Mācos valodas

12.novembris, 2015

Atkal mazliet par ivritu

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , , , — macosvalodas @ 13:18

Te viens labs raksts par valodu mācīšanos un par to, ko nozīmē runāt kādā valodā: Timothy Doner “Why I taught myself 20 languages – and what I learned about myself in the process“. Mani tas iedvesmoja pievērsties jūtūbē pieejamā repa un hiphopa mūzikas izpētei ivritā. Iepazinos ar vairāku grupu daiļradi, un ir šis tas, ko es varētu klausīties. Raksts “atradās” īstajā laikā, jo kādu brīdi ivritam pārāk daudz nesanāca pievērsties – vairāk laika aizņēma franču valoda un dažādas citas lietas. Un šādos gadījumos “ieiet” atpakaļ valodā, kurā, šķiet, viss jau ir aizmirsies (parasti jau nav, bet sajūta ir šausmīga), palīdz impulss no ārpuses – dažreiz tas ir nejaušs, bet dažreiz (laikam visbiežāk) es mēģinu to sev radīt pati.

Līdz šim vienmēr esmu gribējusi iekļūt mācību grupās, kur līmenis ir nedaudz augstāks par manējo. Šogad ir otrādi – esmu “pazeminājusi” ivrita kursu līmeni, jo iepriekšējā grupā vairs netiku līdzi – domāju, daļēji tāpēc, ka abi mani kursabiedri regulāri dodas uz Izraēlu, regulāri mācās un atrod ebreju valodas praktizēšanas iespējas. Tomēr tieši man un tieši šoreiz (ar lielu laika trūkumu pēdējā laikā) šāda stratēģija ir vislabākā – jaunajā kursā atkārtoju to, ko esmu mācījusies iepriekš, un, protams, iemācos daudz jauna, bet relaksētākā veidā. Ir vieglāk, un tieši tas mudina pašai atkal ķerties pie ivrita katru dienu. Pārskatu savas kartītes, klausos mācību ierakstus, dziesmas jūtūbē, (retāk, bet tomēr) skatos filmas (nesen noskatījos “7 dienas” jeb “שבעה” – ļoti laba filma, varu ieteikt).

Lai skaists un darbīgs rudens!
Marina Maksimiliana Blumina “Es eju”
(מארינה מקסימיליאן בלומין – אני הולכת )

Advertisements

15.jūlijs, 2009

Ārprāts, cik daudz vairs neatceros!

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , , — macosvalodas @ 23:30

Vakar un šodien paklausījos savus mācību diskus (gan “Breakthrough French 1”, gan “Campus 2”) – mēģināju atbildēt uz jautājumiem un izpildīt dažādus vingrinājumus – un konstatēju, ka daudzas lietas, ko, likās, biju labi iemācījusies, vairs neatceros! Pēdējā laikā biju pārstājusi klausīties diskus, un zināmā mērā (ņemot vērā salīdzinoši minimālo komunikāciju franciski) šāds iznākums bija sagaidāms. Nu, vienalga nepatīkami. Kā lai uztur iegūto valodas prasmes līmeni?

Viena lieta ir skaidra: jāturpina klausīties mācību diski, jālasa dažādi teksti. Tad – pēc iespējas jālieto franču valoda. (Sapņoju aizbraukt uz Franciju, bet pašlaik tas nav iespējams.) Protams, pulciņš, kurā notiek reāla komunikācija. Privātstundas, kur runāt un apgūt gramatikas fineses (diemžēl stundas pašlaik notiek ļoti reti – apmēram reizi divās nedēļās). Jauki, ka varu privātstundās noskaidrot jautājumus, kas radušies pulciņa tikšanos laikā, kā arī pārbaudīt izmantotu frāžu pareizību. Tomēr man ir sajūta, ka nepietiekami un par diezgan mazu tēmu loku pati izmantoju franču valodu. Tādēļ vislabākais, manuprāt, būtu sākt saraksti franču valodā – tad nepārtraukti rodas nepieciešamība pēc tās lietošanas.

10.jūlijs, 2009

Bilance jeb Kas paveikts gada laikā

Vispirms varu uzsist sev uz pleca, ar prieku un lepnumu konstatējot, ka visu gadu esmu regulāri mācījusies (kaut arī – nenoliegšu – bija arī dažas slinkošanas nedēļas). Sāku NEC tālmācības kursu pagājušā gada jūlijā un pabeidzu šā gada maijā. No februāra līdz maijam mācījos Francijas kultūras centra kursos. Pašlaik tiekos ar privātskolotāju un reizi nedēļā pļāpāju franciski šīs valodas mīļotāju pulciņā.

Nedaudz statistikas. Kopsummā mācījos 51 nedēļu. No tām 4 slinkoju jeb nedarīju neko saistībā ar franču valodu. No jūlija līdz janvārim svešvalodas mācībām veltīju vidēji 2-3 stundas nedēļā. No februāra līdz maijam – vidēji 7 stundas nedēļā. Pašlaik – jūnijā un jūlijā – atkal apmēram 2-3 stundas (vasarā drusku jāatpūšas!).

Šajā laikā esmu iemācījusies no galvas vienu dzejoli franciski, noskatījusies divas filmas un vairākus raidījumus oriģinālvalodā, kā arī izlasījusi 6 grāmatas (ieskaitu arī 2 adaptētās un vienu mazu bērnu grāmatiņu), dažus avīžrakstus un iztulkojusi trīs disku dziesmas. Protams, apgūts viss obligātais mācību materiāls. (4 nodaļas no FKC mācību grāmatas izskatīju pati.)

Pats mācību process man ir sagādājis milzu prieku un gandarījumu. Šad tad bija jāpiespiežas, lai paņemtu rokās mācību grāmatas, tomēr lielākoties gaidīju tos brīžus, kad varēšu mācīties un īpaši – iet uz kursiem un pulciņa sanākšanām. Visu gadu esmu piefiksējusi, kad un aptuveni cik ilgu laiku veltu franču valodai. (Par mācībām uzskatu arī dialogu diska klausīšanos sabiedriskajā transportā un izklaidējošas literatūras lasīšanu.) Varu secināt, ka šoreiz svešvalodu esmu mācījusies krietni sistemātiskāk nekā jebkad līdz šim.

Rezultāti. Mana franču valoda nu jau ir vidējā līmenī (kad sāku, kaut kādi pabalējuši pamati jau bija). Ir sajūta, ka spēju runāt franciski. Esmu ieinteresējusies un papildus palasījusi arī par dažādām svešvalodu apgūšanas metodēm. Esmu kļuvusi par tālmācības fani. Esmu ļoti gandarīta par padarīto un apņēmības pilna mācīties tālāk. Vēlreiz situ sev uz pleca: lai tikpat labs nākošais franču valodas gads! Bonne année!

1.jūlijs, 2009

Sajūta, ka spēj runāt svešvalodā

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , — macosvalodas @ 22:04

Šodien atrakstīja draudzene, kas dzīvo tālā zemē, kurā viena no trim valsts valodām ir franču valoda.  Komentējot franču valodas pulciņu, viņa raksta: “Jā, man būtu totāli kompleksi šitādā pasākumā iesaistīties, pļāpāt franciski es nudien neprotu. Darba tekstus un sadzīviskus avīžrakstus saprotu, bet apspriest…”

Pēdējā laikā es šad un tad aizdomājos tieši par šo fenomenu. Nu, piemēram, skolas laikos – kaut manas franču valodas zināšanas nemaz nebija tik spožas – atceros, tik labi varēju parunāties ar franču ļaudīm, ko toreiz sastapu! Tagad, pabeidzot abus kursus, jutu, ka uzlabojušās gramatikas zināšanas, palielinājies vārdu krājums, bet ir sajūta, ka īsti nespēju parunāt šajā valodā. Kaut vai tādēļ varu visiem ieteikt dibināt pulciņus un iesaistīties tajos (ja vien nav kāda lieliska iespēja parunāties ar īstu francūzi), t.i., pēc iespējas vairāk runāt, jo pēc divām pulciņa tikšanās reizēm jūtu, ka (kaut ar kļūdām, bet) vismaz par dažām tēmām tomēr spēju tīri labi runāt un pateikt, ko vēlos. Tas uzreiz, protams, rada lielāku drošības sajūtu, ja nāktos izmantot svešvalodu citās situācijās.

27.jūnijs, 2009

Sniega bumbas efekts

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , , — macosvalodas @ 14:01

Jo vairāk dari, jo vairāk notiek. Jo vairāk notiek, jo vairāk dari. To varu attiecināt uz savām franču valodas mācību aktivitātēm šovasar. Vakar franču valodas pulciņa dalībnieki tikās otrreiz, ļoti jauki papļāpājām. Taču pats jaukākais ir tas, ka pulciņš aug un piesakās jauni franču valodas mīļotāji. Un katram ir labas idejas, ko varētu darīt tikšanos laikā un ārpus tām. Lūk, dažas: ja ir būts Francijā, var pastāstīt par saviem ceļojumiem turp; ja nav būts Francijā (pati esmu bijusi vienu reizi Parīzē, īsu laiku un laimīgas nejaušības pēc), var pastāstīt par kādu objet de curiosité jeb interesantu vietu tepat Rīgā un pat aiziet līdz tai. Sarunājām, ka apmainīsimies ar franču filmu diskiem. Un filmas jau arī ir jauks temats sarunām! Ir viena ļoti laba animācijas filmiņa, ko varu ieteikt visiem intermédiaire līmeņa franču valodas pratējiem – Maržānas Satrapi (Marjane Satrapi) “Persepole” (Persepolis). Tā ir šīs mākslinieces autobiogrāfija uz Irānas vēstures fona.

Savukārt manas privātstundas franču valodā mazliet mainīs savu veidolu: sarunājām apmaiņu – vienu stundu runāsim franču valodā, otru – latviski, jo mans pasniedzējs vēlas apgūt latviešu valodu. Negaidīts, bet patīkams pavērsiens. Pašlaik lēnām gatavojos mūsu nākošajai tikšanās reizei. Droši vien drīz taps vēl kāds ieraksts šī bloga latviešu valodas sadaļā.

12.jūnijs, 2009

Franču valodas mīļotāja priecīgā ikdiena

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , , — macosvalodas @ 22:08

Esmu organizējusi franču valodas mīļotāju pļāpāšanas pulciņu (intermédiaire līmenī). Vakar tikāmies pirmo reizi. C’est magnifique!  Bijām četri cilvēki (Latvijas iedzīvotāji), sēdējām kafejnīcā un runājāmies franciski.  Iesākām ar “tēmu” (tāds bija mans plāns, ja neraisās sarunas, turklāt tad var sagatavoties) – trīs lietas, ko man patīk darīt – bet galu galā runājām arī par daudz ko citu (varbūt arī labi pļāpāt bez īpaši gatavotām tēmām, ja sarunas rit raiti). Uz galda – centrā – atradās angļu-franču valodas vārdnīca. Smējāmies un jokojām. Sapratām un pārpratām viens otru. Vispār dzīve bez dažādiem pulciņiem būtu krietni bēdīgāka! “Sausais atlikums”? Labs garastāvoklis visam vakaram un iegaumēti vairāki jauni franču vārdi un frāzes. Un apstiprinājums tam, ko zināju jau sen: mācīties var priecīgi, un ne vienmēr ir vajadzīgs skolotājs!

Tomēr man (vismaz šovasar, un tad redzēs, kā ies) būs ļoti jauks franču valodas privātskolotājs no Beninas, ar kuru šodien tikos. Viņš testēja manu franču valodas līmeni, un šī nodarbība izvērtās par savstarpējas iepazīšanās sarunu. Nākošreiz apspriedīsim grāmatas, kuras varētu izmantot nodarbībās, un jāsagatavo arī stāstījums par savu izglītību. Mājasdarbi – tas ir ļoti labi, būs sestdien vai svētdien pāris stundas jāpiestrādā nopietnāk.

Šī vasara solās būt lingvistiski aizraujoša un franču valodas piesātināta!

WordPress.com blogs.