Marija Saridža (Marie Surridge), kanādiešu profesore, kodolīgās un interesantās grāmatas “Le vai la? Franču lietvārdu dzimte” (Le ou La? The Gender of French Nouns) autore, apgalvo: to, kā atpazīt un iegaumēt lietvārdu dzimti, jāmācās no bērniem.
Pirmkārt, bērniem patīk precīzi apraksti (piemēram, “skaista, liela, balta mašīna”, nevis vienkārši “balta mašīna” vai “mašīna”). Franču valodā īpašības vārdu un norādāmo vietniekvārdu dzimte mainās atkarībā no lietvārdu dzimtes, un, pievienojot lietvārdam vairākus īpašības vārdus, kā arī izmantojot citas konstrukcijas, kur parādās dzimte, bērni ātri vien atceras lietvārdu dzimti. Tādēļ ir nevis jāizvairās no dzimtes uzsvēršanas (lietojot pēc iespējas neitrālas konstrukcijas, kurās tā nav sadzirdama, piemēram, Tu trouves ces maisons terribles?), bet jācenšas izmantot teikumu formas, kurās tā tiek uzsvērta. Turklāt jācenšas arī saklausīt un ieraudzīt norādes uz lietvārdu dzimti citu runā vai rakstītajā tekstā.
Otrkārt, bērni apgūst vārdus pakāpeniski, sākot no vienkāršiem lietvārdiem un vēlāk iemācoties saliktus lietvārdus. Pēc Saridžas domām, tiem, kas apgūst franču valodu, būtu jārīkojas tāpat. Pieaugušie lielākoties mācās citādi, tādēļ lietvārdus var sadalīt grupās, uz katru no kurām attiecas savi noteikumi (vai vismaz tendences), kā tiek piešķirta dzimte.
Saridža parāda, ka pastāv saikne starp dzimti un lietvārda fornētisko galotni. Viņa min pētījumus, kuros noskaidrots, piemēram, ka franču valodā biežāk sastopami ir vīriešu, nevis sieviešu dzimtes lietvārdi – 61 % lietvārdu ir vīriešu dzimte. Savukārt fonētiskā galotne (tā, kas dzirdama izrunā), kaut parasti ne simtprocentīgi, tomēr var norādīt uz dzimti ar visai lielu iespējamību. Piemēram, tāda fonētiskā galotne kā vārdam un 100 % liecina par vīriešu dzimti, bet tādas kā vārdam bain vai banc par vīriešu dzimti liecina 99 % gadījumu. Fonētiskā galotne [z] (kā vārdam blouse) liecina par sieviešu dzimti 90 % gadījumu.
Daudziem lietvārdiem, kas neapzīmē dzīvas būtnes, parasti ir noteikta dzimte. Piemēram, dienu, mēnešu un gadalaiku nosaukumi ir vīriešu dzimtē, tāpat valodu, ķīmisko elementu, krāsu, koku nosaukumi. Savukārt sieviešu dzimtē ir svētku, automašīnu un akadēmisko disciplīnu nosaukumi.
Gandrīz simtprocentīgi uz dzimti norāda lietvārda piedēklis (informācija par tiem atrodama daudzās franču gramatikas grāmatās).
Tas vēl nav viss, kas atrodams Saridžas mazajā grāmatiņā, tādēļ, ja franču lietvārdu dzimtes jautājumam pievēršas nopietni (un tas ir svarīgi, ja grib labi zināt valodu un runāt precīzi), šī ir ļoti laba lasāmviela, kas ļauj pārliecināties, ka visu lietvārdu dzimte nav jāmācās no galvas un ka ir zināmi noteikumi, kuru ievērošana var palīdzēt ar to tikt galā vieglāk.
