Mācos valodas

11.Jūlijs, 2014

Kas kuram visgrūtākais

Filed under: No manas pieredzes — Tags: , , , , — macosvalodas @ 17:30

Iepazinos ar kādu grieķieti, kura prot daudzas valodas, ieskaitot krievu. Mēs kārtīgi izrunājāmies krieviski; viņa runā ļoti labi, gandrīz bez akcenta, un tikai reizēm pieļauj nelielas kļūdas. Esot sākusi mācīties krievu valodu pusaudža gados, kad viņai iepaticies kāds krievu sportists. Viņa gribēja iegūt sportista autogrāfu, bet sportists nav runājis nevienā valodā, izņemot krievu. Tā viņa sāka mācīties krievu valodu. Līdzīga motivācija viņai bija arī somu valodas mācībām. Kā bija ar citām, es nezinu. Jautāju, kura no tām valodām, ko viņa ir mācījusies, ir bijusi visgrūtākā. Mana grieķu paziņa teica, ka ivrits – viņa iesākusi to mācīties, bet apmēram pēc gada pametusi nodarbības, jo nav spējusi atcerēties vārdus un gramatiskās formas, tāpēc ka nav varējusi atrast nekādu saikni ar sev zināmajām valodām, viņai nav veidojušās asociācijas. Man tas šķita pārsteidzoši. Ebreju valoda, protams, nav viegla – katrā ziņā tā ļoti atšķiras no tām valodām, kuras es zinu. Tomēr man rodas visdažādākās asociācijas un vārdus un frāzes atcerēties nav pārāk grūti (tikai bieži jāatkārto un vēl jāpiefiksē, kā tieši raksta). Man interesantā kārtā ivrita vārdi diezgan bieži saistās ar krievu vārdiem. Piemēram, “(viņš) ceļo” ivritā ir נוסע [noseā], un tas man liek domāt par degunu, un ceļot var, piemēram, tajā virzienā, kur rāda deguns. “Sirds” ivritā ir לב [lev], un šis vārds man saistās ar Lauvassirdi. Savukārt תקוה [tikvā] ir “cerība” – atliek vien atrast saikni starp ķirbi un cerību.

2 komentāri »

  1. Tavi bloga ieraksti par ivritu ir patiešām interesanti, jo mazliet atgādina arī manu ceļu pie šīs valodas, tieši māčibu ziņā, jo motivācija mums atšķiras ja ne ļoti, tad mazliet. Runājot par asociācijām – lai gan ar krievu valodu es esmu uz tu, ja runa par lasīšanu un klausīšanos, un uz jūs, ja runa ir par runāšanu, es jau pašmācības ceļā apgūstot ivrita pamatus, alfabētu sāku asoicēt burtus un vārdus ar krievu valodu. Tagad, kad vienīgā paper-back vārdnīca ir krievu-ivrits, ivrits-krievu, nākas uzlabot arī krievu valodas zināšanas.
    Bet ebreju valodas skaistums un šarms mani aizrautu pat bez visām asociācijām. Tik pārsteidzoši precīzi uzbūvēt valoda ir kaut kas neticams.

    Bet jā, kopumā es tikai gribēju pateikt, ka asoicācijas, tas ir man glābiņš, kad apgūstu jaunas lietas ivritā.

    שיהיה לַך יום נעים
    בהצלחה

    Komentārs by cilvēks-ar-divām-valstīm — 27.Jūlijs, 2014 @ 20:45

    • Priecājos par Tavu komentāru! Un liels paldies par vēlējumu!
      Man ivrita burti ar krievu valodu tomēr nesaistās, bet saistās tieši vārdi (arī ne visi, protams), par ko man pašai visu laiku ir liels pārsteigums. Kad sāku mācīties ivritu, nenojautu, ka tā varētu būt. Un skaidrs, ka tas nav iemesls, lai to mācītos (varu piekrist par ebreju valodas skaistumu un šarmu bez visām asociācijām), bet tas ļoti, ļoti palīdz iemācīties. Man šis atklājums (asociācijas ar krievu valodu) liekas kā jauns elements mācīšanās spēlē, reizē neticams, smieklīgs un aizraujošs.
      בהצלחה גם לך

      Komentārs by macosvalodas — 28.Jūlijs, 2014 @ 09:50


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

%d bloggers like this: