Mācos valodas

20.decembris, 2020

Entuziasma uzplūds

Kā parasti, vai nu sakrīt apstākļi, vai rodas liela nepieciešamība. Manā gadījumā sakrita apstākļi. Pēc ilgām pārdomām vasarā pieteicos ivrita gramatikas kursam internetā (kurss it kā labs, sistemātisks, tomēr, izskatās, ir vēl izstrādes procesā, kas mācības padara nevienmērīgas, tāpēc nereklamēšu).

Vienubrīd, lai kaut kā atkal iedabūtu sevi ivrita valodas plūsmā, atsāku skatīties seriālu “Štisels” – ar subtitriem angļu valodā. (Kaut kad mēģināju ar subtitriem ivritā, bet man gāja ļoti, ļoti lēni, jo gandrīz katru vārdu meklēju vārdnīcā). Milzu ātrumā visu noskatījos. Tad ķēros pie nākamā – “Labais policists”. Tas man nepatika tik ļoti kā “Štisels”, taču izteicienu ziņā vērtīgs. Domāju, pēc kāda brīža varētu kādu no tiem skatīties atkal, šoreiz ar subtitriem ivritā.

Seriāli samotivēja mani atkal ķerties pie vārdiņu mācīšanās. Atcerējos, ka kādreiz kāds mans kursabiedrs stāstīja par lietotni “Drops”; paskatījos un secināju, ka varētu pamēģināt. Esmu abonējusi uz kādu laiku. Šo to palīdz iemācīties (vai atkārtot), taču trūkums ir tas, ka vārdi lielākoties tiek mācīti atsevišķi, ne teikumos vai izteicienos. Arī runāšanas iespēja, protams, jāmeklē kur citur.

Pamēģināju arī “Duolingo” – tā ir vēl viena lietotne, ar kuras palīdzību var palielināt vārdu krājumu. Tajā ir mazliet labāk ar teikumiem un frāzēm – gan jāatpazīst, gan jāraksta pašam, t.i., jātulko. Konteksta gan nav, bet tāpat labāk, ja vārdi nav tikai atsevišķi. Jāpiezīmē, ka “Duolingo” izraisa atkarību – vismaz man: tā ir uzbūvēta kā spēle, kur var iegūt vai zaudēt sirdis (iespēju spēlēt), dimantus (“maksāšanas” iespēju) vai pieredzes punktus (iespēju virzīties uz augstākiem sasniegumu līmeņiem).

Nu jau divas nedēļas vismaz pusstundu dienā pavadu šajās lietotnēs. Iepriekš – vienmēr laika trūkuma apstākļos – mēģināju atrast veidus, kā vismaz 5 minūtes dienā nodarboties ar ivritu (piemēram, klausījos dziesmas jūtūbē, liku fotogrāfijas instagramā ar parakstu ivritā), tomēr nespēju pārāk ilgi noturēties. “Spēļu” metode pagaidām strādājusi visilgāk.

Šogad izmēģināju instagramu, un esmu atklājusi daudz interesanta saistībā ar ivritu un svešvalodu mācīšanos. Man parasti nepatīk tā sauktie izaicinājumi, tomēr vienu tieši tagad īstenoju – gan ne publiski (t.i., neatskaitos ar bildēm vai video), bet savā nodabā. Katru dienu filmēju mazu video – 30 sekundes vai minūti garu -, kurā runāju par kādu tēmu ivritā. Dažreiz nevaru atcerēties kādu vārdu, to pasaku latviski. Tas, ka video laiks ir tik īss un nav obligāti jārunā perfekti, motivē šo lietu nepamest. Ja kādā dienā aizmirstu ierakstīt video, tad nākamajā ierakstu divus. Šo to spēju pateikt. Un saprotu arī, ko nevaru, kas būtu vēl jāiemācās, kas noderētu. Tīri labs pasākums.

Visu šo mazo pavērsienu rezultātā kādu laiciņu regulāri dažādos veidos mācos. Tas mani iepriecina.

Komentējiet »

Vēl nav komentāru.

RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

%d bloggers like this: