Viegli un plūstoši

Esmu kārtīgi izslimojusies, pēdējā laikā ļoti maz mācījusies franču valodu un paspējusi šo to iekavēt arī citās mācībās. Pēc ilgiem laikiem aizgāju uz franču valodas pulciņa tikšanos, kas bija brīnišķīga – daudz smējāmies un daudz ko interesantu pārrunājām! Iemācījos vairākus jaunus vārdus un uzzināju dažas noderīgas lietas. Tas nudien bija labs pamudinājums atkal ķerties pie franču valodas. Aizgāju līdz Francijas kultūras centram, nejauši ievēroju paziņojumu un pierakstījos uz lekciju par Subjonctif, kas notiks 31. oktobrī, bibliotēkā paņēmu divus DVD – filmiņu par franču valodu dažādās valstīs (mani ļoti intresē ne tikai Francija, bet arī citas frankofonās valstis) un kādu spēlfilmu. Esmu sākusi skatīties abas! Jūtu, ka mana komunikācija ar privātskolotāju ir nesusi augļus – tagad arvien labāk saprotu runāto tekstu, mani arī vairs tik ļoti nekaitina (nu jau nedaudzās) nesaprotamās vietas filmās.

Dejas uz Aviņonas tilta

Žans Sablons dzied senu (kā ziņo Vikipēdija, 15.gadsimta) franču dziesmu “Sur le pont d’Avignon”. Tā ir populāra arī franču bērnu repertuārā. Jāmēģina sasildīties šai aukstajā rītā!

Skandalozā tulkošana

Izlasīju Lorensa Venuti (Lawrence Venuti) grāmatu The Scandals of Translation: Towards an Ethics of Difference (Routledge, 1998). Ļoti vērtīga grāmata katram, kas tulko vai lasa tulkojumus. Amerikā, kuras kontekstā grāmata ir uzrakstīta, tulkotās grāmatas veido salīdzinoši mazu daļu no publicētajām. Savukārt pie mums – precīzus skaitļus nezinu, un tomēr – izdoto tulkotās literatūras darbu daudzums krietni pārsniedz vietējo rakstnieku grāmatu skaitu.

Venuti analizē vairākus tulkojumus un ļauj ieskatīties arī savā tulkotāja darba “virtuvē”, kritizējot tulkojuma “pieradināšanu” (domestication) jeb “ierakstīšanu” esošajos valodas un kultūras normu standartos un pieņēmumos. Viņaprāt, tulkojumam jābūt “minoritizējošam” jeb tajā jābūt redzamām tām kultūras, vērtību, valodas normu, žanra atšķirībām, kas ir tulkotajā darbā. Tulkojumam jāizskatās pēc tulkojuma, tam nav jārada ilūzija, ka darbs nav tulkots, ka tas rakstīts attiecīgajā valodā. Tulkojums nav tieša, caurredzama (transparent) teksta pārnešana citā valodā.

Aizraujošākie šīs grāmatas fragmenti ir tieši Venuti analizētie piemēri. Dzimtes “pieslīpēšana” Šekspīra dzejas tulkojumos, priekšstata (kultūras identitātes) radīšana par japāņiem un itāliešiem ar tulkoto darbu palīdzību pēc II Pasaules kara, patriarhālās vērtības Lūisa “Bilitis dziesmās”, kuras viņš uzdeva par tulkojumu, ierasto vārdu maiņa dažādos Bībeles tulkojumos, izraisot un pamatojot jaunus kristietības virzienus. Autors analizē bestselleru tapšanu un filozofisku darbu tulkojumus.

Kas tad ir “skandalozais” Venuti analīzē? Viņš runā par vairākiem “skandāliem” jeb apkaunojošiem notikumiem vai apstākļiem. Viens no galvenajiem skandāliem ir tulkošanas un tulkotāja marginalizētais stāvoklis situācijā, kad tulkojumi balsta korporatīvo pasauli, globālo kultūras ekonomiju, kad ar tulkojumu palīdzību tiek uzturēta esošā vērtību sistēma. Potenciāls skandāla avots ir kultūras identitāšu veidošana ar tulkojumu palīdzību (noteiktā veidā attēlojot citas kultūras). Vēl – tas, ka ar tulkojumu palīdzību var radīt atšķirīgas kultūras vērtības un rīcību vietā, kur darbs ir iztulkots.

Tādēļ, viņaprāt, ir svarīgi ņemt vērā kultūras kontekstu, kurā tulkojamais darbs ir radies, neizdzēst atšķirības un neizlikties, ka tas nav tulkojums, kā to dara daudzās mācību iestādēs, piemēram, apgūstot klasiskus grieķu tekstus. Tieši otrādi – lasot šos tekstus, jāpievērš uzmanība tulkojumam un tam, kādas vērtības tulks, iespējams, “ietulkojis” attiecīgajā darbā un ko veiksmīgi vai neveiksmīgi (un kā) pārtulkojis attiecīgā laika kontekstā.

Man šķiet, Venuti grāmata var “atvērt acis” tiem, kam liekas, ka tulkošana ir neitrāla nodarbe. Turklāt piemēru analīzes dēļ tā ir aizraujoša lasāmviela. Viena būtiska lieta, par ko Venuti ticis kritizēts, ir – paužot atšķirības ievērošanas un minoritizēšanas ētiskos ideālus, viņš tomēr balstās Rietumu postmodernā “establišmenta” (jeb valdošās elites) teorijās. Tas, protams, tā arī ir: Delēzs un Gvatari, Bhabha, Lauklau un Mufa ir bieži citēti autori šai grāmatā. Tomēr, manuprāt, tieši te tiem, ja tā var teikt, atrasts ļoti labs pielietojums jeb to teorijas ir pavērstas un par pamatojumu ņemtas nozarē, kurā, izmantojot Venuti formulējumu, joprojām ir izplatīta “netraucēta komunikatīva akta” ilūzija.

Rudens: skrienu, lasu, mācos…

Iepriekšējās nedēļas esmu priecīgi nostrādājusies, nodarbodamās gan ar angļu, gan franču valodu. Man patīk atkal mācīties! No skolas tiek sūtīti teksti, kurus tulkoju un analizēju, un komentēju ar vislielāko rūpību, tomēr nebaidoties kļūdīties. Atkal lasu visādu interesantu literatūru par valodu un tulkošanu. Atkal skrienu uz Nacionālo bibliotēku, kur neesmu bijusi jau ilgāku laiku. Un atkal iepērku mācību literatūru.

Ir atsākušās privātstundas – tagad nu jau divreiz nedēļā (kas beidzot ir krietni nopietnāk nekā iepriekš) mācos franču valodu un mācu latviešu valodu. Lasu Āfrikas tautu pasakas franciski. Uzzinu šo to jaunu par Āfriku un tās kultūru. (Saprotu, ka manas zināšanas par šo kontinentu ir ļoti nabadzīgas.) Lasu grāmatu par franču valodas izcelsmi un situāciju dažādos laikos. Un mēģinu iztulkot kādu latviešu pasaku franciski.

Sēņošana en français

Ne pārāk sen kādā sestdienas pēcpusdienā (zinu, jau zinu, rūdīti sēņotāji teiks, ka jāiet agrā rītā!), tikko atbraukusi uz laukiem, devos sēņot. Jautrāk, protams, būtu divatā vai trijatā, bet kompānijas nebija, tādēļ gāju viena. Tā kā pirms kāda laika biju sameklējusi vārdnīcā, kā franciski ir “sēņot” un “ogot”, pa ceļam uz mežu šie vārdi man atkal ienāca prātā. Mežā bez steigas un bez konkurentiem izstaigāju iespējamās sēņu vietas, pie reizes prātā franciski komentējot to, ko redzu vai daru. Dažus vārdus, protams, nezināju, bet paturēju prātā līdz pārnākšanai mājās, kad varēju atkal ieskatīties vārdnīcā.

Šonedēļ atcerējos sēņošanu franciski (jo brīvdienās netieku uz laukiem) un palūkoju, kas par šo tēmu atrodams internetā. Izrādās, franciski runājošajiem dažādās mājas lapās tiek doti padomi, kā sēņot, t.i., ko lasīt, kā griezt, kā gatavot. Kādā blogā tiek apgalvots, ka sēņošana ir ideāla nodarbe dabā vienam vai kopā ar citiem. Tātad šai ziņā franči – vai vismaz daļa no tiem – varētu neatšķirties no Latvijas iedzīvotājiem.

Franciski atradu informāciju, kā lasīt sēnes, nekaitējot dabai. Pārspriedumus par meža saglabāšanu un cilvēka drošību. Izlasīju arī dažus rakstus par sēņošanas tradīcijām Kanādā un Francijā. Abās valstīs šīs tradīcijas esot saglabājušās no seniem laikiem, kaut gan vairums tomēr sēnes nepazīst un arī nesēņo. Dažos Francijas reģionos rudenī tiek rīkotas sēņu nedēļas, organizējot sēņošanas pārgājienus, kā arī skaidrojot, kuras sēnes ir vai nav ēdamas. Gan Francijā, gan Kanādā, izrādās, ir aktuāls jautājums par privātīpašumu – sēnes pēc likuma pieder tam, uz kura zemes tās izaugušas. Francijā notiek diskusija, vai ieviest atvieglojumus, ja sēnes tiek lasītas paša vajadzībām, nevis pārdošanai. Mja, savos klejojumos pa mežu nemaz neaizdomājos par šādu lietu…

Mans vārdu krājums par meža, augu, sēņošanas un ogošanas tēmām ir nedaudz paplašinājies. Visus daudzos jaunos vārdus diemžēl nespēju paturēt atmiņā, tomēr ir daži, kurus aktualizēju sēņošanas laikā, tagad atkārtoju un turpmāk atcerēšos dzelžaini!

les champignons sauvages – meža sēnes
cueillir des champignons – sēņot
cueillir des baies – ogot

Interneta resursi franciski un par franču valodu

Mācību materiāli:
BBC French
http://http://www.bbc.co.uk/languages/french/

Free Language Courses
http://www.freelanguagecourses.com/
Mācību līdzekļi dažādu valodu apguvei par brīvu.

Testi:
French Online Grammar Quiz
http://fog.ccsf.cc.ca.us/~creitan/grammar.htm
Gramatikas testi.

Vocabulary Quiz
http://www.quiz-tree.com/French_Vocabulary_main.html
Vārdu krājuma testi.

Interesantas vietnes:
Conte moi: la Francophonie
http://www.conte-moi.net/
Pasakas no zemēm, kurās tiek runāts franciski. Pieejamas gan lasāmas, gan klausāmas versijas.

Best French Websites
http://www.uni.edu/becker/french31.html
Informācija par dažādām ar franču valodu saistītām interneta vietnēm.

Par franču valodu un Franciju:
Laura’s French Language Blog
http://french.about.com/

French Blog: Language and Culture of the French-Speaking World
http://www.transparent.com/french/

Dažādi blogi franciski, par franču valodu un Franciju
http://french.about.com/od/blogs/French_Blogs.htm

Ziņas un televīzijas raidījumi franciski:
http://www.canalplus.fr
http://www.france2.fr
http://videos.tf1.fr
http://www.tv5.org

Laikraksti franču valodā:
http://www.onlinenewspapers.com/france.htm

Sāku jaunu dzīvi!

Rīt 1. septembris. Bērns sāks iet bērnudārzā, es – atkal skolā. Iestājos Ventspils augstskolas maģistra programmā “Tulkošana un terminoloģija” (angļu un franču valoda) – tās ir neklātienes studijas ar tālmācības elementiem. Man ir jauns darbs, un ir mainījušies arī franču valodas mācību plāni. Rudenī dažādu iemeslu dēļ neiešu uz kursiem Francijas kultūras centrā (FKC), kurus tomēr ceru kādreiz atsākt. Taču esmu apņēmusies pievērsties franču valodai krietni intensīvāk nekā vasarā. Cerams, atjaunosies privātstundas (kurās varētu izmantot Campus2 – FKC kursos iesākto grāmatu). Esmu pierakstījusies uz pāris blogiem franču valodā un par to; pašlaik katru dienu saņemu arī viena franču vārda sūtījumus. Grasos atsākt FKC bibliotēkas apmeklējumus (tur reizēm var dabūt par brīvu vecus žurnālus un, protams, centīšos lasīt grāmatas). Ak jā, pulciņš reizi nedēļā – šķiet, ka entuziastu grupiņa, kaut drusku sarukusi, joprojām ir tīri enerģiska un motivēta regulāri pļāpāt franciski. Un vēl tulkošana augstskolā. Lūk.

Saistībā ar jaunas dzīves sākšanu ielūkojos franču-latviešu vārdnīcā, lai papētītu izteicienus par dzīves (la vie) tēmu. Te daži.

Ainsi va la vie. Tā dzīve rit.
Quelle vie! Kas tā par dzīvi!
Ça c’est la vie! Tā tik ir dzīve!

Žanna d’Arka Pēterbaznīcā

Šovakar biju Pēterbaznīcā, kur atskaņoja un izrādīja Pola Klodela un Artūra Onegera “Žannu d’Arku uz sārta” (ģenerālmēģinājumu) Indras Rogas režijā un diriģējot Mārim Sirmajam. Lielisks skaņdarbs, labs izpildījums un izrāde. Daļa teksta tika izrunāta un izdziedāta latviski, daļa – franciski. Skaisti! Skatoties oratoriju, mans pārdzīvojums, šķiet, bija spēcīgāks tādēļ, ka skaidri sapratu labu daļu no franciski dziedātā. Tagad gribētos šos tekstus arī izlasīt.

Pīļu deja

Nejauši atradu vēl vienu jauku bērnu dziesmiņu franču valodā. Dziesmu, izrādās, sacerējis kāds šveicietis, un tā ir tulkota daudzās valodās, arī krievu. Man saistās ar bērnību.

Kā saglabāt motivāciju?

“Motivācija” ir tāds modīgs vārds – tas tiek lietots vietā un nevietā. Piemēram, nesen lasu feisbukā – kāds raksta: “Man šodien nav motivācijas. Palīdziet!” Hm, vai tas būtu jāsaprot kā “manai dzīvei nav pamatojuma”?

Tomēr arī man pašlaik jāpievēršas motivācijai, jo pēdējā laikā katastrofāli un regulāri tās trūkst franču valodas mācībām, t.i., negribas, nevaru saņemties, nevaru piespiesties regulāri kaut ko darīt. Iepriekš dažādie kursi un mācību plāns bija zināmi atskaites punkti, un, kaut arī pašas noteikti, mudināja mācīties. Kopš jūlija vidus, kad palicis vien franču valodas pulciņš reizi nedēļā (kas man sniedz lielu prieku, bet kuram tomēr faktiski negatavojos), brīvajā laikā labprātāk palasu detektīvromānu vai sērfoju internetā. Tāpēc sāku uztraukties (šo valodu tomēr gan gribas, gan vajadzētu iemācīties labi).

Labprāt uzzinātu, kā var atkal sev radīt vēlmi jeb motivēt sevi regulāri mācīties. Kā to darāt jūs?