Mācos valodas

14.Maijs, 2013

Mana dzīve grāmatās

Filed under: No manas pieredzes — Tags: — macosvalodas @ 11:54

Esmu pamatīgi aizkavējusies ar Lasītājai dotā solījuma pildīšanu, tomēr ceru, ka šajā gadījumā termiņam nav izšķirošas nozīmes. Atļaujos jautājumus interpretēt brīvi un pielāgot tos sava emuāra tematikai.

1) Vai tu augi grāmatmīļu ģimenē, un vai tev vecāki lasīja priekšā? Mini savu mīļāko bērnības grāmatu (var arī mazliet pastāstīt par to).

Lasīja gan priekšā, taču ar “gariem zobiem”. Lasīja pārsvarā mamma (lai gan par lielāku grāmatmīli droši vien varētu uzskatīt tēvu), un, iespējams, tāpēc pašas pirmās grāmatas bija krievu valodā. Atceros, ka uz pirmajām grāmatiņām bija uzrakstīts Читай сам!, un mamma vienmēr atkārtoja, ka jālasa pašai. Kopš apmēram sešu gadu vecuma arī lasīju. Izņemot retas reizes, kad saslimu un lūdzu mammu atkal lasīt. Droši vien man šķita, ka priekšā lasa stipri par maz, un arī tagad es novērtēju un ļoti priecājos par brīžiem, kad man kāds lasa. Vienu mīļāko bērnības grāmatu nosaukt būs grūti; patika Tūves Jansones stāsti par Muminiem, Eno Rauda grāmatas par naksitrallīšiem, Astrīdas Lindgrēnes “Karlsons”, Ēriha Kestnera “Divas Lotiņas”, krievu un citu tautu pasakas, kas mums bija lielā daudzumā. Apmēram sešu gadu vecumā sāku apmeklēt angļu valodas kursus, un atceros, ka tajos bija jālasa grāmata ar uzzīmētu vilcienu uz vāka. Man šķiet, tajā bija īsi dzejolīši angļu valodā.

2) Kura bija pirmā pieaugušo grāmata, kas tev patiešām patika?

Skolas laikā lasīju diezgan daudz, taču nevaru atcerēties pirmo grāmatu, kas man patika. Džeks Londons latviešu tulkojumā. Aleksandrs Dimā. Valtera Skota “Aivenho”. Žoržas Sandas “Konsuela”. F. Dostojevska romāni un stāsti krieviski. A. Kamī “Svešinieks”. Agata Kristi. Artūrs Konans Doils. (Diemžēl atrodos tālu no sava bērnības grāmatplaukta; citādi būtu mazliet vieglāk atbildēt uz šo jautājumu.) Pirmā grāmata, ko izlasīju svešvalodā, bija Dž. D. Selindžera The catcher in the rye (kuru paņēmu vidusskolas bibliotēkā) angliski. Pirmā franču valodā izlasītā grāmata bija E. Jonesko lugas: La cantatrice chauve un La Leçon. Vāciski – P. Handkes Die Linkshaendige Frau.

3) Mini mīļāko grāmatu, kuru lasīji 20–30 gadu vecumā, it īpaši, ja tā iespaidoja tavu dzīvi vai domāšanu.

20–30 gadu vecumā mani visvairāk iespaidoja grāmatas, kas saistītas ar feminismu, sieviešu rakstīta literatūra un literatūra par sievietēm. V. Vulfas grāmatas, īpaši, protams, “Sava istaba”; ļoti patika arī “Deloveja kundze” un citas viņas grāmatas. Dženetas Vintersones Oranges are not the only fruit, Sexing the Cherry. Mārgaretas Atvudas Handmaid’s tale. Maikla Kaningema The Hours. Un citas teorētiskākas grāmatas, piemēram, Džūditas Batleres “Dzimtes nemiers” (toreiz to lasīju angliski), Lisas Irigarajas Ce sexe qui n’en est pas un (to arī lasīju angliski), Ketrīnas Makinonas, R. Konela (tagad Konelas) darbi. Kā tas iespaidoja manu dzīvi un domāšanu? Uzskatu sevi par feministi un interesējos par feminismu un dzimumu līdztiesību gan toreiz, gan joprojām.

4) Kura ir viena no tavām mīļākajām grāmatām, ko atklāji pēdējo 5 gadu laikā? Kā bloga rakstīšana vai grāmatu blogu lasīšana ir iespaidojusi tavus grāmatu lasīšanas paradumus?

Man ir grūti izvēlēties vienu. Man ļoti patika Amosa Oza “Melnā kaste” un Rhyming Life and Death, patika Etgara Kereta stāsti, kas nesen iztulkoti latviski (“Autobusa šoferis, kas gribēja būt dievs”). Manuprāt, brīnišķīgs rakstnieks ir Andruss Kivirehks – man īpaši patika “Kaka un pavasaris”; tuvākajā laikā grasos izlasīt “Vīrs, kas zināja čūsku vārdus”.

Šī bloga rakstīšana manus grāmatu lasīšanas paradumus nav iespaidojusi, izņemot varbūt to, ka, ja izlasu kaut ko par svešvalodām, to mācīšanos, tulkošanu un tamlīdzīgām lietām, apsveru domu kaut ko ierakstīt arī šeit. Savukārt blogu lasīšana palīdzējusi man atklāt dažus interesantus rakstniekus un rakstnieces.

5) Mini savu guilty pleasure vai kādu no mīļākajām grāmatām, kas citus varētu pārsteigt.

Pašlaik lasu Bībeli.

Stafetes kociņu nododu Ernestam.

9 komentāri »

  1. 🙂
    Te nu jāprasa, kādā valodā tad Tu lasi Bībeli? Un kāpēc es neesmu lasījusi “Melno kasti”? F. arī tā ļoti patika.

    Komentārs by Lasītāja — 14.Maijs, 2013 @ 14:52

    • Nezinu, kāpēc neesi lasījusi 🙂 Esmu aizdevusi to vairākiem cilvēkiem, savādi, ka Tev ne. Varbūt nesanāca pieminēt to nevienā sarunā? Bībeli lasu latviski un angliski (esmu sākusi klausīties dažus kursus par attiecīgo tēmu http://www.openculture.com/freeonlinecourses), senebreju valodā pagaidām esmu izlasījusi tikai dažas frāzes (pašlaik vēl esmu pamatīgajā gatavošanās posmā, tikai tagad apgūstam artikulu veidošanu, dzimtes, trenējamies pareizi lasīt vārdus un frāzes).

      Komentārs by macosvalodas — 14.Maijs, 2013 @ 15:05

      • (Bet es esmu izlasījusi jau kādus četrus spāņu stāstus, katrs nākamais aizvien sarežģītāks. Bail pat iedomāties, kas vēl sekos… 😀 Tak manas lasīšanas iemaņas izrādās pietiekamas, lai es saprastu, kas tur notiek, un spētu vilkt paralēles ar dabas aprakstiem un varoņu dvēseles stāvokli utt. daudz lielākā mērā nekā varētu spriest no tā, ko ierakstu LP.)

        Komentārs by Lasītāja — 14.Maijs, 2013 @ 15:13

  2. (Milzīgs prieks par Tevi.)

    Komentārs by macosvalodas — 14.Maijs, 2013 @ 15:21

  3. Paldies par ielūgumu veikt rakstu darbu. Būs jāsaņemas un jāizsūdz tie lasīšanas grēki. Starp citu, atcerējos, ka par Bībeles vēsturiskajiem aspektiem bija viens diezgan iedvesmojošs darbs, ko lasīju bērnībā – Zenona Kosidovska “Bībeles stāsti” sērijā “Apvārsnis”, 1978.

    Komentārs by Ernests — 14.Maijs, 2013 @ 19:03

    • Gaidīšu grēksūdzi! 🙂 Un paldies par diezgan iedvesmojošā darba pieminēšu – to neesmu lasījusi.

      Komentārs by macosvalodas — 14.Maijs, 2013 @ 20:30

      • Nezinu, cik iedvesmojošs Kosidovska darbs varētu šķist šobrīd. Tomēr, pateicoties tam un vēl pāris grāmatām (te jāmin Cerama “Dievi, kapenes un zinātnieki”, kas ir sava žanra klasika), saņēmos un izlasīju Bībeli vecajā drukā – jo cita eksemplāra tobrīd nebija pie rokas, tikai kaut kāda ģimenes relikvija. Jāatzīst, sērija “Apvārsnis” tomēr bija ļoti labi veidota populārzinātnisku grāmatu izlase.

        Komentārs by Ernests — 14.Maijs, 2013 @ 22:58

  4. Grāmatu “Dievi, kapenes un zinātnieki” arī es bērnībā izlasīju. Un par “Apvāršņa” sērijas grāmatām varu tikai piekrist.

    Komentārs by macosvalodas — 15.Maijs, 2013 @ 08:37

  5. […]   Kaut kā šķita, ka jūlijs bija tikpat tukšs mēnesis kā melleņu lauciņš mežā, bet nekā – septiņas grāmatas ir gluži normāls skaits, turklāt, lai gan mans pašreizējais rakstīšanas ātrums ir divi teikumi dienā, ko, iekomentējot kādam, es jau esmu iztērējusi (kaut kas te nav pareizi, iztērēt var limitu, nevis ātrumu), tomēr par vairāk nekā pusi grāmatu esmu arī ko nebūt te uzrakstījusi, tātad, ja es atcerētos to, ka piezīmes kalpo atmiņu saglabāšanai (kas ir grāmatu blogeris? Sacensības sacensību pēc?), lasītu mazāk vai rakstītu īsāk vai garākiem teikumiem, varētu te skricelēt biežāk, nu, reizi vai divas nedēļā.   Ā, visu laiku aizmirstu. Ja vēl neesat bijuši, aizejiet aplūkot, kā par savu dzīvi grāmatās stāstīja meitene, kas mācās valodas. […]

    Pingback by Jūlijs | Lasītājas piezīmes — 3.Augusts, 2013 @ 15:34


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

%d bloggers like this: