ko Venuti ticis kritizēts, ir – paužot atšķirības ievērošanas un minoritizēšanas ētiskos ideālus, viņš tomēr balstās Rietumu postmodernā “establišmenta” (jeb valdošās elites) teorijās. Tas, protams, tā arī ir: Delēzs un Gvatari, Bhabha, Lauklau un Mufa ir bieži citēti autori šai grāmatā. Tomēr, manuprāt, tieši te tiem, ja tā var teikt, atrasts ļoti labs pielietojums jeb to teorijas ir pavērstas un par pamatojumu ņemtas nozarē, kurā, izmantojot Venuti formulējumu, joprojām ir izplatīta “netraucēta komunikatīva akta” ilūzija.

29.marts, 2009

Mācīties tulkot un tulkojot mācīties

Filed under: Tulkošana — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 19:25

Nezinu, kā tagad, bet vismaz padomju gados skolēni izbaudīja šādu svešvalodu mācību metodi: lasīt tekstu pa teikumam un tulkot latviešu valodā. Fransuāza Greijē (Françoise Grellet) grāmatā Mācīties tulkot: Tulkošanas vingrinājumu tipoloģija (Apprendre à traduire: Typologie d’exercices de traduction, Presses Universitaires de Nancy, 1991) raksta, ka “mācību tulkojums”, iespējams, nav labākā metode – mērķis ir noskaidrot, vai skolēns saprot tekstu, bet iztulkot var arī bez izpratnes. Viņa atzīst, ka mūsdienās izplatītākās ir audio un runas metodes, kas pamatoti aizstājušas lasīšanas un tulkošanas senās metodes. Tomēr, viņasprāt, kaut arī no tulkošanas varbūt var atteikties kā no valodas apgūšanas līdzekļa, tulkošanas prasme pati par sevi var kļūt par mērķi valodas mācīšanās procesā. Turklāt profesionālās tulkošanas gadījumā (pretstatā “mācību tulkojumam”) tulkojums nav iespējams bez ļoti labas teksta (un arī konteksta) izpratnes. Grāmatā var atrast dažādus uzdevumus gan darbam individuāli, gan grupās. Man liekas, tā varētu būt jauks palīglīdzeklis kādam pedagogam. Daži uzdevumu piemēri: salīdzināt divus tulkojumus bez oriģināla, pēc tam salīdzināt ar oriģinālu un apspriest; pārrakstīt iztulkoto tekstu, pārveidojot stilu, teksta garumu utt., bet saglabājot galveno domu; “prāta vētrā” atrast iespējami daudz veidu, kā pārformulēt kādu jēdzienu.

Uzzināju arī dažus interesantus faktus pr franču valodu salīdzinājumā ar angļu valodu. Franču valodā vairāk tiek lietotas substantivētas (jeb ar lietvārdu saistītas) formas situācijās, kurās angļu valodā tiek lietots darbības vārds  (Did you computerize the new data? / Avez vous mis les nouvelles données sur ordinateur?), īpašības vārds (He is a hopeless case. / Son cas est sans espoir.) vai prepozīcija (From: J.A. Smith / Expediteur: J.A. Smith).

WordPress.com blogs.