Mācos valodas

18.Oktobris, 2015

Daži secinājumi – joprojām Tūrā

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , , , — macosvalodas @ 11:48

Ko esmu iemācījusies šīs nedēļas laikā? Trenējos vietniekvārdu (me, le, y, en) un darbības vārdu ar prepozīcijām “à” un “de” lietošanā. Ja teikumā ir divi minētie vietniekvārdi, passé composé un teikums ir noliedzošs, man ir ļoti jāsakoncentrējas, lai visu pateiktu pareizi, kaut arī teorētiski labi zinu, kas jādara. Līdzīgi ar darbības vārdiem: tā kā tiem sekojošās prepozīcijas ir vienkārši jāiemācās, reizēm neesmu droša, vai lietot “à” vai “de”. Šķiet, ka pareiza lietošana lielā mērā ir ieraduma un treniņa jautājums, un vienā brīdī – pēc pietiekami ilgas prakses – tai nevajadzēs īpašu piepūli.

Vēl esmu iemācījusies diezgan daudz ikdienā izmantojamu izteicienu un frāžu. Ir noderīgi saraksta veidā tos aplūkot uz lapas vai tekstā nodarbībā, taču daudz lietderīgāka un produktīvāka ir izteicienu lietošana praksē, dzīvojot ģimenē, un franču valodas pētnieces pozīcijas ieņemšana pārējās situācijās, piemēram, atrodoties kafejnīcā. Es klausos un vēroju, un šo to iemācos, vienkārši esot šajā pilsētā. Reizēm gadās situācijas, kad pilnīgi nepazīstami cilvēki vēlas aprunāties. Kafejnīcā pie manis pienāca kāds sirms kungs, kurš gribēja izstāstīt, ka ir rakstnieks un ir uzrakstījis grāmatu, kuru Francijas izdevniecība atsakās publicēt. Parunājām par viņa grāmatu, par manām mācībām, par Francijas un Latvijas politisko dzīvi.

Nodarbībās ir liels uzsvars arī uz pareizu izrunu (citos kursos tas nez kāpēc nekad tik ļoti netika uzsvērts) – piemēram, atšķirībām starp “de” un “des”, “le” un “les” izrunu, līdzskaņu izrunāšanu vai neizrunāšanu vārda beigās tad, ja nākamais vārds sākas ar patskani (tas, ko sauc par liaison). Man patīk mērķtiecīgi pievērsties ļoti konkrētām lietām, un labiem skolotājiem šajā procesā ir nenovērtējama nozīme.

Advertisements

18.Septembris, 2013

Laimīgu jauno ivrita mācību gadu!

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , — macosvalodas @ 17:25

Šodienas priecīgākais notikums – sākās ivrita kursi. Pusotru stundu mācījāmies pirmos trīs alfabēta burtus (א , ב , ג) un patskaņu zīmes. Saņēmām pirmo sarakstu ar svarīgākajiem vārdiem, un no trīs alfabēta burtiem un patskaņu zīmēm darināti vārdi tika piedāvāti lasīšanai. Man šķita viegli – taču tikai tāpēc, ka alfabēts apgūts jau iepriekš un ivritā senebreju valodas patskaņu zīmju sistēma ir vienkāršota. Grupā esam četri cilvēki – diezgan maz; ceru, ka visi gribēs mācīties ilgi un pamatīgi. Tiek uzdoti mājasdarbi – tas ir labi, jo bez tiem ar vienu nodarbību nedēļā varētu būt par maz. Un vēl, tā kā septembris ir daudzu ebreju svetku mēnesis, mums iedeva īsus aprakstus (pašlaik gan en français) par Roš hašana (jaunā gada svinībām, kas šogad sākās 4. septembrī), Jom kippur (Lielās piedošanas dienu), Sukkot (Būdiņu svētkiem) un Simhat tora (Toras svētkiem).

No senebreju valodas pasniedzēja šodien paņēmu izdrukātu kādas Bībeles nodaļas tekstu, kuru sāksim lasīt tikai oktobra sākumā, bet līdz tam var papētīt. Trīs teksta lappuses izskatās neaprakstāmi skaisti – gan burtu rindas, gan ar krāsainu tinti uzdrukātās uzsvara, paužu un citas zīmes.

26.jūlijs, 2013

“Ot azoy neyt a shnayder”

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, — macosvalodas @ 15:06

Priecīgam piektdienas noskaņojumam – mazliet klezmeru mūzikas: Pressburger Klezmer Band “”Ot azoy neyt a shnayder” (“Un tā šuvējs šuj”)

24.jūnijs, 2013

Pie manis atnāca ivrits

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 17:13

To visu varētu pierakstīt brīnumainām sakritībām, bet tā tas, protams, nav. Ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir manas pļāpības rezultāts. Senebreju valodas mācīšanās process man sagādāja tik lielu prieku, ka nevarēju atturēties un pastāstīju par to dažiem kolēģiem un arī franču valodas kursa biedriem. Un tad kādu dienu franču valodas kursa biedrene, čehiete, kuru, izrādās, arī interesē ivrits, man pastāstīja, ka rudenī tiek organizēti ebreju valodas kursi. Iedeva man e-pasta adresi, tagad tikai jāpiesakās. Jābūt vismaz četriem gribētājiem, lai kurss notiktu. Senebreju valodas pasniedzējs gan skeptiski izteicās, ka ivritu labāk būtu mācīties kādus pāris gadus pēc tam, kad sākta senebreju valoda, bet piedāvāja arī aizdot Assimil hébreu grāmatiņu un ierakstus (jau saņēmu). Pirms pāris mēnešiem biju nopirkusi ivrita pamatu grāmatu “Hébreu pour les nuls” un noskaidrojusi, ka vietējā bibliotēkā ir pieejami divi mācību materiāli – viens franciski un otrs angliski. Esmu gatava! (Vai dieniņ, bet vai es tik daudz spēšu?)

23.maijs, 2013

Ikdienas atklājumi

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , , — macosvalodas @ 23:14

Šodien bija senebreju valodas nodarbība. Bijām tikai divi studenti – es un portugāļu kolēģis. Lasījām, mēģinājām pareizi izrunāt skaņas (īpaši grūti veicas ar ע), tulkojām un ik pa brīdim šo to apspriedām. Piemēram, קרא ļoti līdzinoties portugāļu rupjībai – pašu vārdu viņš gan negribēja teikt franciski, bet spilgti aprakstīja, ko tas nozīmē. Tagad es, protams, קרא atceros ļoti labi (“viņš sauca”). Savukārt kādā šīs pašas sarunas (par rupjībām) brīdī pasniedzējs pieminēja “prostitūtas” nosaukumu, taču atteicās tagad to atklāt, jo tas līdzinoties kādam sievietes vārdam latviešu valodā. Es, protams, pēc nodarbības iegūglēju un tagad zinu – זנה. Citā reizē tika apspriesta darbības vārda forma נָתָן (“viņš deva”). Tā ir pamatā vārdam Nātans, un no tās nāk arī Jonatans jeb Džonatans (“Dievs deva”). Savukārt es pati atklāju šādu lietu. Man ir “Ahava” zīmola krēms, taču līdz šim nebiju aizdomājusies par šī vārda iespējamo nozīmi. Pēdējā laikā arvien vairāk pievēršu uzmanību ebreju valodā rakstītam tekstam, un kādā blogā ieraudzīju אהבה‎ (“ahava”). Mans izbrīns bija ārkārtīgi liels, kad, sameklējusi tulkojumu, uzzināju, ka tas nozīmē “mīlestība”.

21.maijs, 2013

Senebreju valoda jeb Kā izvēlēties svešvalodu

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 13:16

Kāpēc cilvēks sāk apgūt kādu valodu? Manā gadījumā atbilde uz šo jautājumu satur nejaušības elementu – gandrīz tāpat kā nekad nezini, kurš cilvēks vai grāmata varētu iepatikties. Man ir svarīga patika vai “iemīlēšanās” (kaut domāju, ka varētu iemācīties valodu, ja tā būtu nepieciešama tikai un vienīgi praktiskām vajadzībām). Kādu laiku prātoju par ivrita apguvi, bet nejaušība (atrašanās noteiktā vietā un laikā) man piespēlēja iespēju mācīties senebreju valodu. Apsvēru šo domu pavisam īsu brīdi – es skaidri sapratu, ka gribu to mācīties. Pirmkārt, senebreju valodai ir diezgan cieša saistība ar ivritu – ja zina pirmo, tad otro varot iemācīties pavisam viegli (tas gan vēl jāpārbauda). Otrkārt, es labprāt uzzinātu vairāk par Bībeli. Treškārt, es vienmēr esmu gribējusi apgūt kādu valodu, kuras rakstība nav no kreisās uz labo pusi (ja rastos iespēja un būtu vairāk laika, droši vien varētu mācīties arī japāņu, ķīniešu vai arābu valodu). Ceturtkārt, senebreju valodā un ivritā ir (vienāds) ļoti skaists alfabēts un rakstība. Un, piektkārt, mācīšanās man sagādā milzīgu prieku.

23.janvāris, 2012

Laimīgu jauno gadu!

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 23:27

Šis gads ir sācies ar jaunu darbu un pārcelšanos uz citu pilsētu un valsti. Ar satraukumu, vai tikšu galā un kā man ies… Ar gaidām un atklājējas prieku. Es atklāju jaunas vietas, jaunus cilvēkus un jaunus franču vārdus. Jūtos nestabila – te atvērta, te sasaistīta. Atvērta jaunai pilsētai, franču valodai un tekstiem, kurus lasu. Sasaistīta, jo brīžiem nespēju aptvert visu jauno, kas apkārt un kas vēl jāiemācās. Vārdi un frāzes manī ienāk un aizķeras ar citu intensitāti nekā iepriekš. Biju jau arī slinka, maz darīju pēdējā laikā. Tagad atkal lasu franciski ik vakaru, Filipa Besona (Philippe Besson) grāmatu “En l’absence des hommes”, avīzes, žurnālus. Gaidu franču valodas kursus. Šogad daudz jārunā, jālasa, vēl jāmācās un jāizmanto visas iespējas. Un tad jau pienāks kārta arī vācu valodai, jo tā arī ir apkārt, vajag tikai ņemt, vajag gribēt un darīt, un neslinkot. Un koncentrēties uz svarīgāko, uz mērķi. Kaut nu izdotos. Laimīgu un darbīgu gadu!

8.Septembris, 2011

Ceļojums, ceļojums, brīnišķīgais ceļojums!

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 07:34

Kad es svētdien braucu uz Luksemburgu, man bija sajūta, ka esmu vinnējusi loterijā. Priecājos par ceļojumu un lidojumu ar lidmašīnu, bet visvairāk – par to, ka visur dzirdama franču valoda.

Luksemburga ir sena, mierīga, klusa un zaļa pilsēta. Skaista. Staigāju pa pilsētas centru un baudīju mazās sarunas kafejnīcās, pasūtot kafiju un maizīti vai lūdzot rēķinu. Pirmdien bija izpārdošanu diena, un, kaut es neko nevēlējos pirkt un lieli ļaužu pūļi man nepatīk, vienubrīd gāju pa pārpildīto ielu un ķēru garāmgājēju sarunu fragmentus. Iegriezos vairākās grāmatnīcās – un tās visas ir kā paradīze franču valodas mīļotājam (jāpiebilst gan, ka arī vācu un luksemburgiešu valodas mīļotājiem un pratējiem). Par tik lielu grāmatu izvēli franču valodā Rīgā var tikai sapņot! Nenoturējos un nopirku pāris grāmatas.

Secināju, ka ikdienas situācijās franciski saprotos tīri labi, pat ja kāds vārds ir piemirsies. Pavisam grūti ir vienīgi tad, ja vēl nav iedzerta rīta kafija un jūtos ļoti samiegojusies. Tad gan bija sarežģīti pateikt pat vienkāršas lietas. Toties pēc labas kafijas un kruasāna… eh, tad gan bija viegli! Un vēl Luksemburgā ir traki garšīgas kūkas. Pilnīgi noteikti gribētos tur vēl atgriezties!

21.augusts, 2011

Mazliet izklaides franču valodā

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , , — macosvalodas @ 23:09

Ne viss iecerētais īstenojas dzīvē. Protams, darbabiedru, ar kuru sarunāju reizēm papļāpāt franču valodā, satieku diezgan reti, un radio klausīšanās franciski veicas tikai tad, ja nav briesmīgi jākoncentrējas uz darbu. Ak vai, un darba arī tik daudz, tik daudz… Vakar vakarā, kad nespēju vairs pastrādāt, nospriedu, ka esmu pelnījusi mazliet izklaides un atpūtas, un noskatījos divas filmas franciski. Viena bija Francijas filma par skolēniem, izglītību un sociālajām problēmām – diezgan paredzama, bet tīri jauka (L’instit: A quoi ca sert d’apprendre?). Otra – kanādiešu Revoir Julie par divu sieviešu satikšanos pēc daudzu gadu neredzēšanās un interesantu pavērsienu viņu attiecībās. Secināju, ka kanādiešu franču valoda man ir grūtāk saprotama nekā Francijas. Atšķiras, piemēram, bien, faim un citu vārdu izruna. Dažus runas smalkumus nesapratu nemaz, bet lielākā daļa tomēr bija skaidra. Vajadzētu vismaz noklausīties to filmu vēlreiz, bet nez vai izdosies.

3.februāris, 2011

Joki un rupjības pēc sesijas

Filed under: No manas pieredzes — Birkas:, , , — macosvalodas @ 17:14

Janvāra sesija beidzot ir beigusies, un tagad varu atviegloti nopūsties un atkal ķerties pie franču valodas – lēnām, ar baudu lasu lugu, kurā ir daudz joku un lamuvārdu. Pēc ilga laika šķirstu vārdnīcu un iedziļinos katra vārda daudzajās nozīmēs, pētu izteicienus internetā un smejos. Piemēram, kādā angliski runājošo forumā tiek apspriests franču izteiciens “iebāz to sev pakaļā”, brīnoties, kādēļ franciski saka “dans le cul”, nevis “dans son cul”.

Older Posts »

Create a free website or blog at WordPress.com.