Mācos valodas

11.jūlijs, 2014

Kas kuram visgrūtākais

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 17:30

Iepazinos ar kādu grieķieti, kura prot daudzas valodas, ieskaitot krievu. Mēs kārtīgi izrunājāmies krieviski; viņa runā ļoti labi, gandrīz bez akcenta, un tikai reizēm pieļauj nelielas kļūdas. Esot sākusi mācīties krievu valodu pusaudža gados, kad viņai iepaticies kāds krievu sportists. Viņa gribēja iegūt sportista autogrāfu, bet sportists nav runājis nevienā valodā, izņemot krievu. Tā viņa sāka mācīties krievu valodu. Līdzīga motivācija viņai bija arī somu valodas mācībām. Kā bija ar citām, es nezinu. Jautāju, kura no tām valodām, ko viņa ir mācījusies, ir bijusi visgrūtākā. Mana grieķu paziņa teica, ka ivrits – viņa iesākusi to mācīties, bet apmēram pēc gada pametusi nodarbības, jo nav spējusi atcerēties vārdus un gramatiskās formas, tāpēc ka nav varējusi atrast nekādu saikni ar sev zināmajām valodām, viņai nav veidojušās asociācijas. Man tas šķita pārsteidzoši. Ebreju valoda, protams, nav viegla – katrā ziņā tā ļoti atšķiras no tām valodām, kuras es zinu. Tomēr man rodas visdažādākās asociācijas un vārdus un frāzes atcerēties nav pārāk grūti (tikai bieži jāatkārto un vēl jāpiefiksē, kā tieši raksta). Man interesantā kārtā ivrita vārdi diezgan bieži saistās ar krievu vārdiem. Piemēram, “(viņš) ceļo” ivritā ir נוסע [noseā], un tas man liek domāt par degunu, un ceļot var, piemēram, tajā virzienā, kur rāda deguns. “Sirds” ivritā ir לב [lev], un šis vārds man saistās ar Lauvassirdi. Savukārt תקוה [tikvā] ir “cerība” – atliek vien atrast saikni starp ķirbi un cerību.

Advertisements

26.aprīlis, 2014

Par dažiem ivrita mācību materiāliem

Filed under: Mācīšanās veidi — Birkas:, , , — macosvalodas @ 14:55

Esmu savākusi vairākus ivrita mācību materiālus, un šonedēļ pamatīgāk un sistemātiskāk iepazinos ar to ievadiem un pirmajām nodaļām. Materiāli ir šādi: “Colloquial Hebrew” (pamata valoda – angļu), “Manuel d’hébreu”, “Hébreu sans peine” (pamata valoda – franču), “Hébreu pour les nuls” (angļu valodā “Hebrew for dummies”; man pieejams franču valodā). Visi šie materiāli sastāv no grāmatas un viena vai vairākiem diskiem.

“Colloquial Hebrew” (Z. Lyttleton and T. Wang, London: Routledge, 2009) metode ir izstrādāta īstā britu stilā (par stilu gan spriežu pēc franču valodas mācību materiāla, no kura kaut kad sen mācījos; metode bija līdzīga un manām vajadzībām ļoti piemērota). Autori sāk ar pavisam vienkāršām lietām, jau pirmajās nodaļās ir vairāki dialogi, un ierakstos jau no sākuma tiek piedāvāti uzdevumi, kurus var veikt bez mācību grāmatas – tikai klausoties un, piemēram, atbildot uz jautājumiem vai papildinot dialogu. Ievadā paskaidrots, ka sākumā var lasīt mācību grāmatu un klausīties ierakstus, bet vēlāk vajadzētu pietikt tikai ar ierakstiem (materiāls vairāk orientēts uz prasmi sarunāties ivritā). Dialogi jau pašā sākumā ir ierunāti diezgan ātrā tempā, laikam lai pieradinātu ivrita apguvēju pie sarunu ātruma Izraēlā. Ebreju valoda tiek raksturota šādi: “Ivrits ir loģiska, eleganta un viegli apgūstama valoda”, un, izmantojot angļu valodu, asprātīgā veidā ir paskaidrots, kā šī valoda izpaužas praksē: “I’m cnfsd alrdy; pls cn I lrn Frnch instd?”. Autori jau pašā sākumā izvairās no patskaņu zīmju lietošanas (izņemot dažus gadījumus), kas iesācējam, iespējams, varētu nedaudz apgrūtināt mācīšanos.

“Manuel d’hébreu” (S. Barzilaï un M. Hadas-Lebel; Paris: L’Asiathèque, 2013) ir vienīgā no četrām šeit aplūkotajām grāmatām, kura lasāma izraēliešiem ierastā veidā – no kreisās uz labo pusi. Tāpat kā “Colloquial Hebrew”, arī šajā grāmatā mazliet pastāstīts par ivrita vēsturi – par to, ka senebreju valoda nav bijusi runāta valoda aptuveni kopš 200. gada, tad ilgu laiku pastāvējusi tikai rakstu valodas formā un izmantota reliģijas vajadzībām, savukārt 19. gadsimta otrajā pusē atdzimusi E. Ben-Jehudas pūliņu dēļ. Taču tieši no “Manuel d’hébreu” uzzinu, ka 1904. gadā sāka darboties Ivrita valodas komiteja, kas ierosināja saglabāt senebreju valodā pastāvējušo izrunas atšķirību starp burtiem alef un ayn, het un khaf, kaf un qof, tet un tav, bet atšķirīgā izruna mūsdienu valodā nav ieviesusies. Šajā mācību materiālā katra nodaļa sākas ar dialogu vai nelielu tekstiņu, kuru var noklausīties arī diskā, tad seko uzdevumi, kas ir tikai grāmatā (it kā viegli, bet ļoti palīdz trenēt rakstītprasmi). Klausāmie tekstiņi un dialogi tiek runāti ļoti skaidri un diezgan lēni. Patskaņu zīmes rakstītajā tekstā tiek lietotas, pirmo reizi iepazīstinot ar vārdu; kad vārds parādās tekstā nākamreiz, tas tiek rakstīts bez patskaņu zīmēm.

“Hébreu sans peine” (S. Jacquet-Svironi un R. Jacquet; Chennevières-sur-Marne: Assimil, 2010) pieeja ir ļoti pakāpeniska – katrā nodaļā ir mazs dialogs, kuram seko rūpīga analīze: pamazām notiek iepazīstināšana ar burtiem, gramatiku, kultūru un valodas vēsturi. Pirmajām nodaļām dialogi diskā ir ierunāti divreiz – sākumā lēni, tad parastas sarunas ātrumā (sākumā gan arī tas, manuprāt, ir diezgan lēns). Materiāls ir labi sakārtots, vispusīgs, temps nav pārāk ātrs. Ievadā ebreju valodas gramatika raksturota kā vienkāršāka un “strukturētāka” nekā franču. Pieminēts, ka darbības vārdiem ir tikai trīs laiki: tagadne, pagātne un nākotne. “Assimil” metode balstās uz regularitāti un pakāpenisku virzīšanos uz priekšu. Ieteikts katru dienu šim materiālam veltīt pusstundu (ja nav tik daudz laika, tad mazāk, bet noteikti katru dienu). Grāmatā šad tad tiek tīri jauki pajokots – piemēram, ebreju burtu un skaitļu slēpto nozīmju meklēšana esot nacionālais sports. Patskaņu zīmes tiek lietotas pamattekstā, bet ne uzdevumos. Sākumā uzdevumi ir divu veidu: vai nu jātulko no ivrita savā valodā, vai jāievieto frāzēs trūkstošie burti (šādu uzdevumu veidu līdz šim neesmu sastapusi – ļoti labi palīdz atcerēties, kurš burts jāizmanto, ja, pēc izrunas spriežot, ir divi varianti).

“Hébreu pour les nuls” (J. S. Jacobs un S. Jacquet-Svironi; Paris: Éditions First-Gründ, 2010; tulkots no angļu valodas, izdots “for dummies” sērijā) mērķauditorija raksturota kā tāda, kas nevēlas iekalt garus vārdu sarakstus vai visu gramatikas likumu kopumu. Tomēr grāmatas pirmās nodaļas rada priekšstatu, ka tieši šāda metode tiks izmantota – divās pirmajās nodaļās tiek izklāstīts tāds kā gramatikas pamatu apkopojums un piedāvāti vairāki diezgan gari vārdu saraksti. Pirmais saraksts, ko var aplūkot, ir skaitļi no 1 līdz 10 vīriešu un sieviešu dzimtē, nākamie saraksti – visi pārējie skaitļi un skaitīšanas sistēmas skaidrojums. Tikai pēc tam seko iepazīstināšana ar alfabētu un patskaņu zīmēm. Turklāt pat ar manām niecīgajām zināšanām ir redzams, ka daži saraksti ir pilnīgi nederīgi (piemēram, tā saucamo garo patskaņu sarakstā ir tikai to nosaukumi, pašas patskaņu zīmes nav iekļautas!). Patskaņu zīmes grāmatas tekstā vispār netiek izmantotas. Skaidrojumi nereti ir tādi, ka bez iepriekšējām zināšanām tos saprast nav iespējams (kaut materiāls it kā domāts pilnīgiem iesācējiem). Dialogi, kas ierakstīti arī diskā, sākas 3. nodaļā, un tie jau sākumā šķiet diezgan sarežģīti. Vietām grāmatā ir iekļauta diezgan interesanta informācija par Izraēlas kultūru, taču tad, kad viss pārējais lasītāju jau aizkaitinājis, tas ir vājš mierinājums (to varbūt var izlasīt atsevišķi). Vienvārdsakot – šo mācību materiālu es neizmantošu.

27.novembris, 2013

Oktobris un novembris

Oktobrī man bija mazliet vairāk laika nekā parasti, tāpēc nolēmu sevi disciplinēt un katru dienu darīt kaut ko franču valodas vai ivrita labā. Izveidoju tabulu, kurā pierakstīju, cik laika un kam esmu veltījusi. Lūk, rezultāti. Gandrīz katru dienu tas man ir izdevies (ja dažas dienas nav bijis darīts kaut kas ivritā, tad ar uzviju ir darīts franču valodā). Pavisam nobumbulētas (t. i., nekas nav darīts nevienā no valodām) tikai 5 dienas. “Darīšanā” ieskaitu arī piecas dienas Marseļā, kad, protams, komunicēju tikai franču valodā. Lai statistikas pārskats būtu pilnīgs, pieminēšu, ka oktobrī kopumā ivritam un senebreju valodai tika veltītas 16 dienas (pirms skaitīju, šķita, ka vairāk…). Ieskaitu arī dienas, kad biju kursos. Franču valodai veltīju vairāk – 20 dienas. Izlasīju vienu Fredas Vargasas grāmatu un noskatījos vienu franču filmu.

Turpretī novembrī man bija ļoti maz laika mācībām; biju priecīga, ja varēju aiziet uz kursiem un izpildīt mājasdarbus. Lai sevi neapbēdinātu, nekādas tabulas neveidoju un padarīto nepierakstīju. Ivritā ir izpildīti visi mājasdarbi, bet franču valodā ir daži parādi. Toties šomēnes arī paguvu noskatīties vienu franču filmu (“Buffet froid”). Šodienas nodarbībā pabeidzām mācīties alfabētu – aplūkojām pēdējo burtu ת. Var svinēt mazus svētkus! Tagad tikai sāksies pats grūtākais. Tomēr, mācoties burtus, esmu “neviļus” paguvusi apgūt arī šo to citu: varu pajautāt gan sievietei, gan vīrietim “kā tev iet?” (jautājums nedaudz atšķiras atkarībā no dzimtes), zinu, kā ivritā ir “laiks”, “lūdzu”, “paldies”, “tieši tā”, “uz veselību!” Varu sasveicināties un atsveicināties. Un varu sev pateikt “lēnām, lēnām”: לְאַט לְאַט.

25.Oktobris, 2013

זה מסובך אבל זה לא מסוכן

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 23:04

Ivrita kursos turpinām apgūt burtus (tikām līdz 15. alfabēta burtam ס), un, kad ir laiks, es pārrakstu vārdus, kas mums tiek piedāvāti kā piemēri zināmo burtu lietojumam. Pašlaik tādu jau ir diezgan daudz, kaut arī izskatīts ir tikai mazliet vairāk par pusi no alfabēta. Ja pārrakstu vismaz pāris vārdu katru dienu, tad kursos pasniedzējas diktētos vārdus uzrakstīt uz tāfeles ir daudz vieglāk nekā tad, ja 4 dienas nekas nav darīts (tā man nesen gadījās). Iepriekšējā nodarbībā no divām frāzēm “tas ir grūti” un “tas nav bīstami” izveidoju vienu, pajautājot pasniedzējai, kā ivritā ir “bet”. Šī ieraksta virsraksts tātad ir “Tas ir grūti, bet tas nav bīstami”! Pirmoreiz uzdrukāju kaut ko tik garu, turklāt pēc atmiņas. (Paldies Lasītājai par saiti uz virtuālo tastatūru!)

4.jūlijs, 2013

Starpniekvaloda

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , — macosvalodas @ 20:24

Angļu valodu un franču valodu esmu mācījusies pārsvarā “caur” latviešu valodu jeb saņemot skaidrojumus un nepazīstamos vārdus tulkojot latviski. Pašlaik, ja kaut kas spontāni jāiztulko no angļu valodas, man vieglāk to tulkot latviešu valodā, bet krievu valodā grūtāk. Šorīt domāju par senebreju valodu, kuru mācos, izmantojot franču valodu, – pirmā saikne, kas man veidojas ar senebreju vārdu, pirmais tulkojums, kas nāk prātā, ir franču!

24.jūnijs, 2013

Pie manis atnāca ivrits

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 17:13

To visu varētu pierakstīt brīnumainām sakritībām, bet tā tas, protams, nav. Ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir manas pļāpības rezultāts. Senebreju valodas mācīšanās process man sagādāja tik lielu prieku, ka nevarēju atturēties un pastāstīju par to dažiem kolēģiem un arī franču valodas kursa biedriem. Un tad kādu dienu franču valodas kursa biedrene, čehiete, kuru, izrādās, arī interesē ivrits, man pastāstīja, ka rudenī tiek organizēti ebreju valodas kursi. Iedeva man e-pasta adresi, tagad tikai jāpiesakās. Jābūt vismaz četriem gribētājiem, lai kurss notiktu. Senebreju valodas pasniedzējs gan skeptiski izteicās, ka ivritu labāk būtu mācīties kādus pāris gadus pēc tam, kad sākta senebreju valoda, bet piedāvāja arī aizdot Assimil hébreu grāmatiņu un ierakstus (jau saņēmu). Pirms pāris mēnešiem biju nopirkusi ivrita pamatu grāmatu “Hébreu pour les nuls” un noskaidrojusi, ka vietējā bibliotēkā ir pieejami divi mācību materiāli – viens franciski un otrs angliski. Esmu gatava! (Vai dieniņ, bet vai es tik daudz spēšu?)

23.maijs, 2013

Ikdienas atklājumi

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , , — macosvalodas @ 23:14

Šodien bija senebreju valodas nodarbība. Bijām tikai divi studenti – es un portugāļu kolēģis. Lasījām, mēģinājām pareizi izrunāt skaņas (īpaši grūti veicas ar ע), tulkojām un ik pa brīdim šo to apspriedām. Piemēram, קרא ļoti līdzinoties portugāļu rupjībai – pašu vārdu viņš gan negribēja teikt franciski, bet spilgti aprakstīja, ko tas nozīmē. Tagad es, protams, קרא atceros ļoti labi (“viņš sauca”). Savukārt kādā šīs pašas sarunas (par rupjībām) brīdī pasniedzējs pieminēja “prostitūtas” nosaukumu, taču atteicās tagad to atklāt, jo tas līdzinoties kādam sievietes vārdam latviešu valodā. Es, protams, pēc nodarbības iegūglēju un tagad zinu – זנה. Citā reizē tika apspriesta darbības vārda forma נָתָן (“viņš deva”). Tā ir pamatā vārdam Nātans, un no tās nāk arī Jonatans jeb Džonatans (“Dievs deva”). Savukārt es pati atklāju šādu lietu. Man ir “Ahava” zīmola krēms, taču līdz šim nebiju aizdomājusies par šī vārda iespējamo nozīmi. Pēdējā laikā arvien vairāk pievēršu uzmanību ebreju valodā rakstītam tekstam, un kādā blogā ieraudzīju אהבה‎ (“ahava”). Mans izbrīns bija ārkārtīgi liels, kad, sameklējusi tulkojumu, uzzināju, ka tas nozīmē “mīlestība”.

21.maijs, 2013

Senebreju valoda jeb Kā izvēlēties svešvalodu

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 13:16

Kāpēc cilvēks sāk apgūt kādu valodu? Manā gadījumā atbilde uz šo jautājumu satur nejaušības elementu – gandrīz tāpat kā nekad nezini, kurš cilvēks vai grāmata varētu iepatikties. Man ir svarīga patika vai “iemīlēšanās” (kaut domāju, ka varētu iemācīties valodu, ja tā būtu nepieciešama tikai un vienīgi praktiskām vajadzībām). Kādu laiku prātoju par ivrita apguvi, bet nejaušība (atrašanās noteiktā vietā un laikā) man piespēlēja iespēju mācīties senebreju valodu. Apsvēru šo domu pavisam īsu brīdi – es skaidri sapratu, ka gribu to mācīties. Pirmkārt, senebreju valodai ir diezgan cieša saistība ar ivritu – ja zina pirmo, tad otro varot iemācīties pavisam viegli (tas gan vēl jāpārbauda). Otrkārt, es labprāt uzzinātu vairāk par Bībeli. Treškārt, es vienmēr esmu gribējusi apgūt kādu valodu, kuras rakstība nav no kreisās uz labo pusi (ja rastos iespēja un būtu vairāk laika, droši vien varētu mācīties arī japāņu, ķīniešu vai arābu valodu). Ceturtkārt, senebreju valodā un ivritā ir (vienāds) ļoti skaists alfabēts un rakstība. Un, piektkārt, mācīšanās man sagādā milzīgu prieku.

2.aprīlis, 2012

Piecgadnieks mācās ceturto valodu

Filed under: Bērni un valodas — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 23:24

Man šķiet, nav slikti šādam gadu skaitam! Vakar pirms aizmigšanas mums bija šāda saruna. Meita jautāja, kā franciski ir “burkāns”, tad konstatēja – ā, līdzīgs angļu vārdam. Franču une lampe līdzinoties latviešu “lampai”, bet une girafe – krievu жираф. Tad viņa mani iztaujāja, kā franciski ir “aizkari”, “māja” (šie gan nelīdzinās zināmo valodu vārdiem) un citi vārdi. Nu jau trešo nedēļu no rītiem viņa mācās skoliņā, kur galvenā valoda ir angļu, un otro dienas pusi pavada pieskatītavā jeb bērnudārzā, kur runā tikai franciski. Mazliet, protams, uztraucos, vai nebūs par daudz un arī grūti – stresa dēļ, ka maz ko saprot. Tomēr pagaidām neiet slikti. Audzinātāja teica, ka nekādas papildu nodarbības nav vajadzīgas – iemācīšoties saprast un spēt kaut ko pateikt franciski pāris mēnešos.

15.marts, 2012

Kursi

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 22:12

Vakar sākās franču valodas kursi. Četras stundas reizi nedēļā, līmenis precīzi mans – lasu un saprotu, dzirdu un saprotu, gramatiku zinu, bet runāju ar kļūdām un minstinoties. Pārējie arī tādi paši. Pauzes laikā ar kafiju pienāku pie galdiņa, kur sēž mani kursu biedri, saku Bonjour! un sāku kaut ko runāt. Visi pieklust, apmulsuši skatās, kāds kaut ko atbild, tad saka:”Pirms tu atnāci, mēs runājām angliski.” Es tāpat turpināju runāt franciski; pajautāju arī, vai viņi ikdienā izmanto franču valodu. Izrādās, ka nē, neviens (mēs gan kopā bijām tikai pieci). Valstī, kurā visapkārt ir franču valoda! Un pauzē runāt angliski…

Older Posts »

WordPress.com blogs.