Mācos valodas

26.Aprīlis, 2014

Par dažiem ivrita mācību materiāliem

Filed under: Mācīšanās veidi — Tags: , , , — macosvalodas @ 14:55

Esmu savākusi vairākus ivrita mācību materiālus, un šonedēļ pamatīgāk un sistemātiskāk iepazinos ar to ievadiem un pirmajām nodaļām. Materiāli ir šādi: “Colloquial Hebrew” (pamata valoda – angļu), “Manuel d’hébreu”, “Hébreu sans peine” (pamata valoda – franču), “Hébreu pour les nuls” (angļu valodā “Hebrew for dummies”; man pieejams franču valodā). Visi šie materiāli sastāv no grāmatas un viena vai vairākiem diskiem.

“Colloquial Hebrew” (Z. Lyttleton and T. Wang, London: Routledge, 2009) metode ir izstrādāta īstā britu stilā (par stilu gan spriežu pēc franču valodas mācību materiāla, no kura kaut kad sen mācījos; metode bija līdzīga un manām vajadzībām ļoti piemērota). Autori sāk ar pavisam vienkāršām lietām, jau pirmajās nodaļās ir vairāki dialogi, un ierakstos jau no sākuma tiek piedāvāti uzdevumi, kurus var veikt bez mācību grāmatas – tikai klausoties un, piemēram, atbildot uz jautājumiem vai papildinot dialogu. Ievadā paskaidrots, ka sākumā var lasīt mācību grāmatu un klausīties ierakstus, bet vēlāk vajadzētu pietikt tikai ar ierakstiem (materiāls vairāk orientēts uz prasmi sarunāties ivritā). Dialogi jau pašā sākumā ir ierunāti diezgan ātrā tempā, laikam lai pieradinātu ivrita apguvēju pie sarunu ātruma Izraēlā. Ebreju valoda tiek raksturota šādi: “Ivrits ir loģiska, eleganta un viegli apgūstama valoda”, un, izmantojot angļu valodu, asprātīgā veidā ir paskaidrots, kā šī valoda izpaužas praksē: “I’m cnfsd alrdy; pls cn I lrn Frnch instd?”. Autori jau pašā sākumā izvairās no patskaņu zīmju lietošanas (izņemot dažus gadījumus), kas iesācējam, iespējams, varētu nedaudz apgrūtināt mācīšanos.

“Manuel d’hébreu” (S. Barzilaï un M. Hadas-Lebel; Paris: L’Asiathèque, 2013) ir vienīgā no četrām šeit aplūkotajām grāmatām, kura lasāma izraēliešiem ierastā veidā – no kreisās uz labo pusi. Tāpat kā “Colloquial Hebrew”, arī šajā grāmatā mazliet pastāstīts par ivrita vēsturi – par to, ka senebreju valoda nav bijusi runāta valoda aptuveni kopš 200. gada, tad ilgu laiku pastāvējusi tikai rakstu valodas formā un izmantota reliģijas vajadzībām, savukārt 19. gadsimta otrajā pusē atdzimusi E. Ben-Jehudas pūliņu dēļ. Taču tieši no “Manuel d’hébreu” uzzinu, ka 1904. gadā sāka darboties Ivrita valodas komiteja, kas ierosināja saglabāt senebreju valodā pastāvējušo izrunas atšķirību starp burtiem alef un ayn, het un khaf, kaf un qof, tet un tav, bet atšķirīgā izruna mūsdienu valodā nav ieviesusies. Šajā mācību materiālā katra nodaļa sākas ar dialogu vai nelielu tekstiņu, kuru var noklausīties arī diskā, tad seko uzdevumi, kas ir tikai grāmatā (it kā viegli, bet ļoti palīdz trenēt rakstītprasmi). Klausāmie tekstiņi un dialogi tiek runāti ļoti skaidri un diezgan lēni. Patskaņu zīmes rakstītajā tekstā tiek lietotas, pirmo reizi iepazīstinot ar vārdu; kad vārds parādās tekstā nākamreiz, tas tiek rakstīts bez patskaņu zīmēm.

“Hébreu sans peine” (S. Jacquet-Svironi un R. Jacquet; Chennevières-sur-Marne: Assimil, 2010) pieeja ir ļoti pakāpeniska – katrā nodaļā ir mazs dialogs, kuram seko rūpīga analīze: pamazām notiek iepazīstināšana ar burtiem, gramatiku, kultūru un valodas vēsturi. Pirmajām nodaļām dialogi diskā ir ierunāti divreiz – sākumā lēni, tad parastas sarunas ātrumā (sākumā gan arī tas, manuprāt, ir diezgan lēns). Materiāls ir labi sakārtots, vispusīgs, temps nav pārāk ātrs. Ievadā ebreju valodas gramatika raksturota kā vienkāršāka un “strukturētāka” nekā franču. Pieminēts, ka darbības vārdiem ir tikai trīs laiki: tagadne, pagātne un nākotne. “Assimil” metode balstās uz regularitāti un pakāpenisku virzīšanos uz priekšu. Ieteikts katru dienu šim materiālam veltīt pusstundu (ja nav tik daudz laika, tad mazāk, bet noteikti katru dienu). Grāmatā šad tad tiek tīri jauki pajokots – piemēram, ebreju burtu un skaitļu slēpto nozīmju meklēšana esot nacionālais sports. Patskaņu zīmes tiek lietotas pamattekstā, bet ne uzdevumos. Sākumā uzdevumi ir divu veidu: vai nu jātulko no ivrita savā valodā, vai jāievieto frāzēs trūkstošie burti (šādu uzdevumu veidu līdz šim neesmu sastapusi – ļoti labi palīdz atcerēties, kurš burts jāizmanto, ja, pēc izrunas spriežot, ir divi varianti).

“Hébreu pour les nuls” (J. S. Jacobs un S. Jacquet-Svironi; Paris: Éditions First-Gründ, 2010; tulkots no angļu valodas, izdots “for dummies” sērijā) mērķauditorija raksturota kā tāda, kas nevēlas iekalt garus vārdu sarakstus vai visu gramatikas likumu kopumu. Tomēr grāmatas pirmās nodaļas rada priekšstatu, ka tieši šāda metode tiks izmantota – divās pirmajās nodaļās tiek izklāstīts tāds kā gramatikas pamatu apkopojums un piedāvāti vairāki diezgan gari vārdu saraksti. Pirmais saraksts, ko var aplūkot, ir skaitļi no 1 līdz 10 vīriešu un sieviešu dzimtē, nākamie saraksti – visi pārējie skaitļi un skaitīšanas sistēmas skaidrojums. Tikai pēc tam seko iepazīstināšana ar alfabētu un patskaņu zīmēm. Turklāt pat ar manām niecīgajām zināšanām ir redzams, ka daži saraksti ir pilnīgi nederīgi (piemēram, tā saucamo garo patskaņu sarakstā ir tikai to nosaukumi, pašas patskaņu zīmes nav iekļautas!). Patskaņu zīmes grāmatas tekstā vispār netiek izmantotas. Skaidrojumi nereti ir tādi, ka bez iepriekšējām zināšanām tos saprast nav iespējams (kaut materiāls it kā domāts pilnīgiem iesācējiem). Dialogi, kas ierakstīti arī diskā, sākas 3. nodaļā, un tie jau sākumā šķiet diezgan sarežģīti. Vietām grāmatā ir iekļauta diezgan interesanta informācija par Izraēlas kultūru, taču tad, kad viss pārējais lasītāju jau aizkaitinājis, tas ir vājš mierinājums (to varbūt var izlasīt atsevišķi). Vienvārdsakot – šo mācību materiālu es neizmantošu.

2 komentāri »

  1. Populārais realitātes šovs “Real Housewives” tagad arī Izraēlā. Varbūt noder. https://www.youtube.com/watch?v=7BTym-2aV6Y
    Franču analogs man ļoti palīdzēja trenēt valodas izjūtu, pat nesaprotot visus vārdus, daudz ko var saprast no žestiem un konektsa, jo dialogi diezgan ikdienišķi.

    Komentārs by Anna — 22.Septembris, 2014 @ 13:22

    • Paldies par ieteikumu! Paskatīšos!

      Komentārs by macosvalodas — 24.Septembris, 2014 @ 17:49


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

%d bloggers like this: