Bija lieliska sajūta, ka visu saprotu – ko kurš saka un kas kur rakstīts. Bērns diezgan ātri iemācījās bonjour un to arī teica – un daži franči par to ļoti sajūsminājās. Meita interesējās arī par citiem franču vārdiem un tagad zina, kā pateikt “paldies”, “māja” un vēl pāris noderīgu vārdu.

Nabaga ārzemju tūristi gan izklausījās ceļvežu un nostāstu iebiedēti – daudzi mēģināja kaut ko runāt franciski (piemēram, restorānā), kaut viņiem bija tikai paši franču valodas zināšanu pamati. Savukārt ar mani franči nezin kāpēc vairākkārt mēģināja runāt angliski. Interesanti, ka pie kādas kafejnīcas loga – pretēji ceļvežu draudiem – bija piesprausta zīmīte: “We speak … (at least we try)”. Tomēr izskatās, ka cenšas mazliet izdabāt tūristiem.

Tūristu ir daudz arī oktobra otrajā pusē, kad ir jau ļoti rudenīgs. Dzirdēju daudz krievu valodas (starp citu, krievi vai krieviski runājošie vairākās vietās strādāja, piemēram, mūsu viesnīcā taisīja remontu un Rodēna muzejā pārdeva ēdienus kafejnīcā), un vismaz trīs reizes latviešu valodu – garām gāja latviešu kompānijas.

Ir dažas vietas, kur gribējās aiziet, bet nepaspēju. Man prātā paliek slepenais apmeklējamo vietu saraksts, un esmu droša, ka šajā pilsētā vēl atgriezīšos.

Luksemburga ir sena, mierīga, klusa un zaļa pilsēta. Skaista. Staigāju pa pilsētas centru un baudīju mazās sarunas kafejnīcās, pasūtot kafiju un maizīti vai lūdzot rēķinu. Pirmdien bija izpārdošanu diena, un, kaut es neko nevēlējos pirkt un lieli ļaužu pūļi man nepatīk, vienubrīd gāju pa pārpildīto ielu un ķēru garāmgājēju sarunu fragmentus. Iegriezos vairākās grāmatnīcās – un tās visas ir kā paradīze franču valodas mīļotājam (jāpiebilst gan, ka arī vācu un luksemburgiešu valodas mīļotājiem un pratējiem). Par tik lielu grāmatu izvēli franču valodā Rīgā var tikai sapņot! Nenoturējos un nopirku pāris grāmatas.

Secināju, ka ikdienas situācijās franciski saprotos tīri labi, pat ja kāds vārds ir piemirsies. Pavisam grūti ir vienīgi tad, ja vēl nav iedzerta rīta kafija un jūtos ļoti samiegojusies. Tad gan bija sarežģīti pateikt pat vienkāršas lietas. Toties pēc labas kafijas un kruasāna… eh, tad gan bija viegli! Un vēl Luksemburgā ir traki garšīgas kūkas. Pilnīgi noteikti gribētos tur vēl atgriezties!

Lūk, no franču valodas viedokļa, var teikt, diezgan auglīga diena!

Šajā “mācību gadā” esmu apmeklējusi privātstundas pie pasniedzējas francūzietes, esmu lasījusi franču valodā laikrakstus (www.lemonde.fr un dažus tepat nopirktos) un daiļliteratūru, esmu diezgan daudz tulkojusi. Klausījos dziesmas franču valodā un mēģināju tulkot arī tās. Noskatījos dažas filmas. Pēc poliglotes Kato Lombas ieteikuma esmu kādu laiciņu pierakstījusi ikdienas notikumus franču valodā mazā burtnīciņā. Esmu centusies vairāk rakstīt franciski. Izvirzīju jaunus mērķus – aizbraukt uz Parīzi un nokārtot DELF/DALF eksāmenu.

Lūk, mans vērtējums sev par šo periodu. Neesmu bijusi nedz ļoti centīga, nedz pārāk disciplinēta franču valodas apguvē. Tomēr esmu diezgan daudz saskārusies ar franču valodu tulkojot – šķiet, ka to varu uzskatīt par kompensāciju centības un disciplīnas trūkumam. Ar tām pēdējām ceru vēl saņemties, jo rudenī un ziemā jāīsteno divi lieli plāni. Taču tagad – atkal pie darbiem!