Mācos valodas

22.Janvāris, 2010

Trīs lietas

Filed under: No manas pieredzes — Tags: , , , — macosvalodas @ 16:30

Kad pietrūkst motivācijas ķerties pie franču valodas mācībām, pārņem šaubas par savām zināšanām un liekas, ka viss ir aizmirsies… saņemties un sevi uzmundrināt man palīdz trīs lietas.

1. Radīt sev izaicinājumus (piemēram, pavisam nesen tā bija pārbaude Francijas kultūras centrā un pārlēkšana vienam līmenim; izaicinājumi, protams, var būt arī mazāki).

2. Iemīlēties lietā, kuru dari (šai gadījumā svešvalodā; kaislība gan brīžiem noplok, bet tad visiem spēkiem sevi jāpiespiež atgriezties pie svešvalodas, un arī kaislība atgriežas – tad vairs nemaz nav jāpiepūlas, lai atkal mācītos).

3. Vienmēr pievērst uzmanību visam, kas notiek svešvalodā, kuru mācies (piemēram, ieklausīties mūzikā kafejnīcā – neticami, cik bieži tiek atskaņota fanču mūzika).

9 komentāri »

  1. eh, atvedishu Tev brimishkigu filmu (Margaritas Dirasas scenaarijis) “Hiroshima Mon Amour” franchu valodaa

    Komentārs by beka — 26.Janvāris, 2010 @ 22:20

  2. iemīlēties lietā – izklausās briesmeklīgi 😦

    IEMĪLĒTIES!!!! to es saprotu. tas iedvesmo kalnus gāzt. bet ne jau lietā vai mācīšanās procesā kā tādā.

    Komentārs by yesterdaytrash — 27.Janvāris, 2010 @ 19:36

    • Ē… nu, vispār tas nebija domāts TIK burtiski. Kā lai to labāk pasaku? Tad, ja lieta, ko dari, traki patīk, tā sokas vieglāk. Un tas bieži vien līdzinās kaislībai. Bet vispār dažās valodās – arī fraču – “mīlēt” un “patikt” apzīmē ar vienu un to pašu vārdu.

      “Aizrauties” ir vēl viens vārds, kas labi derētu šajā kontekstā. Aizrauties ar to, ko tu dari. Padarīt aizraujošu to, ko dari.

      Komentārs by macosvalodas — 27.Janvāris, 2010 @ 23:24

  3. jā, vārds “aizrauties” latviešu valodoā izsklausās atbilstošāks situācijai

    Komentārs by yesterdaytrash — 28.Janvāris, 2010 @ 21:21

  4. Jā, latviešu valodā vārdu “mīlēt” un “patikt” nozīmju lauki un lietojums ir daudz diferencētāki kā citās valodās – krievu, angļu u. c. Tas pirmajā acu uzmetienā liek spriest, ka diskutētājam y. ir pilnīga taisnība.

    Bet, objektīvi raugoties, dīvaini, ka lai arī “aizrauties” latviešu valodā ir pēc lietojuma diezgan tuvs “iemīlēties”, tomēr ir kāda būtiska nianse, kas tos atšķir: pirmais minētais vārds visbiežāk apzīmē īslaicīgu norisi, kas subjektīvi nav tik nozīmīga; otrais turpretī ļoti bieži var ietvert sevī arī procesa turpinājumu un nozīmīguma pieaugumu. Tāpēc, lietot izteicienu “iemīlēties valodā vai lietā, ko dari” ir ļoti pat attaisnojami, jo šajā gadījumā:
    A. autors turpina aprakstīt “kaislību”, kas “noplok” un tad “atgriežas”, t.i., lieto vārdu “iemīlēties” kā apzīmējumu ilgstoša un ne tik viendabīga procesa aizsākumam;
    B. lasītājam no konteksta ir skaidrs, ka pārspīlējums, lietojot vārdu “iemīlēties” nevis kādu neitrālāku vairāk uz lietām un nodarbēm attiecināmu, ir nepieciešams; šajā gadījumā vārds tiek lietots ne ikdienas, bet metaforiskā nozīmē.

    Komentārs by redzamaisneredzamais — 29.Janvāris, 2010 @ 11:43

    • Jā, vārds “iemīlēties” tika lietots metaforiskā nozīmē. Tomēr ļoti interesants jautājums ir par aizraušanās un iemīlēšanās nozīmju līdzībām un atšķirībām. Piemēram, varu iztēloties “ilgstošu aizraušanos” (ilgstošs process) vai “kaislīgu aizraušanos” (subjektīvi nozīmīgs process).

      Komentārs by macosvalodas — 30.Janvāris, 2010 @ 22:10

  5. Pārsteigts konstatēju, ka pirmās brīvās asociācijas ar vārdu “aizrauties” man arī ir tādas, kas ietver visnotaļ cienījamu ilgstamību: “aizrautīgs makšķernieks”, “aizrautīgs/kaislīgs spēlmanis” – tās nu ir aizraušanās, no kā nav nemaz tik viegli tikt vaļā. Lai precizētu atšķirības vai līdzības starp šo divu vārdu nozīmēm, automātiski paņēmu no plaukta “Latviešu valodas sinonīmu vārdnīcu” (2002., trešais papildinātais un pārstrādātais izdevums) – no šī izdevuma gan labuma maz, daudz vērtīgāka ir lielā Latviešu valodas vārdnīca, bet tā šobrīd nav pieejama. Pārsteigumu sagādāja šķirkļi “aizraut” un “aizrauties”: aizsist, aizžņaugt, ņemt ciet; aizžņaugties, aizcirsties, aizķerties, aizmesties, aizlūzt, aizsisties. Vienīgi šķirklis “aizrautīgi” pavēra skatu uz citu darbības vārda ar šo pašu sakni un priedēkli lietojumu: aizgūtnēm, aizraujoši, dedzīgi, degsmīgi, jūsmīgi. Man šķiet, ka tieši jūsmas, sajūsminātības (jo nevar visu laiku būt sajūsmā; kaut gan, protams, ir cilvēki, kuri jūsmo par kaut ko vai kādu ar apbrīnojamu regularitāti) faktors piešķir īslaicīguma nokrāsu.

