Mācos valodas

9.Jūnijs, 2010

Mīkstinātais r

Filed under: Latviešu valoda — Tags: , — macosvalodas @ 18:50

Atradu interesantu argumentu par labu mīkstinātajam “r” latviešu valodā. Te fragments no Ilmāra Lazovska raksta “Nacionālā terminoloģija un politika” (“LZA Vēstis”, 1997, 1./2. nr., 155. lpp.):

“Valodai jāspēj arī elastīgi attīstīties līdz ar laikmeta norisēm zinātnē, mākslā, kultūrā, politikā, nezaudējot savu struktūru un skaidrību. Es gribētu uzsvērt vārdu “skaidrība”, lai mēs pašu lietotos vārdus varētu viegli atšķirt gan runā, gan rakstos. Es piederu pie tiem, kas uzskata, ka, piemēram, mīkstinātā ŗ un skaņas ch zaudējums padomju valodnieku spiediena ietekmē ir vērtējams kā trieciens latviešu valodas skaidrībai, no kā mēs vēl joprojām neesam spējuši atkopties un kas vēl arvien rada pārpratumus tulkotājiem un arī mums pašiem. (..) Palūkosimies (..) dažos piemēros. Veras logs (veŗas logs vai Veras logs?), Asaru ezers (zivju – asaŗu – ezers vai gauži pieraudāts asaru ezers?), dodu zeltu, dodu varu (vai vaŗa bungām vai valsts varu?). Pat tautas dziesmas kļūst nesaprotamas: “Kalnā kāpu skatīties, /Kas ar manu tēvu zemi?” (vai kas noticis vai arī manu tēvu zemi kāds ar arklu aŗ?) Tādi piemēri atrodami ik uz soļa, un ar ŗ atmešanu latviešu valodai vairs lāgā nepiestāv apzīmējums “dzidra un labskanīga”.”

19 komentāri »

  1. Man kā šīs skaņas nemīlētājai ir tāda nojauta, ka visās Latvijas izloksnēs mīksto ŗ nelietoja gan. Lielākoties pēc konteksta tomēr ir saprotams, par ko ir šis stāsts; ja ne, tādā gadījumā arī es varētu rakstos izmantot ŗ, tāpat kā krievu un leišu valodā reizēm parāda akcentu. Bet nelieciet man to izrunāt!

    Komentārs by Lasītāja — 9.Jūnijs, 2010 @ 19:19

    • Par visām izloksnēm nezinu; vajadzēs papētīt. Es gan mīksto r arī nekad neesmu lietojusi (neesmu ne šīs skaņas mīlētāja, ne nemīlētāja; mana attieksme līdz šim bijusi diezgan pragmatiska – mūsdienu valodā šādas skaņas nav, tātad to arī nelietoju), bet šis liekas interesants arguments (īpaši tā daļa, kas attiecas uz skaidrību). Ko Tu domā ar “lielākoties pēc konteksta tomēr ir saprotams, par ko ir šis stāsts”? Šis citāts patiesībā nemaz īsti nav saistīts ar raksta galveno tēmu. Gandrīz visu rindkopu, kas ir veltīta mīkstajam r, arī esmu citējusi, bet raksts ir veltīts terminu ieviešanai (4 lappuses garš, bet ļoti sakarīgs, kaut, protams, diskutējams).

      Komentārs by macosvalodas — 9.Jūnijs, 2010 @ 20:37

      • Konteksts parāda, vai tas ir zivju vai raudu, proti, raûdu, ezers.

        Komentārs by Lasītāja — 9.Jūnijs, 2010 @ 20:57

      • Taisnība – arī par to, ka mīkstais r neatrisina visas neskaidrības.

        Komentārs by macosvalodas — 10.Jūnijs, 2010 @ 06:46

  2. Jā, “jūŗa” un “chlors” noteikti atgrieztu latviešu valodai “dzidrumu un labskanību”. ROFL

    Komentārs by skeptiks — 9.Jūnijs, 2010 @ 19:25

    • Mjā, par dzidrumu un labskanību kā argumentu man arī ir šaubas. Bet par skaidrību gan šķita vērā ņemams.

      Komentārs by macosvalodas — 9.Jūnijs, 2010 @ 20:13

      • Jā, vajag skaidri rakstīt “Aldaŗa alus”, “dzeŗamais ūdens” un “februāŗa sākumā”, citādi visu var galīgi pārprast…

        Komentārs by skeptiks — 9.Jūnijs, 2010 @ 23:31

      • Autors gan runā par citiem piemēriem, kur neskaidrības tiešām var rasties.

        Komentārs by macosvalodas — 10.Jūnijs, 2010 @ 06:49

      • Jā, DAŽU vārdu dēļ “ŗ” noteikti vajag ieviest. Citu homonīmu jau nav, tikai uz r/ŗ balstītie.

        Komentārs by skeptiks — 10.Jūnijs, 2010 @ 09:16

      • Es neapgalvoju, ka ŗ būtu uz karstām pēdām jāievieš mūsdienu latviešu valodas rakstībā. Kā jau rakstīju komentārā Ernestam, manuprāt, šim argumentam būtu lielāks svars, ja pašlaik notiktu diskusijas par ŗ ieviešanu, ja daudzi cilvēki to lietotu un ja r bez mīkstinājuma nebūtu jau ieviesies un tik ierasts arī vārdos, kur iepriekš bija ŗ. Ja tagad būtu minētā situācija, iespējams, arī es nostātos ŗ aizstāvju pusē. Taču diez vai pašlaik ir reālistiski un nepieciešams to ieviest oficiālajā rakstībā. (Un tomēr man patīk doma par lielāku skaidrību, kaut arī tie būtu tikai daži vārdi un to locījumi.)

        Komentārs by macosvalodas — 10.Jūnijs, 2010 @ 18:48

      • Raksturīgs piemērs, par kuru rakstībā neviens vairs neliekas zinis, izņemot filologus, ir platā un šaurā “ē” lietojums. Palūkojiet šo piemēru, gluži svaigu – http://www.zveriman.lv/ , kur tas ir asprātīgi apspēlēts – tiesa, ar mīkstināto “r” būtībā ir vēl sliktāk. Par tā izrunu vairs jau tikai retais tur rūpi.

        Komentārs by Ernests — 11.Jūnijs, 2010 @ 21:02

  3. Man patīk! Varbūt jāmēģina lietot ikdienā.

    Komentārs by aktinium — 9.Jūnijs, 2010 @ 20:10

  4. ja vien ar mīkstu r varētu atrisināt latviešu valodas labskanību… par cik zinams kad tas tā nau ta nau ko cepties😀

    Komentārs by sdrāv — 9.Jūnijs, 2010 @ 21:07

    • Man šķiet, valodas mēdz mainīties. Reizēm izmaiņām var rast racionālu pamatojumu, reizēm nē.
      Nu, es pavisam neesmu speciālists, i ne tuvu, bet, šķiet, daudzas valodas pēdējā gadsimta laikā ir vienkāršojušās un tīri administratīvi tikušas vienkāršotas. Nesaku ne pieci – ja to nebūtu izdarījusi padomju vara (un tagad ir uz ko novelt vainu par valodas duļķainumu un nelabskanību), tad droši vien latvieši paši būtu veikuši tādu vai citādu vienkāršošanu. Nezinu, vai tas saistīts ar izglītības unifikāciju un standartizāciju, vai visa cita arī standartizāciju un reproducēšanas iespējām. Var arī būt, ka process ir bijis garāks.

      Vai nav tā, ka modernākās valodās diezgan bieži nozīme ir atkarīga no konteksta? Vai ir kādi piemēri?

      Jā, mans arguments par sliktu mīkstinātā r nelietošanai droši vien būtu banāls: to taču nelieto, vai ne? Ne tikai sarunvalodā vai ikdienas sarakstē, bet arī oficiālajā līmenī. Tas ir interesants kāzuss valodniecībā, tas arī viss.

      Varbūt nav korekts piemērs, jo attiecas uz jaunvārdiem, bet, piemēram, kāds latviešu prātnieks var neatlaidīgi, visur un vienmēr, rakstīt un runāt “nekasība” vārda “neesamība” vietā, bet šo vārdu tauta un citi prātnieki nelieto un viss. Acīmredzot ērtība no mīkstinātā r nelietošanas šķiet publikai svarīgāka kā piepūle to lietojot.

      Komentārs by Ernests — 9.Jūnijs, 2010 @ 22:56

      • Arī mana pieeja ir līdzīga – to nelietoju un visticamāk nelietošu par spīti tam, ka man citētais arguments liekas sakarīgs – tam gan būtu kāds svars tikai gadījumā, ja attiecībā uz latviešu valodu pašlaik notiktu diskusijas, vai šo skaņu saglabāt vai ne, un ja liela daļa cilvēku to lietotu (interesanti, ka kādreiz ir tikusi rīkota pat aptauja par rakstības veida izvēli – http://www.vvk.lv/index.php?sadala=192&id=620). Mūsdienās, cik saprotu, to lieto ļoti maz cilvēku, un mūsdienu latviešu valodā jau ierasts iztikt bez šīs skaņas un burta.

        Komentārs by macosvalodas — 10.Jūnijs, 2010 @ 06:55

  5. Nevaru atcerēties, kad man ŗ un ch trūkums būtu kaut jūtami traucējis saprast tekstu vei teikto. Konteksts tomēr vienmēr palīdz. Tad jau ar homonīmiem lielāka problēma ir angļu valodā.

    Gaidu otro daļu ar pārdomām par “ch”, jo tēzei trūka argumentu.

    Mana pieeja – ja bez kaut kā var iztikt, metam to ārā. Aptuveni kā Sent-Ekziperī sentencē “Perfection is achieved not when there is nothing left to add, but when there is nothing left to take away”.

    Komentārs by Kristaps — 10.Jūnijs, 2010 @ 07:43

    • Par ch diemžēl šai rakstā piemēru nebija…

      Komentārs by macosvalodas — 10.Jūnijs, 2010 @ 18:51

  6. No otras puses, vispār nelikties ne zinis par skaņu miju augstākminētajos piemēros ir mazliet dīvaini, gluži kā “žirafu” gadījumā. Tomēr mani pilnībā apmierina iespēja pēc patikas mīkstināt vai nemīkstināt r. Mums vispār vajadzētu būt iecietīgākiem pret paralēformām. (Stāsts no dzīves: valodas konsultanti aizrādīja izdevniecībai, ka nepareizi lietots vārds “stopētāji”, jo slenga vārdnīcā minēta tikai stopošana.)

    Komentārs by Lasītāja — 10.Jūnijs, 2010 @ 12:01

  7. Skaidrības arguments vai tai skaitā lingvististiskais arguments ir vērtigs, pat ja tas attiecas uz nedaudziem minimālo pāru vārdiem. Un tomēr, tas ir nacionālas iznīcināšanas jautājums. Cilvēki ir ar mieru samierināties un pat būt aroganti pašpārliecināti, ka mīkstais ŗ latviešu valodā nav vajadzīgs. Vēl muļķīgāks šķiet arguments, ka tas mums nav vajadzīgs, jo “neesam to mācījušies un nemaz nezinam kā lietot”. Otrā pasaules kara bēgļi, kuri šodien dzīvo ārpus Latvijas vēl tagad māk šo skaņu lietot, un no Latvijas atbraukušo ignorance tik atgadina Padomju okupācijas iznīcinošo un pazemojošo atlieku sekas. Atceraties, ka šī un vēl daudzas degradējošas pārmaiņas tikai uzspiesta mūsu pašu tautai, mūsu pašu senčiem – mums pašiem.

    Komentārs by Latvietis — 13.Februāris, 2012 @ 23:10


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Create a free website or blog at WordPress.com.

%d bloggers like this: