Mācos valodas

8.jūlijs, 2014

Vasaras mācību plāns

Esmu iecerējusi jūlijā un augustā veltīt ivritam vismaz pusstundu dienā un katru dienu iemācīties vismaz 3 jaunus vārdus. Sāku to darīt jau sestdien. Pašlaik izmantoju “Manuel d’hébreu”, lasu, klausos dialogus, pildu uzdevumus. Plānoju atkārtot visu, kas iemācīts (vai daļēji iemācīts) kopš septembra. Pasniedzēja ieteica izveidot savu vārdnīcu, kurā ierakstīt līdz šim redzētos ivrita vārdus un frāzes ar tulkojumu; to beidzot vajadzētu izdarīt. Tas varētu būt arī labs atkārtošanas veids.

Ir arī franču valodas plāns. Noskatīties pēc iespējas daudz filmu franciski (sāku vakardien), izlasīt vairākas Fredas Vargasas grāmatas un pievērsties kulinārajai terminoloģijai. Kulinārā terminoloģija ir mana vājā vieta, t.i., šajā jautājumā derētu pilnveidoties. Tāpēc iegādājos divas pavārgrāmatas franciski un tās pamazām pētu. Nenāktu par sliktu iedziļināties dažās franču valodā rakstītās ēdienkartēs, kas pieejamas internetā. Nopirku jauno “Le Nouvel Observateur”, kas veltīts franču virtuvei. Vienvārdsakot – grasos nodarboties ar novērošanu kulinārijas jomā.

Advertisements

26.aprīlis, 2014

Par dažiem ivrita mācību materiāliem

Filed under: Mācīšanās veidi — Birkas:, , , — macosvalodas @ 14:55

Esmu savākusi vairākus ivrita mācību materiālus, un šonedēļ pamatīgāk un sistemātiskāk iepazinos ar to ievadiem un pirmajām nodaļām. Materiāli ir šādi: “Colloquial Hebrew” (pamata valoda – angļu), “Manuel d’hébreu”, “Hébreu sans peine” (pamata valoda – franču), “Hébreu pour les nuls” (angļu valodā “Hebrew for dummies”; man pieejams franču valodā). Visi šie materiāli sastāv no grāmatas un viena vai vairākiem diskiem.

“Colloquial Hebrew” (Z. Lyttleton and T. Wang, London: Routledge, 2009) metode ir izstrādāta īstā britu stilā (par stilu gan spriežu pēc franču valodas mācību materiāla, no kura kaut kad sen mācījos; metode bija līdzīga un manām vajadzībām ļoti piemērota). Autori sāk ar pavisam vienkāršām lietām, jau pirmajās nodaļās ir vairāki dialogi, un ierakstos jau no sākuma tiek piedāvāti uzdevumi, kurus var veikt bez mācību grāmatas – tikai klausoties un, piemēram, atbildot uz jautājumiem vai papildinot dialogu. Ievadā paskaidrots, ka sākumā var lasīt mācību grāmatu un klausīties ierakstus, bet vēlāk vajadzētu pietikt tikai ar ierakstiem (materiāls vairāk orientēts uz prasmi sarunāties ivritā). Dialogi jau pašā sākumā ir ierunāti diezgan ātrā tempā, laikam lai pieradinātu ivrita apguvēju pie sarunu ātruma Izraēlā. Ebreju valoda tiek raksturota šādi: “Ivrits ir loģiska, eleganta un viegli apgūstama valoda”, un, izmantojot angļu valodu, asprātīgā veidā ir paskaidrots, kā šī valoda izpaužas praksē: “I’m cnfsd alrdy; pls cn I lrn Frnch instd?”. Autori jau pašā sākumā izvairās no patskaņu zīmju lietošanas (izņemot dažus gadījumus), kas iesācējam, iespējams, varētu nedaudz apgrūtināt mācīšanos.

“Manuel d’hébreu” (S. Barzilaï un M. Hadas-Lebel; Paris: L’Asiathèque, 2013) ir vienīgā no četrām šeit aplūkotajām grāmatām, kura lasāma izraēliešiem ierastā veidā – no kreisās uz labo pusi. Tāpat kā “Colloquial Hebrew”, arī šajā grāmatā mazliet pastāstīts par ivrita vēsturi – par to, ka senebreju valoda nav bijusi runāta valoda aptuveni kopš 200. gada, tad ilgu laiku pastāvējusi tikai rakstu valodas formā un izmantota reliģijas vajadzībām, savukārt 19. gadsimta otrajā pusē atdzimusi E. Ben-Jehudas pūliņu dēļ. Taču tieši no “Manuel d’hébreu” uzzinu, ka 1904. gadā sāka darboties Ivrita valodas komiteja, kas ierosināja saglabāt senebreju valodā pastāvējušo izrunas atšķirību starp burtiem alef un ayn, het un khaf, kaf un qof, tet un tav, bet atšķirīgā izruna mūsdienu valodā nav ieviesusies. Šajā mācību materiālā katra nodaļa sākas ar dialogu vai nelielu tekstiņu, kuru var noklausīties arī diskā, tad seko uzdevumi, kas ir tikai grāmatā (it kā viegli, bet ļoti palīdz trenēt rakstītprasmi). Klausāmie tekstiņi un dialogi tiek runāti ļoti skaidri un diezgan lēni. Patskaņu zīmes rakstītajā tekstā tiek lietotas, pirmo reizi iepazīstinot ar vārdu; kad vārds parādās tekstā nākamreiz, tas tiek rakstīts bez patskaņu zīmēm.

“Hébreu sans peine” (S. Jacquet-Svironi un R. Jacquet; Chennevières-sur-Marne: Assimil, 2010) pieeja ir ļoti pakāpeniska – katrā nodaļā ir mazs dialogs, kuram seko rūpīga analīze: pamazām notiek iepazīstināšana ar burtiem, gramatiku, kultūru un valodas vēsturi. Pirmajām nodaļām dialogi diskā ir ierunāti divreiz – sākumā lēni, tad parastas sarunas ātrumā (sākumā gan arī tas, manuprāt, ir diezgan lēns). Materiāls ir labi sakārtots, vispusīgs, temps nav pārāk ātrs. Ievadā ebreju valodas gramatika raksturota kā vienkāršāka un “strukturētāka” nekā franču. Pieminēts, ka darbības vārdiem ir tikai trīs laiki: tagadne, pagātne un nākotne. “Assimil” metode balstās uz regularitāti un pakāpenisku virzīšanos uz priekšu. Ieteikts katru dienu šim materiālam veltīt pusstundu (ja nav tik daudz laika, tad mazāk, bet noteikti katru dienu). Grāmatā šad tad tiek tīri jauki pajokots – piemēram, ebreju burtu un skaitļu slēpto nozīmju meklēšana esot nacionālais sports. Patskaņu zīmes tiek lietotas pamattekstā, bet ne uzdevumos. Sākumā uzdevumi ir divu veidu: vai nu jātulko no ivrita savā valodā, vai jāievieto frāzēs trūkstošie burti (šādu uzdevumu veidu līdz šim neesmu sastapusi – ļoti labi palīdz atcerēties, kurš burts jāizmanto, ja, pēc izrunas spriežot, ir divi varianti).

“Hébreu pour les nuls” (J. S. Jacobs un S. Jacquet-Svironi; Paris: Éditions First-Gründ, 2010; tulkots no angļu valodas, izdots “for dummies” sērijā) mērķauditorija raksturota kā tāda, kas nevēlas iekalt garus vārdu sarakstus vai visu gramatikas likumu kopumu. Tomēr grāmatas pirmās nodaļas rada priekšstatu, ka tieši šāda metode tiks izmantota – divās pirmajās nodaļās tiek izklāstīts tāds kā gramatikas pamatu apkopojums un piedāvāti vairāki diezgan gari vārdu saraksti. Pirmais saraksts, ko var aplūkot, ir skaitļi no 1 līdz 10 vīriešu un sieviešu dzimtē, nākamie saraksti – visi pārējie skaitļi un skaitīšanas sistēmas skaidrojums. Tikai pēc tam seko iepazīstināšana ar alfabētu un patskaņu zīmēm. Turklāt pat ar manām niecīgajām zināšanām ir redzams, ka daži saraksti ir pilnīgi nederīgi (piemēram, tā saucamo garo patskaņu sarakstā ir tikai to nosaukumi, pašas patskaņu zīmes nav iekļautas!). Patskaņu zīmes grāmatas tekstā vispār netiek izmantotas. Skaidrojumi nereti ir tādi, ka bez iepriekšējām zināšanām tos saprast nav iespējams (kaut materiāls it kā domāts pilnīgiem iesācējiem). Dialogi, kas ierakstīti arī diskā, sākas 3. nodaļā, un tie jau sākumā šķiet diezgan sarežģīti. Vietām grāmatā ir iekļauta diezgan interesanta informācija par Izraēlas kultūru, taču tad, kad viss pārējais lasītāju jau aizkaitinājis, tas ir vājš mierinājums (to varbūt var izlasīt atsevišķi). Vienvārdsakot – šo mācību materiālu es neizmantošu.

27.novembris, 2013

Oktobris un novembris

Oktobrī man bija mazliet vairāk laika nekā parasti, tāpēc nolēmu sevi disciplinēt un katru dienu darīt kaut ko franču valodas vai ivrita labā. Izveidoju tabulu, kurā pierakstīju, cik laika un kam esmu veltījusi. Lūk, rezultāti. Gandrīz katru dienu tas man ir izdevies (ja dažas dienas nav bijis darīts kaut kas ivritā, tad ar uzviju ir darīts franču valodā). Pavisam nobumbulētas (t. i., nekas nav darīts nevienā no valodām) tikai 5 dienas. “Darīšanā” ieskaitu arī piecas dienas Marseļā, kad, protams, komunicēju tikai franču valodā. Lai statistikas pārskats būtu pilnīgs, pieminēšu, ka oktobrī kopumā ivritam un senebreju valodai tika veltītas 16 dienas (pirms skaitīju, šķita, ka vairāk…). Ieskaitu arī dienas, kad biju kursos. Franču valodai veltīju vairāk – 20 dienas. Izlasīju vienu Fredas Vargasas grāmatu un noskatījos vienu franču filmu.

Turpretī novembrī man bija ļoti maz laika mācībām; biju priecīga, ja varēju aiziet uz kursiem un izpildīt mājasdarbus. Lai sevi neapbēdinātu, nekādas tabulas neveidoju un padarīto nepierakstīju. Ivritā ir izpildīti visi mājasdarbi, bet franču valodā ir daži parādi. Toties šomēnes arī paguvu noskatīties vienu franču filmu (“Buffet froid”). Šodienas nodarbībā pabeidzām mācīties alfabētu – aplūkojām pēdējo burtu ת. Var svinēt mazus svētkus! Tagad tikai sāksies pats grūtākais. Tomēr, mācoties burtus, esmu “neviļus” paguvusi apgūt arī šo to citu: varu pajautāt gan sievietei, gan vīrietim “kā tev iet?” (jautājums nedaudz atšķiras atkarībā no dzimtes), zinu, kā ivritā ir “laiks”, “lūdzu”, “paldies”, “tieši tā”, “uz veselību!” Varu sasveicināties un atsveicināties. Un varu sev pateikt “lēnām, lēnām”: לְאַט לְאַט.

4.augusts, 2013

Mācības vasarā

…šogad nemaz tik labi neiet. Jūnija beigās izveidoju sev nelielu tabulu, kurā pierakstīt, kad kaut ko daru senebreju vai franču valodas labā. Par franču valodu vairs statistika nesanāk, jo gandrīz katru dienu tajā kaut ko izlasu vai drusku parunāju, bet tādām pamatīgākām mācībām, piemēram, gramatikas padziļinātai izpētei, vasarā nudien nav laika. Savukārt senebreju valodai kopš tabulas ieviešanas esmu pievērsusies aptuveni reizi sešās dienās, sākot no 10 minūtēm līdz stundai. Maz! Atpazīt burtus un izlasīt rakstīto gan, par laimi, vēl spēju.

Vakar vakarā lasīju “The Cambridge Introduction to Biblical Hebrew” (autors: Brian L. Webster, grāmatu izdevusi Cambridge University Press 2009. gadā). Interesanti, ka šajā grāmatā ir dažas atšķirības, salīdzinot ar to, kas un kā mums mācīts nodarbībās. Turklāt izmantots arī cits skatpunkts – piemēram, gan skaidrojumos, gan piemēros veikti salīdzinājumi ar angļu valodu. Man gan bieži vien vairāk gribas salīdzināt ar krievu valodu: vai nav fantastisks vārds חכמה [hokhmā], gluži kā hohma? Tas nozīmē “gudrība”. Vai הראש [hārōš] – “gads”? Tāpat kā krievu valodā tiek teikts “es ceļotāja”, nevis “es esmu ceļotāja”.

Tagad man droši vien būs vairāki mīļākie vārdi senebreju valodā vai ivritā. Līdz šim man īpaši patika viens: לילה [lailā], kas nozīmē “nakts”. Izrādās, tas šķiet viens no skaistākajiem ivritā arī izraēliešu rakstniekam Amosam Ozam (sk. jūlija “Rīgas Laiku”, kurā publicēta intervija ar Ozu).

24.jūnijs, 2013

Pie manis atnāca ivrits

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 17:13

To visu varētu pierakstīt brīnumainām sakritībām, bet tā tas, protams, nav. Ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir manas pļāpības rezultāts. Senebreju valodas mācīšanās process man sagādāja tik lielu prieku, ka nevarēju atturēties un pastāstīju par to dažiem kolēģiem un arī franču valodas kursa biedriem. Un tad kādu dienu franču valodas kursa biedrene, čehiete, kuru, izrādās, arī interesē ivrits, man pastāstīja, ka rudenī tiek organizēti ebreju valodas kursi. Iedeva man e-pasta adresi, tagad tikai jāpiesakās. Jābūt vismaz četriem gribētājiem, lai kurss notiktu. Senebreju valodas pasniedzējs gan skeptiski izteicās, ka ivritu labāk būtu mācīties kādus pāris gadus pēc tam, kad sākta senebreju valoda, bet piedāvāja arī aizdot Assimil hébreu grāmatiņu un ierakstus (jau saņēmu). Pirms pāris mēnešiem biju nopirkusi ivrita pamatu grāmatu “Hébreu pour les nuls” un noskaidrojusi, ka vietējā bibliotēkā ir pieejami divi mācību materiāli – viens franciski un otrs angliski. Esmu gatava! (Vai dieniņ, bet vai es tik daudz spēšu?)

27.maijs, 2013

Kartīšu metode reabilitēta!

Filed under: Mācīšanās veidi — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 09:09

Līdz šim kartīšu metodi esmu izmantojusi diezgan maz, un, pat ja esmu, neesmu spējusi to darīt ilgstoši. Tagad gan man tā ļoti noder. Izmantojot pamatā šo metodi, iemācījos ebreju valodas alfabētu. Izdrukāju kartītes: viena pusē ebreju burts, bet otrā – tā izruna, tulkojums (katra burta nosaukumam ir arī vārda nozīme) un attiecīgā burta apzīmētais skaitlis (katram burtam ir skaitļa nozīme). Ieliku kartītes aploksnē un nēsāju līdzi. Centos vismaz ik pārdienu izvilkt kartītes no aploksnes un pārskatīt. Sākumā bija tā: ja kādu nedeļu nebiju skatījusies uz burtiem, tad pāris noteikti bija jau aizmirsušies. Vienlaikus, tomēr retāk lasīju arī vārdus, kas uzdrukāti bija iedoti lasīšanai mājās. Tagad alfabētu, protams, jau esmu apguvusi un vārdus spēju izlasīt ganrīz bez grūtībām (jo īpaši, ja pievienotas patskaņu zīmes). Vienā no pēdējām senebreju valodas nodarbībām pasniedzējs izmantoja šādu kartīšu metodes paveidu. Uz lapas labajā pusē bija ebreju vārdi un teikumi, kreisajā pusē franču tulkojums. Sākumā mums lika izlasīt trīs frāzes vai teikumus, tad aizsegt tās ar roku, un, skatoties uz franču tulkojumu, tās atkārtot. Šis tas ir ļoti labi palicis atmiņā!

23.maijs, 2013

Ikdienas atklājumi

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , , — macosvalodas @ 23:14

Šodien bija senebreju valodas nodarbība. Bijām tikai divi studenti – es un portugāļu kolēģis. Lasījām, mēģinājām pareizi izrunāt skaņas (īpaši grūti veicas ar ע), tulkojām un ik pa brīdim šo to apspriedām. Piemēram, קרא ļoti līdzinoties portugāļu rupjībai – pašu vārdu viņš gan negribēja teikt franciski, bet spilgti aprakstīja, ko tas nozīmē. Tagad es, protams, קרא atceros ļoti labi (“viņš sauca”). Savukārt kādā šīs pašas sarunas (par rupjībām) brīdī pasniedzējs pieminēja “prostitūtas” nosaukumu, taču atteicās tagad to atklāt, jo tas līdzinoties kādam sievietes vārdam latviešu valodā. Es, protams, pēc nodarbības iegūglēju un tagad zinu – זנה. Citā reizē tika apspriesta darbības vārda forma נָתָן (“viņš deva”). Tā ir pamatā vārdam Nātans, un no tās nāk arī Jonatans jeb Džonatans (“Dievs deva”). Savukārt es pati atklāju šādu lietu. Man ir “Ahava” zīmola krēms, taču līdz šim nebiju aizdomājusies par šī vārda iespējamo nozīmi. Pēdējā laikā arvien vairāk pievēršu uzmanību ebreju valodā rakstītam tekstam, un kādā blogā ieraudzīju אהבה‎ (“ahava”). Mans izbrīns bija ārkārtīgi liels, kad, sameklējusi tulkojumu, uzzināju, ka tas nozīmē “mīlestība”.

21.janvāris, 2013

¿Qué hora es?

Šis ir Lasītājas viesraksts. Viņa pašlaik ar lielu sparu apgūst spāņu valodu un piekrita dalīties mācīšanās pieredzē.

Man nav nekādu īpašu dotību uz svešvalodām, un patiesībā latviešu valoda ir vienīgā, ko es puslīdz labi protu. Tomēr ar valodām ir līdzīgi kā ar svaru – vienmēr ir lieki trīs kilogrami, toties kādu trīs valodu allaž pietrūkst. Jau ilgus gadus man ir pietrūcis spāņu valodas. Pa šo laiku mājās ir uzradusies viena otra grāmata, ko gribu izlasīt (kriminālromāns, kurā nogalina tulkotājus!), ir vārdnīcas un pat kāda mācību grāmata, taču, kā apliecināja mēģinājumi saprast, kas īsti pieminētajā krimiķī rakstīts, ar to visu ir par maz. Es iemācījos tikai vārdu pisapapeles, kas nozīmē pavisam nevainīgu vēstuļpresi, vēl dažus vārdus un akcentēšanas likumus. Varbūt ir cilvēki, kas var iemācīties valodu paši saviem spēkiem vien, bet man tas līdz šim vēl nav izdevies.

Tāpēc septembrī sāku mācīties kārtīgi: ar regulārām nodarbībām, pasniedzēju no Madrides, grupasbiedriem, mājasdarbiem un, kā izrādās, pat atzīmēm. Kaut arī biju nedaudz nobažījusies, ka neko neatcerēšos un runāt arī nemūžam neiemācīšos, izrādījās, ka es tomēr māku mācīties, spēju atcerēties, varu pavaicāt, cik ir pulkstenis, un, pēc nepilniem pieciem mēnešiem kursos, pārlapojot grāmatas pirmo nodaļu, jau saprotu, ka vēstītājs aizlido uz tulkotāju kongresu. Protams, visa sarežģītākā gramatika (20 lpp. nekārtno verbu vien) man vēl priekšā, taču nu jau es ticu, ka reiz varēšu lasīt arī spāniski, lai gan tā nav nemaz tik viegla valoda, kā varētu šķist.

Pats galvenais – man vēl joprojām patīk mācīties un patīk spāņu valoda. Man ir ļoti paveicies ar pasniedzēju, kas jau labu laiku gandrīz vairs nerunā un nesaprot nevienā citā valodā, kā vien spāniski (pirmajās nodarbībās tā nebija), un grupasbiedriem. Starp citu, ir labi mācīties kopā ar citiem cilvēkiem, jo viņi mēdz uzdot interesantus jautājumus, kas man pašai neienāktu prātā. Esmu dzirdējusi dažādus viedokļus, vai ir labi vai slikti, ja mācības uzsāk pie cilvēka, kam dzimtā ir attiecīgā svešvaloda, nevis latviešu valoda. Man patīk – dzirdu valodu bez jebkāda akcenta un kļūdām un varu noskaidrot visas kāda vārda lietojuma nianses, turklāt vismaz tur, kur es mācos (spāņu kultūras centrā Séneca http://www.seneca.lv), pasniedzēji prot gan angļu, gan latviešu vai krievu valodu.

Cenšos kaut nedaudz pamācīties katru dienu, taču mana mācīšanās definīcija ir diezgan brīva. Tā kā nodarbībās un mājasdarbos jau jāapgūst mazliet gramatikas, jāloka verbi, jāpilda uzdevumi un jāmācās vārdi, kas reizēm nav sevišķi saistoši, pārējā laikā es atļaujos izklaidēties, kas tomēr ļoti nāk par labu.

Bieži vien, kad ir ieslēgts dators, skan spāņu radio. Dažādas Eiropas valstu radiostacijas var klausīties http://www.listenlive.eu. Tas nekas, ja uzmanība ir pievērsta kam citam un radio skan tikai fonā, nekas, ja gandrīz neko nevar saprast. Patiesībā mans mērķis nemaz nav censties saprast, tikai pierast pie valodas skaņas. Ar laiku tāpat prātā aizķeras vienkāršākās un izplatītākās frāzes, ko vēlāk var izmantot sarunā, vai tiek saklausīts kāds interesanti skanošs vārds, ko vēlāk var uzmeklēt vārdnīcā. Pašā sākumā sapratu tikai dažus vārdus, un jau tad bija prieks, ka zinu – tur runā par filmām, atgādina, ka šodien ir trešdiena, vai pasaka pareizu laiku.

Ar tikpat nepiespiestu attieksmi un labiem rezultātiem es skatos filmas spāņu valodā ar angļu subtitriem. Gluži nemanot esmu sākusi saprast aizvien vairāk un vairāk. Īpaši viegli ievērot frāzes, kurās izmantotas nesen apgūtas konstrukcijas, piemēram, atgriezeniskie verbi.

Parasti man rokas stiepiena attālumā ir vārdnīca, ko es mēdzu pāršķirstīt un vai nu uzmeklēt kādu vārdu, kas iešāvies prātā, vai gluži vienkārši palasīt uz labu laimi. Nemaz neceru visu atcerēties, taču, kad tekstā ieraugu kādu reiz tādējādi izlasītu vārdu, bieži vien prātā ataust tā nozīme. Protams, internetā pieejamās vārdnīcas ir ļoti ērtas un tajās ir vairāk vārdu lietojuma piemēru, taču papīra vārdnīca man šķiet ļoti noderīga. Starp citu, tādā veidā ļoti labi prātā iegulst dažādi izteicieni.

Mans vārdu krājums nu jau ir diezgan liels, un tas nozīmē, ka varu lasīt grāmatiņas, kas paredzētas iesācējiem. Spāniski tādu ir diezgan daudz, ar detektīva vai kādu citu saistošu sižetu, sarežģītāko vārdu paskaidrojumiem un varbūt mazliet sarežģītāku gramatiku, nekā esam iemācījušies, taču tā nesagādā grūtības arī nākamajam līmenim paredzētajās grāmatās.

Ja esmu ļoti čakli noskaņota, izrakstu nepazīstamos vārdus un frāzes, kas šķiet noderīgas, un reizēm pārlasu. To, kas pierakstīts ar roku, ir vieglāk atcerēties, tāpēc arī kursos mums iesaka uz papīra izlocīt jaunos darbības vārdus. Tomēr vārdus, ko gribu iemācīties, es nesarakstu uz lapiņām un līdzi nenēsāju. Šis paņēmiens man nav izrādījies noderīgs, lai gan mājās reizēm gadās uziet lapiņas, uz kurām kādreiz esmu sarakstījusi angļu (tos es tagad lielākoties zinu) vai leišu valodas vārdus (un kāpēc gan esmu pierakstījusi tādus vārdus kā skalturis?).

Vēl es staigājot vai skrienot, vai pirms aizmigšanas domās saceru teikumus spāniski. Piemēram, par to, cik grūti skriet, jo neesmu labi gulējusi, tāpēc ka naktī ārā bija liels troksnis. Vai pastāstu kaķim, cik viņš ir mīļš un skaists. Nav svarīgi runāt bez kļūdām, svarīgi ir saprasties. Kaķis mani saprot.

Gan grāmatas, gan filmas es aizņemos Senekas bibliotēkā. Pamazām sāku izmantot arī iespēju piedalīties dažādās papildnodarbībās, lai arī interesantākās (teātra un kulinārijas pulciņi mani nesaista) ir domātas mazliet zinošākiem ļaudīm. Bet gan jau drīz pilntiesīgi būšu viņu vidū. Ir taču jāizmanto entuziasms, kamēr tas vēl nav noplacis.

Protams, lielāko tiesu man šķiet, ka visi pārējie kursanti ir iemācījušies vairāk, ka esmu neapķērīgākā un muļķīgākā, bet tā laikam jūtas visi. Reizēm kaut ko nekādi nesaprotu, bet vienmēr pienāk apgaismības mirklis, kad nesaprotamie jautājumi kļūst skaidri. Galu galā, pietiek ar trim nedēļām mācību un tādām frāzēm kā “cik pulkstenis?”, “kur atrodas bibliotēka?” un “lūdzu, man vienu alu”, lai varētu identificēties ar šīs meksikāņu ziepju operas varoņiem.

9.februāris, 2012

Ideālie apstākļi, problēmas un zīmolotie mācību materiāli

No franču valodas pilnveides viedokļa tagad esmu ideālā situācijā! Le français partout. Kāda kolēģe teica, ka, lai kaut ko uzzinātu, iepazītu un iemācītos, ir vajadzīgas problēmas, kas jārisina. Tas, protams, nav vienīgais veids, taču ļoti iedarbīgs – tad nav, kur sprukt. Man tāds bija dzīvokļa jautājums. Lai noīrētu dzīvokli, nācās daudz komunicēt – gan pa telefonu, gan “dzīvajā”. Uzdot jautājumus, apspriest variantus, slēgt līgumu, sazināties pa e-pastu… Tā es trenēju savu runātprasmi un rakstītprasmi (rakstot e-pastus, varēju atsaukt atmiņā lietišķās franču valodas kursu, ko kādreiz apmeklēju Francijas kultūras centrā).

Te ir ļoti laba valodu mācību bibliotēka, un es, protams, esmu tur iegriezusies. Plauktos ir materiāli – grāmatas, diski, videokasetes – un te var redzēt nosaukumus, kurus līdz šim manīju tikai internetā, interesējoties par dažādām valodu apguves metodēm: Pimsleur, Rosetta Stone, Berlitz… Paņēmu Pimsleur – un vīlos. Materiālā ir tikai diski, ko klausīties. Ap pusstundu garā “mācībstunda” ir veidota tā: vispirms noklausāmies dialogu, tad tas tiek “preparēts” un klausītājam tiek lūgts kaut ko atkārtot vai pārtulkot (no angļu valodas franču valodā). Vienu “stundu” izturēju, otru līdz pusei, tad izmetu to visu ārā atdevu diskus bibliotēkā. Biju aizkaitināta.

Šī metode noteikti nav domāta man, kaut man ir paticis klausīties, atkārtot, iztulkot kādu frāzi, atbildēt uz jautājumiem, ko es jau esmu pieredzējusi, izmantojot citu materiālu (Breakthrough French). Bet! Pimsleur nepiedāvā gandrīz neko uzrakstītu (ir tikai mazs bukletiņš, kurā ir pamatfrāzes), un es pāris reizes ķēros pie vārdnīcas, lai atrastu kādu vārdu un redzētu, kā tas izskatās. Man vārda “izskats” šķiet ļoti būtisks, un tā tam, manuprāt, vajadzētu būt, ja cilvēks vēlas vārdu atpazīt lasot un to pareizi uzrakstīt.

Noteikti pamēģināšu vēl kādu citu materiālu ar pazīstamu zīmolu. Taču pašlaik man visvairāk patīk mans B2 līmeņa materiāls, kas paredzēts, lai gatavotos DELF/DALF eksāmenam.

16.Decembris, 2011

Skaists alfabēts

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , — macosvalodas @ 23:36

… un pilns internets ar aizraujošu lasāmvielu par to.

Older Posts »

Create a free website or blog at WordPress.com.