Mācos valodas

3.Februāris, 2010

Puteņu un franču dzejas mēnesis

Filed under: No manas pieredzes — Tags: , , , — macosvalodas @ 10:28

Pirms kāda laika nopirku mazu dzejas grāmatiņu – Jacques Prévert “Poèmes et Chansons”. Žaks Prevērs ir viens no autoriem, kura teksti tiek bieži ievietoti mācību grāmatās (laikam tādēļ, ka tie franču valodas apguvējam ir salīdzinoši viegli saprotami).

Lai dzīve būtu grūtāka un lai līdzsvarotu lietišķās franču valodas kursu, nolēmu sev sarīkot franču dzejas mēnesi. Katru dienu izlasīšu (un iztulkošu) vismaz vienu dzejoli. Februārī varētu tikt galā ar visu Prevēra grāmatiņu. Vakardienai izvēlējos dzejoli Chez la fleuriste par kādu vīrieti, kurš puķu veikalā pirka puķes un nomira.

5 komentāri »

  1. Izklausās diezgan depresīvi. Ne dzejas mēnesis, lasīšana un tulkošana, bet tas nabaga vīrs, kurš pirka puķes un nomira. Kaut gan, pieņemu, tā ir viena no labākajām situācijām, kurā mirt – skaisti ziedi, cerības kādu satikt, plāni vakaram, dzīvei – un pēkšņi viss, nekā. Toties aiztaupās līdz ar nenotikušiem priekiem arī daudz uztraukumu, nepatikšanu, sāpju un nelaimīgu beigu. Laime nelaimē, kā saka.

    Kādā veidā dzejolī tas ir atainots?

    Komentārs by redzamaisneredzamais — 3.Februāris, 2010 @ 10:39

  2. Dzejoli pats atradu gūglē. Pagarš.

    Komentārs by redzamaisneredzamais — 3.Februāris, 2010 @ 10:43

  3. Chez la fleuriste
    by Jacques Prévert

    Un homme entre chez la fleuriste
    et choisit des fleurs
    la fleuriste enveloppe les fleurs
    l’homme met la main à sa poche
    pour chercher l’argent
    l’argent pour payer les fleurs
    mais il met en même temps
    subitement
    la main sur son coeur
    et il tombe

    En même temps qu’il tombe
    l’argent roule à terre
    et puis les fleurs tombent
    en même temps que l’homme
    en même temps que l’argent
    et la fleuriste reste là
    avec l’argent qui roule
    avec les fleurs qui s’abîment
    avec l’homme qui meurt
    évidemment tout cela est triste
    et il faut qu’elle fasse quelque chose
    la fleuriste
    mais elle ne sait pas comment s’y
    prendre
    elle ne sait pas par quel bout
    commencer

    Il y a tant de choses à faire
    avec cet homme qui meurt
    ces fleurs qui s’abîment
    et cet argent
    cet argent qui roule
    qui n’arrête pas de rouler.

    Komentārs by redzamaisneredzamais — 3.Februāris, 2010 @ 10:45

    • Skaists dzejolis. Man nemaz nešķita skumjš vai depresīvs, kaut arī par nāvi. Tajā ir vieglums. Nāves neparedzamības, neaptveramības un absurduma noskaņa.

      Komentārs by macosvalodas — 3.Februāris, 2010 @ 23:11

  4. Man patika, kā dzejnieks rīkojas ar laiku. Ekspozīcija, notikuma priekšvēsture, aizņem tikai 3 rindiņas – tajās darbība vēl norisinās laikā, normālā tempā: process aprakstīts ļoti lakoniski, ietver trīs vienkāršas darbības: ienāk, izvēlas, ietin. Tagadnes lietojums ļauj lasītājam viegli iztēloties šo norisi, itin kā tā notiktu te,acu priekšā. Nav zināms, vai ziedu izvēle ir notikusi kā saruna; varbūt vīrietis klusējot norādīja uz ziediem. Vienīgais zināmais lielums ir daži ziedi, skaidrs, ka trīs vai pieci, nav nojausmas par šķirni, bet skaidrs arī, ka tas nav bijis puķu pušķis vai puķu grozs; arī puķe podā tā noteikti nav, izvēle, visticamāk, ļoti privāta. Un tad tāda sajūta, ka nākamajās rindiņās laiks top lēns: “pour chercher l’argent/ l’argent pour payer les fleurs”; kaut kāda dīvaina vilcināšanās iznāk ar naudu, vārds atkārtojas divas reizes; un tad , pēc “subitement” viss apstājas, ne tikai tāpēc, ka turpmāk bieži atkārtojas „en même temps”. Nākamais triplets ir tas , ar ko ziedu pārdevēja paliek viena aci pret aci: monētas ripo, ziedi vīst, vīrietis mirst; norises dzejolī ir mūžīgi “iesprostotas” tagadnē, vienmēr, kad dzejolis tiek lasīts, tās ir sākušās, bet beigas nav paredzamas. Varētu būt , ka monēta vai monētas izmantotas simboliska lieta saistībā ar miršanu – tā ir lieta , ko dod pārcēlājam, kurš pārceļ mirušo pāri upei.

    Pat priecājos, ka vakar atradu šo dzejoli, poētiskus tekstus neesmu analizējis gadiem, patīkama pārmaiņa. Paldies par ierosmi!

    Atcerējos arī savu laimīgo “kopdzīvi” ar franču valodu vairāk kā pirms 10 gadiem, vēl vidusskolā, kas diemžēl turpinājās tikai 1/2 gadu. No tā laika palikusi prātā jaukā franču valodas skolotāja un Žaka Prevēra dzejolis
    “Déjeuner du matin “

    Komentārs by redzamaisneredzamais — 4.Februāris, 2010 @ 10:09


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Create a free website or blog at WordPress.com.

%d bloggers like this: