Mācos valodas

12.novembris, 2015

Atkal mazliet par ivritu

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , , , — macosvalodas @ 13:18

Te viens labs raksts par valodu mācīšanos un par to, ko nozīmē runāt kādā valodā: Timothy Doner “Why I taught myself 20 languages – and what I learned about myself in the process“. Mani tas iedvesmoja pievērsties jūtūbē pieejamā repa un hiphopa mūzikas izpētei ivritā. Iepazinos ar vairāku grupu daiļradi, un ir šis tas, ko es varētu klausīties. Raksts “atradās” īstajā laikā, jo kādu brīdi ivritam pārāk daudz nesanāca pievērsties – vairāk laika aizņēma franču valoda un dažādas citas lietas. Un šādos gadījumos “ieiet” atpakaļ valodā, kurā, šķiet, viss jau ir aizmirsies (parasti jau nav, bet sajūta ir šausmīga), palīdz impulss no ārpuses – dažreiz tas ir nejaušs, bet dažreiz (laikam visbiežāk) es mēģinu to sev radīt pati.

Līdz šim vienmēr esmu gribējusi iekļūt mācību grupās, kur līmenis ir nedaudz augstāks par manējo. Šogad ir otrādi – esmu “pazeminājusi” ivrita kursu līmeni, jo iepriekšējā grupā vairs netiku līdzi – domāju, daļēji tāpēc, ka abi mani kursabiedri regulāri dodas uz Izraēlu, regulāri mācās un atrod ebreju valodas praktizēšanas iespējas. Tomēr tieši man un tieši šoreiz (ar lielu laika trūkumu pēdējā laikā) šāda stratēģija ir vislabākā – jaunajā kursā atkārtoju to, ko esmu mācījusies iepriekš, un, protams, iemācos daudz jauna, bet relaksētākā veidā. Ir vieglāk, un tieši tas mudina pašai atkal ķerties pie ivrita katru dienu. Pārskatu savas kartītes, klausos mācību ierakstus, dziesmas jūtūbē, (retāk, bet tomēr) skatos filmas (nesen noskatījos “7 dienas” jeb “שבעה” – ļoti laba filma, varu ieteikt).

Lai skaists un darbīgs rudens!
Marina Maksimiliana Blumina “Es eju”
(מארינה מקסימיליאן בלומין – אני הולכת )

Advertisements

11.jūlijs, 2014

Kas kuram visgrūtākais

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 17:30

Iepazinos ar kādu grieķieti, kura prot daudzas valodas, ieskaitot krievu. Mēs kārtīgi izrunājāmies krieviski; viņa runā ļoti labi, gandrīz bez akcenta, un tikai reizēm pieļauj nelielas kļūdas. Esot sākusi mācīties krievu valodu pusaudža gados, kad viņai iepaticies kāds krievu sportists. Viņa gribēja iegūt sportista autogrāfu, bet sportists nav runājis nevienā valodā, izņemot krievu. Tā viņa sāka mācīties krievu valodu. Līdzīga motivācija viņai bija arī somu valodas mācībām. Kā bija ar citām, es nezinu. Jautāju, kura no tām valodām, ko viņa ir mācījusies, ir bijusi visgrūtākā. Mana grieķu paziņa teica, ka ivrits – viņa iesākusi to mācīties, bet apmēram pēc gada pametusi nodarbības, jo nav spējusi atcerēties vārdus un gramatiskās formas, tāpēc ka nav varējusi atrast nekādu saikni ar sev zināmajām valodām, viņai nav veidojušās asociācijas. Man tas šķita pārsteidzoši. Ebreju valoda, protams, nav viegla – katrā ziņā tā ļoti atšķiras no tām valodām, kuras es zinu. Tomēr man rodas visdažādākās asociācijas un vārdus un frāzes atcerēties nav pārāk grūti (tikai bieži jāatkārto un vēl jāpiefiksē, kā tieši raksta). Man interesantā kārtā ivrita vārdi diezgan bieži saistās ar krievu vārdiem. Piemēram, “(viņš) ceļo” ivritā ir נוסע [noseā], un tas man liek domāt par degunu, un ceļot var, piemēram, tajā virzienā, kur rāda deguns. “Sirds” ivritā ir לב [lev], un šis vārds man saistās ar Lauvassirdi. Savukārt תקוה [tikvā] ir “cerība” – atliek vien atrast saikni starp ķirbi un cerību.

8.jūlijs, 2014

Vasaras mācību plāns

Esmu iecerējusi jūlijā un augustā veltīt ivritam vismaz pusstundu dienā un katru dienu iemācīties vismaz 3 jaunus vārdus. Sāku to darīt jau sestdien. Pašlaik izmantoju “Manuel d’hébreu”, lasu, klausos dialogus, pildu uzdevumus. Plānoju atkārtot visu, kas iemācīts (vai daļēji iemācīts) kopš septembra. Pasniedzēja ieteica izveidot savu vārdnīcu, kurā ierakstīt līdz šim redzētos ivrita vārdus un frāzes ar tulkojumu; to beidzot vajadzētu izdarīt. Tas varētu būt arī labs atkārtošanas veids.

Ir arī franču valodas plāns. Noskatīties pēc iespējas daudz filmu franciski (sāku vakardien), izlasīt vairākas Fredas Vargasas grāmatas un pievērsties kulinārajai terminoloģijai. Kulinārā terminoloģija ir mana vājā vieta, t.i., šajā jautājumā derētu pilnveidoties. Tāpēc iegādājos divas pavārgrāmatas franciski un tās pamazām pētu. Nenāktu par sliktu iedziļināties dažās franču valodā rakstītās ēdienkartēs, kas pieejamas internetā. Nopirku jauno “Le Nouvel Observateur”, kas veltīts franču virtuvei. Vienvārdsakot – grasos nodarboties ar novērošanu kulinārijas jomā.

4.jūlijs, 2014

Mācību gada beigas

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , — macosvalodas @ 13:44

Šonedēļ bija pēdējā franču valodas nodarbība, kurā saņēmām eksāmena rezultātus (labi!) un spēlējām “Taboo” franču valodā (uz kartītes rakstīts vārds, kuru viens komandas dalībnieks skaidro otram, neizmantojot piecus citus vārdus, kuri rakstīti zemāk un kurus parasti lieto, skaidrojot pirmo vārdu; otrais dalībnieks mēģina uzminēt skaidroto vārdu). Bija arī lielisks pasākums kopā ar tiem, kas šeit mācās ivritu (izgājām nelielā pastaigā pa pilsētu un pēc tam kopā ēdām vakariņas). Iepazinos ar vairākiem cilvēkiem, kas mācās ivritu tikai aiz mīlestības pret šo valodu. Šodien jau otro dienu prātā viens ivrita vārds, kura nozīmi neatceros. Paskatījos vārdnīcā – למשל – ‘piemēram’. Piemēram, brīnišķīga piektdiena (jeb sestā diena) – יום שישי יפה.

26.aprīlis, 2014

Par dažiem ivrita mācību materiāliem

Filed under: Mācīšanās veidi — Birkas:, , , — macosvalodas @ 14:55

Esmu savākusi vairākus ivrita mācību materiālus, un šonedēļ pamatīgāk un sistemātiskāk iepazinos ar to ievadiem un pirmajām nodaļām. Materiāli ir šādi: “Colloquial Hebrew” (pamata valoda – angļu), “Manuel d’hébreu”, “Hébreu sans peine” (pamata valoda – franču), “Hébreu pour les nuls” (angļu valodā “Hebrew for dummies”; man pieejams franču valodā). Visi šie materiāli sastāv no grāmatas un viena vai vairākiem diskiem.

“Colloquial Hebrew” (Z. Lyttleton and T. Wang, London: Routledge, 2009) metode ir izstrādāta īstā britu stilā (par stilu gan spriežu pēc franču valodas mācību materiāla, no kura kaut kad sen mācījos; metode bija līdzīga un manām vajadzībām ļoti piemērota). Autori sāk ar pavisam vienkāršām lietām, jau pirmajās nodaļās ir vairāki dialogi, un ierakstos jau no sākuma tiek piedāvāti uzdevumi, kurus var veikt bez mācību grāmatas – tikai klausoties un, piemēram, atbildot uz jautājumiem vai papildinot dialogu. Ievadā paskaidrots, ka sākumā var lasīt mācību grāmatu un klausīties ierakstus, bet vēlāk vajadzētu pietikt tikai ar ierakstiem (materiāls vairāk orientēts uz prasmi sarunāties ivritā). Dialogi jau pašā sākumā ir ierunāti diezgan ātrā tempā, laikam lai pieradinātu ivrita apguvēju pie sarunu ātruma Izraēlā. Ebreju valoda tiek raksturota šādi: “Ivrits ir loģiska, eleganta un viegli apgūstama valoda”, un, izmantojot angļu valodu, asprātīgā veidā ir paskaidrots, kā šī valoda izpaužas praksē: “I’m cnfsd alrdy; pls cn I lrn Frnch instd?”. Autori jau pašā sākumā izvairās no patskaņu zīmju lietošanas (izņemot dažus gadījumus), kas iesācējam, iespējams, varētu nedaudz apgrūtināt mācīšanos.

“Manuel d’hébreu” (S. Barzilaï un M. Hadas-Lebel; Paris: L’Asiathèque, 2013) ir vienīgā no četrām šeit aplūkotajām grāmatām, kura lasāma izraēliešiem ierastā veidā – no kreisās uz labo pusi. Tāpat kā “Colloquial Hebrew”, arī šajā grāmatā mazliet pastāstīts par ivrita vēsturi – par to, ka senebreju valoda nav bijusi runāta valoda aptuveni kopš 200. gada, tad ilgu laiku pastāvējusi tikai rakstu valodas formā un izmantota reliģijas vajadzībām, savukārt 19. gadsimta otrajā pusē atdzimusi E. Ben-Jehudas pūliņu dēļ. Taču tieši no “Manuel d’hébreu” uzzinu, ka 1904. gadā sāka darboties Ivrita valodas komiteja, kas ierosināja saglabāt senebreju valodā pastāvējušo izrunas atšķirību starp burtiem alef un ayn, het un khaf, kaf un qof, tet un tav, bet atšķirīgā izruna mūsdienu valodā nav ieviesusies. Šajā mācību materiālā katra nodaļa sākas ar dialogu vai nelielu tekstiņu, kuru var noklausīties arī diskā, tad seko uzdevumi, kas ir tikai grāmatā (it kā viegli, bet ļoti palīdz trenēt rakstītprasmi). Klausāmie tekstiņi un dialogi tiek runāti ļoti skaidri un diezgan lēni. Patskaņu zīmes rakstītajā tekstā tiek lietotas, pirmo reizi iepazīstinot ar vārdu; kad vārds parādās tekstā nākamreiz, tas tiek rakstīts bez patskaņu zīmēm.

“Hébreu sans peine” (S. Jacquet-Svironi un R. Jacquet; Chennevières-sur-Marne: Assimil, 2010) pieeja ir ļoti pakāpeniska – katrā nodaļā ir mazs dialogs, kuram seko rūpīga analīze: pamazām notiek iepazīstināšana ar burtiem, gramatiku, kultūru un valodas vēsturi. Pirmajām nodaļām dialogi diskā ir ierunāti divreiz – sākumā lēni, tad parastas sarunas ātrumā (sākumā gan arī tas, manuprāt, ir diezgan lēns). Materiāls ir labi sakārtots, vispusīgs, temps nav pārāk ātrs. Ievadā ebreju valodas gramatika raksturota kā vienkāršāka un “strukturētāka” nekā franču. Pieminēts, ka darbības vārdiem ir tikai trīs laiki: tagadne, pagātne un nākotne. “Assimil” metode balstās uz regularitāti un pakāpenisku virzīšanos uz priekšu. Ieteikts katru dienu šim materiālam veltīt pusstundu (ja nav tik daudz laika, tad mazāk, bet noteikti katru dienu). Grāmatā šad tad tiek tīri jauki pajokots – piemēram, ebreju burtu un skaitļu slēpto nozīmju meklēšana esot nacionālais sports. Patskaņu zīmes tiek lietotas pamattekstā, bet ne uzdevumos. Sākumā uzdevumi ir divu veidu: vai nu jātulko no ivrita savā valodā, vai jāievieto frāzēs trūkstošie burti (šādu uzdevumu veidu līdz šim neesmu sastapusi – ļoti labi palīdz atcerēties, kurš burts jāizmanto, ja, pēc izrunas spriežot, ir divi varianti).

“Hébreu pour les nuls” (J. S. Jacobs un S. Jacquet-Svironi; Paris: Éditions First-Gründ, 2010; tulkots no angļu valodas, izdots “for dummies” sērijā) mērķauditorija raksturota kā tāda, kas nevēlas iekalt garus vārdu sarakstus vai visu gramatikas likumu kopumu. Tomēr grāmatas pirmās nodaļas rada priekšstatu, ka tieši šāda metode tiks izmantota – divās pirmajās nodaļās tiek izklāstīts tāds kā gramatikas pamatu apkopojums un piedāvāti vairāki diezgan gari vārdu saraksti. Pirmais saraksts, ko var aplūkot, ir skaitļi no 1 līdz 10 vīriešu un sieviešu dzimtē, nākamie saraksti – visi pārējie skaitļi un skaitīšanas sistēmas skaidrojums. Tikai pēc tam seko iepazīstināšana ar alfabētu un patskaņu zīmēm. Turklāt pat ar manām niecīgajām zināšanām ir redzams, ka daži saraksti ir pilnīgi nederīgi (piemēram, tā saucamo garo patskaņu sarakstā ir tikai to nosaukumi, pašas patskaņu zīmes nav iekļautas!). Patskaņu zīmes grāmatas tekstā vispār netiek izmantotas. Skaidrojumi nereti ir tādi, ka bez iepriekšējām zināšanām tos saprast nav iespējams (kaut materiāls it kā domāts pilnīgiem iesācējiem). Dialogi, kas ierakstīti arī diskā, sākas 3. nodaļā, un tie jau sākumā šķiet diezgan sarežģīti. Vietām grāmatā ir iekļauta diezgan interesanta informācija par Izraēlas kultūru, taču tad, kad viss pārējais lasītāju jau aizkaitinājis, tas ir vājš mierinājums (to varbūt var izlasīt atsevišķi). Vienvārdsakot – šo mācību materiālu es neizmantošu.

27.novembris, 2013

Oktobris un novembris

Oktobrī man bija mazliet vairāk laika nekā parasti, tāpēc nolēmu sevi disciplinēt un katru dienu darīt kaut ko franču valodas vai ivrita labā. Izveidoju tabulu, kurā pierakstīju, cik laika un kam esmu veltījusi. Lūk, rezultāti. Gandrīz katru dienu tas man ir izdevies (ja dažas dienas nav bijis darīts kaut kas ivritā, tad ar uzviju ir darīts franču valodā). Pavisam nobumbulētas (t. i., nekas nav darīts nevienā no valodām) tikai 5 dienas. “Darīšanā” ieskaitu arī piecas dienas Marseļā, kad, protams, komunicēju tikai franču valodā. Lai statistikas pārskats būtu pilnīgs, pieminēšu, ka oktobrī kopumā ivritam un senebreju valodai tika veltītas 16 dienas (pirms skaitīju, šķita, ka vairāk…). Ieskaitu arī dienas, kad biju kursos. Franču valodai veltīju vairāk – 20 dienas. Izlasīju vienu Fredas Vargasas grāmatu un noskatījos vienu franču filmu.

Turpretī novembrī man bija ļoti maz laika mācībām; biju priecīga, ja varēju aiziet uz kursiem un izpildīt mājasdarbus. Lai sevi neapbēdinātu, nekādas tabulas neveidoju un padarīto nepierakstīju. Ivritā ir izpildīti visi mājasdarbi, bet franču valodā ir daži parādi. Toties šomēnes arī paguvu noskatīties vienu franču filmu (“Buffet froid”). Šodienas nodarbībā pabeidzām mācīties alfabētu – aplūkojām pēdējo burtu ת. Var svinēt mazus svētkus! Tagad tikai sāksies pats grūtākais. Tomēr, mācoties burtus, esmu “neviļus” paguvusi apgūt arī šo to citu: varu pajautāt gan sievietei, gan vīrietim “kā tev iet?” (jautājums nedaudz atšķiras atkarībā no dzimtes), zinu, kā ivritā ir “laiks”, “lūdzu”, “paldies”, “tieši tā”, “uz veselību!” Varu sasveicināties un atsveicināties. Un varu sev pateikt “lēnām, lēnām”: לְאַט לְאַט.

25.Oktobris, 2013

זה מסובך אבל זה לא מסוכן

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 23:04

Ivrita kursos turpinām apgūt burtus (tikām līdz 15. alfabēta burtam ס), un, kad ir laiks, es pārrakstu vārdus, kas mums tiek piedāvāti kā piemēri zināmo burtu lietojumam. Pašlaik tādu jau ir diezgan daudz, kaut arī izskatīts ir tikai mazliet vairāk par pusi no alfabēta. Ja pārrakstu vismaz pāris vārdu katru dienu, tad kursos pasniedzējas diktētos vārdus uzrakstīt uz tāfeles ir daudz vieglāk nekā tad, ja 4 dienas nekas nav darīts (tā man nesen gadījās). Iepriekšējā nodarbībā no divām frāzēm “tas ir grūti” un “tas nav bīstami” izveidoju vienu, pajautājot pasniedzējai, kā ivritā ir “bet”. Šī ieraksta virsraksts tātad ir “Tas ir grūti, bet tas nav bīstami”! Pirmoreiz uzdrukāju kaut ko tik garu, turklāt pēc atmiņas. (Paldies Lasītājai par saiti uz virtuālo tastatūru!)

18.Septembris, 2013

Laimīgu jauno ivrita mācību gadu!

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , — macosvalodas @ 17:25

Šodienas priecīgākais notikums – sākās ivrita kursi. Pusotru stundu mācījāmies pirmos trīs alfabēta burtus (א , ב , ג) un patskaņu zīmes. Saņēmām pirmo sarakstu ar svarīgākajiem vārdiem, un no trīs alfabēta burtiem un patskaņu zīmēm darināti vārdi tika piedāvāti lasīšanai. Man šķita viegli – taču tikai tāpēc, ka alfabēts apgūts jau iepriekš un ivritā senebreju valodas patskaņu zīmju sistēma ir vienkāršota. Grupā esam četri cilvēki – diezgan maz; ceru, ka visi gribēs mācīties ilgi un pamatīgi. Tiek uzdoti mājasdarbi – tas ir labi, jo bez tiem ar vienu nodarbību nedēļā varētu būt par maz. Un vēl, tā kā septembris ir daudzu ebreju svetku mēnesis, mums iedeva īsus aprakstus (pašlaik gan en français) par Roš hašana (jaunā gada svinībām, kas šogad sākās 4. septembrī), Jom kippur (Lielās piedošanas dienu), Sukkot (Būdiņu svētkiem) un Simhat tora (Toras svētkiem).

No senebreju valodas pasniedzēja šodien paņēmu izdrukātu kādas Bībeles nodaļas tekstu, kuru sāksim lasīt tikai oktobra sākumā, bet līdz tam var papētīt. Trīs teksta lappuses izskatās neaprakstāmi skaisti – gan burtu rindas, gan ar krāsainu tinti uzdrukātās uzsvara, paužu un citas zīmes.

24.jūnijs, 2013

Pie manis atnāca ivrits

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 17:13

To visu varētu pierakstīt brīnumainām sakritībām, bet tā tas, protams, nav. Ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir manas pļāpības rezultāts. Senebreju valodas mācīšanās process man sagādāja tik lielu prieku, ka nevarēju atturēties un pastāstīju par to dažiem kolēģiem un arī franču valodas kursa biedriem. Un tad kādu dienu franču valodas kursa biedrene, čehiete, kuru, izrādās, arī interesē ivrits, man pastāstīja, ka rudenī tiek organizēti ebreju valodas kursi. Iedeva man e-pasta adresi, tagad tikai jāpiesakās. Jābūt vismaz četriem gribētājiem, lai kurss notiktu. Senebreju valodas pasniedzējs gan skeptiski izteicās, ka ivritu labāk būtu mācīties kādus pāris gadus pēc tam, kad sākta senebreju valoda, bet piedāvāja arī aizdot Assimil hébreu grāmatiņu un ierakstus (jau saņēmu). Pirms pāris mēnešiem biju nopirkusi ivrita pamatu grāmatu “Hébreu pour les nuls” un noskaidrojusi, ka vietējā bibliotēkā ir pieejami divi mācību materiāli – viens franciski un otrs angliski. Esmu gatava! (Vai dieniņ, bet vai es tik daudz spēšu?)

27.maijs, 2013

Kartīšu metode reabilitēta!

Filed under: Mācīšanās veidi — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 09:09

Līdz šim kartīšu metodi esmu izmantojusi diezgan maz, un, pat ja esmu, neesmu spējusi to darīt ilgstoši. Tagad gan man tā ļoti noder. Izmantojot pamatā šo metodi, iemācījos ebreju valodas alfabētu. Izdrukāju kartītes: viena pusē ebreju burts, bet otrā – tā izruna, tulkojums (katra burta nosaukumam ir arī vārda nozīme) un attiecīgā burta apzīmētais skaitlis (katram burtam ir skaitļa nozīme). Ieliku kartītes aploksnē un nēsāju līdzi. Centos vismaz ik pārdienu izvilkt kartītes no aploksnes un pārskatīt. Sākumā bija tā: ja kādu nedeļu nebiju skatījusies uz burtiem, tad pāris noteikti bija jau aizmirsušies. Vienlaikus, tomēr retāk lasīju arī vārdus, kas uzdrukāti bija iedoti lasīšanai mājās. Tagad alfabētu, protams, jau esmu apguvusi un vārdus spēju izlasīt ganrīz bez grūtībām (jo īpaši, ja pievienotas patskaņu zīmes). Vienā no pēdējām senebreju valodas nodarbībām pasniedzējs izmantoja šādu kartīšu metodes paveidu. Uz lapas labajā pusē bija ebreju vārdi un teikumi, kreisajā pusē franču tulkojums. Sākumā mums lika izlasīt trīs frāzes vai teikumus, tad aizsegt tās ar roku, un, skatoties uz franču tulkojumu, tās atkārtot. Šis tas ir ļoti labi palicis atmiņā!

Older Posts »

Create a free website or blog at WordPress.com.