    Mana versija: “aizraušanās” cēlonis bieži ir kaut kāds ārējs apstāklis vai stimuls, kas nav tik ļoti paša cilvēka varā – tas, kas aizrauj, aizsit elpu, pārsteidz (objekts, kas izmaina subjekta virzību, darbības vektoru uz laiku). Ikdienā tā var teikt arī par spēli vai vaļasprieku, no kā nevar tikt vaļā un bieži arī nav nepieciešams, jo to raksturs netiek uztverts ar pārlieku nopietnību, tā, piemēram, “aizraušanās ar azartspēlēm” un “atkarība no azartspēlēm” ir divi dažādi situāciju vērtējumi. Nesaka jau arī “iemīlējies azartspēlēs”, kaut gan izteicieni “nodevies spēlei ar visu savu sirdi un dvēseli”, “iemīlējis šo spēli” ir ļoti iespējami un tiek lietoti. “Iemīlēšanās” atšķirība ir tā, ka tā, lai arī ļoti bieži pārejoša, tāpat kā “aizraušanās”, tā tomēr vairāk ir subjekta paša tiecība, dziņa un izvēle. Citiem vārdiem sakot, tajā ir vairāk “kaislības” nekā “spēles”. Te, protams, precizitāte līdz desmitdaļai nav iespējama, nākas lietot aptuvenības: “vairāk”, “mazāk”.

    Komentārs by redzamaisneredzamais — 31.Janvāris, 2010 @ 16:03

    • Tas tik tiešām ir aizraujoši! Tikko ieskatījos Tildes datora vārdnīcas sinonīmu sadaļā. Lūk, kas tajā atrodams:
      aizrauties
      I darb.v.
      1) aizcirsties; aizlūzt; aizsisties; aizmesties; aizķerties
      2) iejūsmināties; iejūsmoties; iesilt; sajūsmināties; sajūsmoties; iekaist; iekvēloties; iedegties
      3) iemīlēties
      4) aizmirsties
      5) aiztrūkt; pārtrūkt

      Savukārt lielajā latviešu valodas vārdnīcā (2006. gada izdevums) divas no vārda “aizrauties” nozīmēm, kas attiecas uz apspriežamo jautājumu, ir šādas: 2. Nodoties (kam) ar ļoti lielu dadzību, interesi, sajūsmu. A. ar sportu, ar lasīšanu. Viņš ir aizrāvies ar mūziku. 3. Piedzīvot spēju sajūsmu, spēcīgas, bet nenoturīgas jūtas pret pretējā dzimuma [sic] cilvēku. Un te “iemīlēties” nozīmes no šīs pašas vārdnīcas: 1. Sākt pārdzīvot mīlas jūtas (pret kādu, vienam pret otru). I. meitenē, puisī. Viņi ir iemīlējušies viens otrā. Karsti, neprātīgi i. (..) 2. Sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu, pret ko), pieķeršanos (kam); sākt izjust lielu interesi (par ko), nepieciešamību (pēc kā). I. cilvēkos. I. darbā. I. savā darbā. I. teātrī.

      Šeit abi vārdi ļoti izskatās pēc sinonīmiem, īpaši apspriežamajā kontekstā – attiecībā uz lietām un procesiem. Ja runa ir par cilvēkiem, tad gan redzam, ka, skaidrojot “aizrauties”, vārdnīcas sastādītāji ir uzsvēruši nenoturību, bet “iemīlēties” gadījumā – ilgstoša procesa sākumu.

      Komentārs by macosvalodas — 31.Janvāris, 2010 @ 20:39

  6. Jā, diezgan aizraujoši. Vienmēr pārsteidz visādas nozīmes, skaidrojumi, dažreiz ļoti īpatni, ko gadās uziet vārdnīcās. Turklāt šoreiz apspriestie vārdi nav margināli vai reti lietoti.
    Iepriekš aizmirsu pieminēt sinonīmu vārdnīcas šķirkli “iemīlēties” – ieskatīties; samīlēties; aizrauties. Tālāk minēti daži sarunvalodas vārdi: ieķerties; iegrābties; iekosties; iecirsties – pēdējie divi piemēri šķiet ļoti dīvaini, neatminos, ka būtu dzirdējis tā sakām vai lasījis šādu lietojumu tieši iemīlēšanās vai aizraušanās kontekstā. Turklāt “iecirsties” man vairāk izskatās pēc “iespītēties”, “spītēties” (līdzīgi kā “iecirtīgs kumeļš”); “iekosties meitenē vai puisī” – skan ļoti jocīgi. Neesmu valodnieks, bet izklausās mazliet pēc pārpratuma vai pat aplamības.

    Tevis atzīmētais anahronisms – dīvaini, ka tas ir rodams tādā lielā un nopietnā vārdnīcā. Turklāt skaidrojumā, kur šāda detalizācija ir absolūti neobligāta un apejama vieglāk par vieglu.

    Komentārs by redzamaisneredzamais — 31.Janvāris, 2010 @ 22:56


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Create a free website or blog at WordPress.com.

%d bloggers like this: